Bēgļu naudu sadalīs celtnieki un ierēdņi
Iekšlietu ministrijai vakar valdības sēdē izdevās nosargāt 16 miljonu eiro iztērēšanas plānu, jo tas pārāk labi atbilst visiem Latvijā pieņemtajiem valsts naudas tērēšanas kanoniem.
Plāna autoru kolektīva vadītāja, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane bija jau pirms mēneša sadalījusi 16 miljonus eiro atbilstoši visiem partijiski un ierēdnieciski svarīgajiem nosacījumiem, taču sadalījuma apstiprināšana valdībā ievilkās. I. Pētersone-Godmane pat tika nobiedēta ar prasību pārstrādāt savu plānu tā, lai iekļautos 10 miljonu tāmē, taču tie bija tikai manevri, ar kādiem partijas centās apvienot kaulēšanos par naudu un savas publicitātes uzlabošanu. Vakar šie manevri beidzās ar kosmētisku naudas summas samazināšanu līdz 14 994 027 eiro tieši tāpat, kā bodnieki piedāvā mantiņas nevis par pieciem eiro, bet tikai par 4,99 eiro gabalā. Šim lētajam pirkumam gan vēl jāpiemaksā daži eiro par automašīnas novietošanu pie veikala u.tml. Līdzīgi arī valsts netiešo izdevumu dēļ bēgļu apsaimniekošanas rēķini sasniegs un pārsniegs 16 miljonus eiro.
Naudas izcelsme miniatūrā atkārto valsts kopējo budžetu, kas būtu sabrucis bez ES dāvinātās naudas. Uz 531 bēgļu rēķina norakstīs 6 525 506 eiro dāvinātās un 8 468 521 eiro vietējās izcelsmes naudas, tikai jāatgādina, ka vietējā nauda ceļas no dāvinātās naudas aplikšanas ar nodokļiem.
Izdevumu daļā, dabiski, lielāko daļu naudas sev iedalījusi Iekšlietu ministrija. No kopā 9 845 621 eiro šī ministrija 7 002 912 eiro apsolījusi celtniekiem par ievērojamu darba apjomu patvēruma meklētāju centrā Mucenieki. Par pārējo naudu IeM, tās pakļautības un sadarbības iestāžu ierēdņi pārziemos Itālijā un Grieķijā, kur izvēlēsies viņiem tīkamākos patvēruma meklētājus un meklētājas.
Atbilstoši savam nosaukumam otru lielāko naudas kaudzi 2 449 300 eiro apmērā savāks Labklājības ministrija. Par to ministrijā tiks pieņemti jauni ierēdņi un celtas viņu algas («palielināta kapacitāte»), lai viņi varētu kontrolēt, kā ministrijas padotībā esošas iestādes piešķir bēgļiem bezdarbnieku vai darba meklētāja statusus, uzraksta individuālos darba meklēšanas plānus utt. Izteiksmīgākais salīdzinājums šāda darba izmaksām ir tāds, ka tā paša cilvēku skaita veselības aprūpei atvēlēti kopā tikai 368 141 eiro. Tātad ierēdņa lēmums par bēglim piešķiramu vai atsakāmu statusu var izrādīties nesalīdzināmi dārgāks par mediķu darbu, veicot šim bēglim operāciju, raksta portāls NRA.lv.
Izglītības un zinātnes ministrija ar 1 363 643 eiro apmaksās latviešu valodas mācīšanu bēgļiem kaut tikai pirmajos trijos mēnešos pēc ievešanas Latvijā un tālāk nepilngadīgo bēgļu skološanu.
Kultūras ministrija par 855 414 eiro sacerēs un pasniegs bēgļiem sociālekonomiskās iekļaušanas ievadkursu par Latviju un apmaksās citus iekļaušanas pasākumus gan pati savā, gan nevalstisko organizāciju izpildījumā.
Tieslietu ministrija apgūs 101 908 eiro, bet Ekonomikas ministrija par tikai 10 000 eiro dos bēgļiem padomus, kur meklēt lētāk īrējamus mitekļus.
Arnis Kluinis
