Beidzot piens veikalos kļūst lētāks
Tikai vakar – divas nedēļas pēc Krievijas ieviestām sankcijām un četrus mēnešus pēc vidējās piena iepirkuma cenu lejupslīdes – atsevišķos veikalos daļa vietējo piena produktu ir kļuvuši lētāki.
Tiem gan ir jākonkurē ar saražotiem piena produktiem, kurus Krievija vairs neņem pretī.
Tikai vakar – divas nedēļas pēc Krievijas ieviestām sankcijām un četrus mēnešus pēc vidējās piena iepirkuma cenu lejupslīdes – atsevišķos veikalos daļa vietējo piena produktu ir kļuvuši lētāki. Tiem gan ir jākonkurē ar saražotiem piena produktiem, kurus Krievija vairs neņem pretī.
Pārlūkojot lielveikalu plauktus Rīgā, vakarrīt NRA.lv secināja, ka daļa vietējo piena produktu lētāki ir palikuši Rimi, Maxima un daļēji Mego/Iki veikalos. Mazumtirgotājs Elvi atsevišķu pašmāju ražotāju piena produktu cenas sola samazināt nākamnedēļ, veikalu tīkls top! – sākot ar septembri.
Akcija vai pamatcena?
Rimi veikalos vakar jau no paša rīta daļa vietējo piena produktu bija par aptuveni 14 līdz 30% lētāki. Lielākais cenu kritums bija sviestam. «Šobrīd cenu samazināšanas pieteikumus uz laiku līdz septembra beigām ap 170 dažādiem piena produktiem, proti, pienam, kefīram, krējumam, sviestam, jogurtiem, biezpiena sieriņiem u.c., Rimi ir iesnieguši tādi uzņēmumi kā Smiltenes piens un Tukuma piens, kā arī Food Union,» NRA.lv sacīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere.
Rimi veikalos Rasas, Limbažu piena un Valmieras piena jaunās cenas bija norādītas kā pamatcena, savukārt Mego un Maxima šo produktu jaunās cenas izcēla kā akcijas cenas. Maxima Latvija Komunikācijas vadītājs Jānis Beseris NRA skaidroja, kas tas darīts ar nolūku, lai pircēji pamanītu cenu samazinājumu. Turklāt no šodienas Maxima veikalos cenas tiks samazinātas arī Smiltenes piena un Tukuma piena produkcijai.
Pārsteigumu vakarrīt sagādāja cenu zīme pie Rasas sviesta Maxima veikalā Ziepniekkalnā. Tā vēstīja, ka šis produkts maksā 0,95 eiro, lai gan iepriekš tā cena bijusi 1,57 eiro. Grandioza atlaide! Taču īstenībā visu iepriekšējo nedēļu, arī trešdienas vakarā, šis sviests maksāja 1,47 eiro. Tātad vienas nakts laikā pamatcena pieaugusi par 10 eirocentiem. J. Beseris apgalvoja, ka akcijas cenas zīmē kļūdas nav. Šim sviestam arī iepriekšējā nedēļā bija jāmaksā 1,57 eiro. Ja cenu zīmē ir bijis citādi, tad tā, iespējams, ir bijusi cilvēciska kļūda.
SIA Food Union sabiedrisko attiecību konsultante Linda Mežgaile apstiprināja, ka, pēc uzņēmumam pašlaik pieejamās informācijas, visi tirdzniecības tīkli ir solidarizējušies ar Food Union iniciatīvu un proporcionāli samazinājuši produktu cenas atbilstoši lūgumam: sviestam –30%, pienam, kefīram, biezpienam, skābajam un saldajam krējumam –20% un pārējai produkcijai – 10 līdz –15% robežās.
Govju turēšana mīnusos
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē trešdien zemnieki sūdzējās, ka atsevišķi piena pārstrādes uzņēmumi par pienu nemaksā jau vairāk kā mēnesi, bet tie, kuri maksā, samazinājuši piena iepirkuma cenu, vienlaikus veikalos piena produktu cenas kā nekrītas tā nekrītas.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīcībā esošā informācija liecina, ka piena iepirkuma cena sākusi samazināties jau aprīlī. Šobrīd tā ir par 30 līdz 46% zemāka nekā martā, bet tikai vakar atsevišķi piena produkti veikalos kļuvuši lētāki.
LLKC aprēķini liecina, ka jūlijā vidējā piena iepirkuma cena valstī bija 29,3 eiro centi par kg, bet augusta vidū, pēc Krievijas embargo ieviešanas, daudziem saimniekiem tā tika samazināta līdz 19–24 eiro centiem par kg. Šāda cena vairs nesedz piena ražošanas pašizmaksu – 24,9 eiro centus par kilogramu. «Latvijas piensaimniekiem ir svarīgi stiprināt konkurētspēju pirms nākamgad gaidāmās piena kvotu brīvlaišanas, bet pašreizējie apstākļi tirgū raisa bažas. Samazinoties ienākumiem, saimnieki var izvēlēties nepārdomātus taupības pasākumus, kas var atstāt ilgstošu iespaidu uz ganāmpulku efektivitāti. Lai palielinātu piena patēriņu iekšējā tirgū, aicinām iedzīvotājus izvēlēties Latvijā ražotus piena produktus,» uzsvēra LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Latviju baro ar Krievijas eksportproduktiem
Latvijas veikalos līdzās pašmāju tirgum paredzētiem produktiem kopš Krievijas noteiktā embargo ir atrodami arī produkti, ko Latvijas uzņēmumi bija ražojuši eksportam uz Krieviju – tādi ir nonākusi gan Maxima, gan Rimi, gan Elvi.
Taču veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša stāstīja, ka pēdējā laikā veikalu ķēde top! izjūt Polijas, Igaunijas un Lietuvas ražotāju un vairumtirgotāju aktivizēšanos Latvijas tirgū. Īpaši aktīvi esot piena, augļu un dārzeņu (Krievijas embargo produktu) – pārdevēji. I. Bukša apliecināja, ka veikalu tīkls top! vienmēr priekšroku dod vietējiem ražotājiem un tāpēc šiem vairumtirgotājiem atsakot.
Maxima veikalos līdzās pašmāju piena produkcijai un jau zināmiem importa piena produktiem, NRA pēdējās dienās ievēroja sviestu Mazurski smak, kas ražots Polijā. Pirms Krievijas sankcijām NRA šādu produktu Latvijas veikalos nebija manījusi. Savukārt bezlaktozes piens Valio, kas ražots Somijā, bija marķēts gan ar ražošanas datumu, gan realizācijas datumu. Cik zināms, šādas prasības ir eksportam uz Krieviju. Tas radīja aizdomas, ka Latvijas veikalos nonākuši Krievijas tirgum paredzēti produkti, kas ražoti citās valstīs. J. Beseris noliedz, ka šie produkti ražoti Krievijas tirgum, jo tie Maxima sortimentā ir jau vairākus mēnešus.
Autors: Ilze Šteinfelde
