Bērniem naudu meklē bezdarbnieku makā

Lai nevajadzētu atņemt vai samazināt ģimenes valsts pabalstus, Labklājības ministrija (LM) ir apņēmības pilna pārskatīt sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus. No labklājības ministres Ilonas Jurševskas (ZZS) teiktā noprotams, ka tas vistiešāk varētu skart nodarbinātības speciālo budžetu, no kura izmaksā bezdarbnieka pabalstus. Par pensiju piemaksu atcelšanu runas nav.

Tomēr, kā Neatkarīgajai pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes atzina finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), ja ģimenes valsts pabalsti tiek saglabāti esošā līmenī, tas nozīmē, ka šogad budžeta konsolidācija būs jāveic par vēl lielāku summu – 60 līdz 70 miljoniem latu. Finanšu ministra teiktais rosina domāt: ja labklājības jomā ir saskatīta iespēja vēl mazināt izdevumus, kāpēc tāda jau nav izmantota?

Pēc valdības sociālo partneru – darba devēju un arodbiedrību – ierosmes padomes sēdē kā atsevišķs jautājums tika skatīta ģimenes valsts pabalstu reforma. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece atgādināja, ka valdības lēmums bijis maksāt šo pabalstu tikai trūcīgām ģimenēm un nodot tā izmaksu pašvaldībām, tomēr izstrādātajos piecos variantos LM piedāvā ne tikai šo valdības sākotnēji izvēlēto pabalsta reformas veidu, bet arī citus – gan maksāt pabalstu, sākot no otrā bērna ģimenē, gan tikai daudzbērnu ģimenēm.

LM tagad piedāvā arī sesto variantu, proti, saglabāt esošo sistēmu, bet 11,2 miljonus latu, kas nepieciešami budžeta konsolidācijai, meklēt citos sociālajos apcirkņos. Ministre I. Jurševska atzīst: šis pēdējais variants nav bijis pēkšņs, jo LM vienmēr uzsvērusi, ka ģimenes valsts pabalstu atņemt nevajadzētu.

“Citādi paliksim vienīgā valsts, kas ģimenēm nemaksā pabalstu,” secina arī J. Muižniece, piebilstot, ka jau tagad pabalsts ir zemākais Eiropā.

“Tā kā naudu no malas mums neviens nedos, esam skatījušies savus izdevumus sociālajā budžetā, kas tiešām ir apjomīgs. Mēs varētu tur ieraudzīt šādu summu,” saka ministre. Padomes sēdē, kur piedalījās arī premjerministrs Valdis Dombrovskis, kā arī citi ministri, LM speciālisti norādīja, ka “strauji samazinās bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits” un tieši šajā jomā varētu veikt izdevumu pārstrukturizāciju.

Pilnīgi pret ģimenes pabalstu nogriešanu ir arodbiedrības. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns sacīja: jāsaglabā sistēma, kad pabalstu saņem visi bērni, jo valstī ar tik smagām demogrāfijas problēmām nevar šķirot bērnu – kuram maksāt, kuram ne. Viņš minēja jau vairākus griezienus ģimeņu makos – ģimenes valsts pabalsta samazināšanu par otro un nākamajiem bērniem, maternitātes pabalsta samazināšanu par 20%, piemaksas atcelšanu par bērnu piedzimšanu un citus. “Cilvēki rada bērnus, ja ir stabila sociālā atbalsta sistēma un ja zina, ka bērna ienākšana ģimenē nepasliktinās situāciju,” ir pārliecināts E. Baldzēns.

Finanšu ministrs A. Vilks gan atgādināja, ka “budžeta deficīts ir milzīgs, ka Latvija ir viena nabadzīgākajām valstīm Eiropā un ir jāveic gan šogad, gan nākamgad budžeta konsolidācija”. Tomēr kā vienu no variantiem viņš minēja domu pabalstu izteikt precēs vai pakalpojumos. “Piemēram, pabalstu varētu neizmaksāt naudā, bet gan pakalpojumā izglītības jomā, brīvpusdienās, burtnīcās,” pēc sēdes Neatkarīgajai precizēja ministrs. “Ir zināms, ka daudzas ģimenes šo naudu neizmanto bērnu vajadzībām. Tas nav pieļaujams. Es ierosinu diskusiju.” Savukārt, pēc premjera domām, vajadzētu priekšlikumus, kur ņemt naudu, ja pabalsti tiek saglabāti, līdz ar to padomes sēde beidzās ar lēmumu izveidot darba grupu šādu naudas āderu meklēšanai.

Maksa par pakalpojumu: 0.00 LVL

Autors: Inga Paparde / NRA.lv