Benzopirēna analīzes iztukšo mājražotāju makus
Lai arī turpmāk varētu pārdot kūpinājumus, Latvijai līdz aprīļa vidum Eiropas Komisijā (EK) jānogādā analīžu rezultāti, kas liecinātu, ka, tradicionālā veidā kūpinot gaļu, nav iespējams sasniegt likuma izmaiņās noteikto benzopirēna normu – 2 mg uz kg produkcijas.
Pagaidām gaļas kūpinātāji nesteidzas tās veikt, jo valsts uzņēmuma Bior prasītā samaksa par analīzēm daudziem mājražotājiem nav pa kabatai.
Pēc pusgada Latvijā beigsies trīs gadu pārejas periods, ko EK noteica 2011. gadā, atļaujot ražot un pārdot produkciju, kurā benzopirēna daudzums drīkstēja būt 5 mg/kg. Pēc 1. septembra šī norma ir samazināta līdz 2 mg/kg, kas daudzus gaļas kūpinātājus dzen izmisumā, jo, dabiskā veidā kūpinot gaļu, neesot iespējams tik zemu normu sasniegt. Vienīgā cerība, ka Latvijai izdosies mainīt Briseles domas.
Ar cerībām uz saprātīgu risinājumu
Uz labvēlīgu rezultātu cer arī Tērvetes novada Augstkalnes pagasta z/s Vainadziņi saimniece Gunta Miļūna. Lai varētu nodarboties ar gaļas pārstrādi, tai skaitā kūpināšanu, saimnieki telpas ierīkojuši atbilstoši visām prasībām, nokārtojuši attiecīgos dokumentus un atļaujas, iegādājušies iekārtas. Nupat kā sākta arī kūts pārbūve, jo Vainadziņi ir vieni no retajiem gaļas pārstrādātājiem, kas paši arī audzē cūkas.
Taču jauno benzopirēna normu stāšanās spēkā ar 1. septembri G. Miļunu pārsteidza nesagatavotu. Lai gan viņa cer uz labvēlīgu rezultātu Latvijas sarunās ar EK, saimniece jau prāto, kā varētu mainīt kūpināšanas tehnoloģiju, lai samazinātu benzopirēna daudzumu. Tomēr arī viņa, tāpat kā citi gaļas kūpinātāji, ir pārliecināta, ka neizdosies samazināt benzopirēna līmeni līdz EK noteiktajiem 2 mg/kg. «Lai to ievērotu, gaļa būs jāsautē, un tad tas noteikti vairs nebūs kūpinājums. Tam būs cita garša un arī daudz īsāks glabāšanas laiks,» NRA.lv sacīja G. Miļūna.
Ar gaļas kūpināšanu z/s Vainadziņi sāka nodarboties nepastāvīgo cūkgaļas iepirkumu cenu dēļ. «Bieži sagadījās tā, ka tad, kad mēs nodevām cūkas, cūkgaļai bija kritusies cena. Meklēt iemeslus bija velti, jo tirgus diktē savus noteikumus un pircējam ir vienalga, cik tu ieguldi savā ražošanā, ja produkciju var dabūt lētāk. Tāpēc pamēģinājām paši kūpināt un pārdot. Sākumā tikai pa vienai cūkai, bet pamazām paplašinājām gan sortimentu, gan apjomu,» stāstīja G. Miļūna. Taču īstenībā tik vienkārši arī nebija. Sākotnēji saimniecībai vajadzēja ieguldīt 7000 latu, lai kādreizējo garāžu un pirti iekārtotu gaļas pārstrādei atbilstoši visām prasībām, iegādātos kaut vienkāršākās iekārtas. Šobrīd darbos palīdz visa ģimene un saimniecība algo arī darbinieci, kas palīdz pie desu un citu produkcijas veidu gatavošanas.
Dārgās analīzes
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže Neatkarīgajai skaidroja, ka ZM ar Bior ir vienojusies par darbībām un rīcības plānu, kas papildus tiks izdarīts, lai aprīļa vidū varētu noformulēt Latvijas pozīciju iesniegšanai EK. «Galvenās darbības ir: dažādu produktu analīžu veikšana, saistošo tehnoloģisko procesu analīze un apraksts, kā arī riska analīze, liekot uzsvaru uz kūpinājumu patēriņa pētījumu. Izanalizētos datus ceram iegūt aprīļa vidū un nosūtīt Eiropas Komisijai,» uzsvēra S. Sleže. Pagaidām gan nav zināms precīzs datums, līdz kuram Latvijai šie dati jāiesniedz.
Mājražotāji ar analīžu veikšanu un iesniegšanu nesteidzas. Jelgavas biedrības Pārtikas amatnieki valdes priekšsēdis Jānis Dāvids atzina, ka mājražotāji līdz šim iesnieguši tikai divus paraugus. «Zemniekus kūtrumā vainot nevar, jo paraugu pārbaude ir ļoti dārga. Viena parauga analīze maksā 90 eiro. Ja saimniecībā ir septiņi dažādi kūpinātas produkcijas veidi, tad uz pārbaudi ir jāiesniedz sepiņi paraugi. Mājražotājam, kuram apgrozījums mēnesī ir 1000 eiro, 630 eiro ir ļoti liela summa. Benzopirēna jaunās normas ir visas valsts problēma, nevis tikai atsevišķu ražotāju rūpe. Tāpēc, mūsuprāt, ir jābūt valsts atbalstam vai finansējumam, lai veiktu šis analīzes. Tas būtu jādara valstij par saviem līdzekļiem. Tagad iznāk, ka zemniekam ir jāmaksā par analīzēm valsts uzņēmumā, kas zināmā mērā no tā pelna,» sarūgtinātas teica J. Dāvids.
Savu produkciju pārbaudījusi arī z/s Vainadziņi, kas tai izmaksāja 180 eiro. Analīžu rezultāti, protams, neiepriecināja, bet arī nepārsteidza saimniekus – benzopirēna līmenis bija pārsniegts.
EP sola atbalstu
Par kūpinājumu saglabāšanu iestājas arī Latvijas eiroparlamentārieši, lai gan šis jautājums nav Eiropas Parlamenta (EP) kompetencē. EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (V) tikās ES komisāru Tonio Borgu, lai izskaidrotu Latvijas situāciju un mudinātu komisāru rast iespēju pagarināt regulas ieviešanas pārejas periodu.
T. Borgs S. Kalnietei apliecinājis, ka vēlas palīdzēt atrast risinājumu, kas atļautu Latvijas mājražotājiem saglabāt tradicionālo gaļas kūpinājumu ražošanu.
«Komisārs aicināja Latviju meklēt sabiedrotos šā jautājuma risināšanā, jo ir skaidrs, ka bez citu valstu atbalsta mēs nepanāksim, ka tiek pārskatīts ekspertu noteiktais benzopirēna līmenis gaļas kūpinājumos. Kopā ir jāstrādā Baltijas valstīm, Polijai, un mums nepieciešama arī citu valstu izpratne un atbalsts,» sacīja S. Kalniete. Arī viņa akcentēja benzopirēna analīžu nozīmību, kas ļautu pamatot Latvijas lūgumu.
«Tas pašlaik ir vienīgais iespējamais veids, kā mēs varam šo problēmu atrisināt tā, lai būtiski neciestu ražotāji un patērētāju veselība,» uzskata S. Kalniete.
