Bezdarba līmenis turpina samazināties
Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes tempu sabremzēšanos šā gada pirmajā ceturksnī, bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, noslīdot līdz 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 1,3 procentpunktu zemāks līmenis nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2019. gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6%, kas ir lēnāk salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgā perioda pieaugumu 1,8%. Tādējādi Latvijas tautsaimniecībā šā gada pirmajā ceturksnī tika nodarbināti 903,6 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 5,6 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī. Jānorāda, ka atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm arī turpmākajos šā gada ceturkšņos nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums būs mērenāks nekā 2018. gadā, jo straujāku kāpumu ierobežos gan Latvijas demogrāfiskie izaicinājumi, turpinot samazināties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, gan arī prognozētā zemāka ekonomiskā aktivitāte, norāda Finanšu ministrija.
Pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka tika reģistrēts tajās tautsaimniecības nozarēs, kuras pērn uzrādīja straujāko kāpumu – būvniecībā un informācijas un komunikācijas pakalpojumos. Atbilstoši statistikai šā gada sākumā būvniecībā aizņemto darba vietu skaits gada laikā bija pieaudzis par 6,9% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 6,4%. Turklāt būtisks aizņemto darba vietu skaita kāpums tika reģistrēts arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, veselības un sociālajā aprūpē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Savukārt transporta, energoapgādes un finanšu pakalpojumu nozarēs attiecīgajā periodā tika fiksēts darba vietu skaita samazinājums.
2019. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits saruka par 7,4 tūkstošiem un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī, kad darba tirgū aktīvi iesaistīti kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija 69,2% no visiem 15-74 gadus vecajiem iedzīvotājiem.
Pērn, ekonomikai uzrādot strauju izaugsmi, Latvijā tika aktualizēts jautājums par darba tirgus pārkaršanu, kad vairākas nozares saskārās ar darbaspēka trūkuma problēmu. Kā liecina jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati reģistrēto brīvo darba vietu skaits ir turpinājis strauji palielināties, aprīļa beigās sasniedzot 34,4 tūkstošus, kas pirmskrīzes maksimumu pārsniedz par gandrīz 10 tūkstošiem darba vietu. Tajā pašā laikā kā bezdarbnieki NVA bija reģistrējušies 58,2 tūkstoši cilvēku, tai skaitā 12 tūkstoši bija ar augstāko izglītību un 21 tūkstotis ar profesionālo izglītību. Turklāt, atbilstoši Darbaspēka apsekojumam, Latvijas tautsaimniecībā ir nodarbināti 19,2 tūkstoši iedzīvotāji, kuri strādā nepilnu darba laiku, bet labprāt iesaistītos pilnas slodzes darbā. Tādējādi, lai arī Latvijā ir izteiktas reģionālās atšķirības starp reģistrēto bezdarbnieku skaitu (piemēram, 30,5% no visiem bezdarbniekiem reģistrēti Latgalē un 34,8% Rīgā un Pierīgā) un brīvo darba vietu skaitu (5,5% no visām brīvajām darba vietām reģistrētas Latgalē un 80,7% Rīgas reģionā), valstī esošie darbaspēka resursi nav izsmelti un pastāvošās darbaspēka pieejamības problēmas var tikt risinātas, ieviešot dažādas darbinieku mobilitātes programmas, kas veicinātu un atvieglotu viņu pārcelšanos tuvāk darba vietai.
Lai arī šā gada sākumā bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, tas joprojām bija augstāks nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 4,7%, savukārt Lietuvas bezdarba līmenis jau bija tikai par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā Latvijā, veidojot 6,5%. Tas nozīmē, ka arī Latvijas bezdarba līmenim vēl ir iespējas sarukt, lai arī mērenākā tempā, ņemot vērā šogad sagaidāmo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un negatīvās demogrāfiskās tendences.
