Birokrātu skaita mazināšana – pirms vēlēšanām nereāla
Optimizējot valsts pārvaldes birokrātisko aparātu, Valsts kanceleja ieplānojusi valsts aparātā likvidēt trīs tūkstošus reālu darba vietu un šādi ievērojami palielināt algas darbu saglabājušajiem. Tiesa, kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis skeptiski vērtē iespēju, ka pie varas esošās partijas būs gatavas reformu sākt pirms 13. Saeimas vēlēšanām.
Apelējot pie fakta, ka valsts pārvalde relatīvi zemā atalgojuma dēļ nespēj piesaistīt augsti kvalificētus profesionāļus, par valsts pārvaldes reformu tiek runāts jau gadiem ilgi. Līdz ar plāniem, samazinot ierēdņu skaitu, palielināt to algas, tiek spriests arī par ierēdniecības sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un efektivitātes celšanu, taču tālāk par runām vai prezentēto plānu kritizēšanu līdz šim nav tikts, raksta NRA.lv.
«Paši zināt, kā mums iet ar reformām, bet mēs cīnīsimies, lai cik tas grūti arī būtu, lai reformu ieviestu,» Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādājošajiem deputātiem trešdien teica Valsts kancelejas vadītājs J. Citskovskis un piebilda, ka reāli vērtē situāciju un saprot, ka līdz vēlēšanām neviens negribēs spert pirmo soli, kuram sekos aptuveni trīs tūkstošu cilvēku atlaišana no darba.
Atlaižot valsts pārvaldes darbiniekus, iecerēts celt palikušo efektivitāti, kas, salīdzinot ar privāto uzņēmumu praksi, vidēji ir trīsreiz zemāka. Proti, valsts pārvaldē viens grāmatvedis apkalpo 302 darbiniekus, bet uzņēmumos – tūkstoti. Kanceleja tuvākajos trīs gados cer panākt, ka viens grāmatvedis apkalpos vismaz 500 darbinieku. Līdzīga situācija un mērķi ir arī personāla lietvedībā. Ja valsts pārvaldē viens personāla speciālists apkalpo vidēji 161 darbinieku, tad privātajā sfērā tie ir 500 darbinieku uz vienu speciālistu. Kanceleja iecerējusi dubultot šo radītāju.
Kadru tīrīšana paredzēta gandrīz visos Ministru kabinetam pakļautajos dienestos, izņemot drošības dienestus, diplomātisko sektoru un armiju. Pārējie darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, piemēram, policisti un ugunsdzēsēji, būs pakļauti kadru tīrīšanai. Tās rezultātā no aptuveni 50 tūkstošiem valsts pārvaldes darbinieku paliks 47 tūkstoši, kuriem atbilstoši kvalifikācijai un darba efektivitātei tiks sadalītas atlaisto algas. Respektīvi, atalgojuma palielināšanai Valsts kanceleja neplāno prasīt papildu līdzekļus no budžeta. Paralēli šīm iecerēm Valsts kanceleja vēlas arī izlīdzināt valsts iestāžu atlīdzības fondus, lai likvidētu pašreizējo situāciju, ka ir bagātākas iestādes un nabadzīgākas. Kancelejas vadītājs, nekonkretizējot iestādes, atklāja, ka dažādās iestādēs viena līmeņa ierēdņu algas var atšķirties pat par vairāk nekā tūkstoti eiro.
Uzklausot J. Citskovska plānus, Nacionālo apvienību pārstāvošā Janīna Kursīte pauda cerību, ka, reformējot valsts pārvaldi, kanceleja nevērsīsies pret sētniekiem, bet nopietni izvērtēs kandidātus kadru samazināšanai. Savukārt Vienotības Saeimas frakcijā strādājošais Viktors Valainis rosināja kanceleju izveidot rekomendācijas, kurām sekojot, ministrijas, atlaižot darbiniekus, patiešām celtu efektivitāti, nevis veiktu reformu «ķeksīša dēļ».
Latvijā, pēc oficiāliem datiem, ir 1 958 800 iedzīvotāju. Ministrijās, Valsts kancelejā un Pārresoru koordinācijas centrā strādā 3347. Valsts pārvaldē kopā ir 178 iestādes, tostarp, piemēram, Saeima, Valsts kontrole, Augstākā tiesa u.c. Kopumā – 59 968 darbinieki.
Eiropas Savienībā vidēji pret kopējo nodarbināto skaitu valsts pārvaldē strādā 6,9%, bet Latvijā pat mazāk – 6,6%.
Jānis Lasmanis
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
