“Bēgļu kvotas” – politisks risks Latvijas nacionālajai drošībai
Nav noslēpums, ka pēdējā laikā bēgļu patvēruma meklēšanas jautājumi kļuvuši par daļu no mūsdienu dzīves. Ziemeļāfrikas un Tuvo austrumu zemju militārie konflikti un katastrofālā sociālā situācija šajās valstīs radījuši postu pašu zemēs un vairo patvēruma meklētāju plūsmas uz Eiropu, kas savukārt var radīt politiskus riskus Latvijai un Baltija.
Kamēr nav skaidrs, kā Latvija piedāvās Eiropas Savienībai (ES) risināt jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām, Ministru prezidenta Laimdota Straujuma nav izslēgusi iespēju, ka arī Latvijai nāksies uzņemt bēgļus. Arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V) neizslēdz scenāriju, kurā Latvijai būtu jāuzņem liels skaits patvērumu meklētāju.
Tikmēr partijas “Nacionālā Apvienība” (NA) deputāti uzskata, ka masveida migrācija rada riskus Latvijas nacionālajai drošībai.
Imants Parādnieks, NA valdes loceklis, pauda bažas par Eiropas Komisijas iecerēto „bēgļu kvotu” politiku un atsevišķu Latvijas valsts amatpersonu izteikumiem šai sakarā. Deputāts norādīja: „Nav tāda starptautiska dokumenta, kas regulētu bēgļu tiesības iebraukt citā valstī, tāpēc bēglim ir nepieciešama konkrētas valsts uzturēšanās atļauja; nekādas starptautiskas saistības nenosaka Latvijai pienākumu pieņemt jebkādas „bēgļu kvotas”. Līdz ar to Latvijai ir tiesības pašai noteikt migrācijas politiku, nevis nepārdomāti sekot Eiropas Komisijas idejiskajam uzstādījumam bēgļu problēmjautājuma risināšanā.”
Jānis Dombrava, NA līdzpriekšsēdētāja vietnieks, akcentēja, ka padomju okupācijas periodā notika vērienīga Latvijas kolonizācija, kura būtiski mainīja etnisko situāciju Latvijā. Vēl patlaban starp visām Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir vislielākais cittautiešu īpatsvars, tāpēc jaunu ieceļotāju uzņemšana nav iespējama. Migrācijas un patvēruma politikas veidošanā Latvijai ir jābūt izņēmuma statusā, jo mūsu valsts joprojām nav pārvarējusi okupācijas sekas. Jaunu patvēruma meklētāju masveidīga uzņemšana nozīmētu atteikšanos no nacionālas valsts, latvieši kļūtu par minoritāti paši savā zemē.
NA Eiropas Parlamenta un Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka Latvijai nav piemērojamas „bēgļu kvotas”, taču valsts var sniegt palīdzību bēgļu pārpludinātajām valstīm, nodrošinot medicīnisko un tehnisko atbalstu.
Nacionālā apvienība aicina valsts amatpersonas un pārstāvjus izturēties atbildīgi pret šo valsts drošībai svarīgo jautājumu un sarunās ar ārvalstu partneriem paust tieši šādu nostāju, kuru atbalsta Latvijas sabiedrības absolūts vairākums.
