Bažām par spiegošanu cauruļu piesegā nav apstiprinājuma
Viens no Ārlietu ministrijas (ĀM) tiražētajiem argumentiem, kādēļ Latvijas uzņēmēji Ventspils ostā nedrīkst pelnīt no Nord Stream2 būvniecības, esot Krievijas specdienestu aktivitātes gāzes cauruļu transportēšanas piesegā. Neatkarīgās aptaujātie izlūkošanas speciālisti šādu argumentu atzīst par nenopietnu.
«Valsts teritorijas izmantošana Nord Stream2 būvniecībai var tikt izmantota kā aizsegs Krievijas specdienestu izlūkošanas aktivitātēm Latvijas teritorijā. Atļauja izmantot valsts teritoriju specifiska Krievijas stratēģiskas nozīmes projekta realizācijai ievērojami sarežģītu ātru un savlaicīgu nacionālo lēmumu pieņemšanas procesu, ar kuriem tiks turpināta valsts drošībai vajadzīgās infrastruktūras netraucēta attīstība un izvietošana valstī,» teiks ĀM cirkulārā amatpersonām, kurā apkopoti argumenti, ar kuriem vajadzētu attaisnot Latvijas valdības lēmumu atturēties no dalības projektā Nord Stream2.
ĀM Komunikācijas direkcijas vadītājs Raimonds Jansons, lūgts precizēt, kādi konkrēti draudi drošības jomā rodas no projekta Nord Stream2, Neatkarīgajai atbildēja, ka «Ārlietu ministrija nekomentē drošības iestāžu darbu». Viņš apgalvoja, ka cirkulārā minētie argumenti sastādīti, balstoties uz aizsardzības, drošības un citu valsts struktūru sniegto informāciju: «Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot šajā sēdē valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas (klasificēta informācija), Ministru kabinets nolemj: neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Stream2 un sekmē tā īstenošanu, raksta NRA.LV.
Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Stream2 īstenošanā.
Balstoties uz Ministru kabineta lemto, Ārlietu ministrija sagatavoja Latvijas pozīciju šajā jautājumā, kas ir ierasta prakse.»
No šī ĀM dokumenta it kā varētu saprast: Latvijas slepenie dienesti ir izpētījuši un izsecinājuši, ka NATO dalībvalstu kompāniju Shell, Wintershall, Engie utt. iegādāto cauruļu piesegā, kuras varētu tikt pārkrautas Ventspils ostā gāzes cauruļvada būvniecības laikā, Latvijā iefiltrēsies liels skaits Krievijas spiegu. Viņi (protams, sadarbojoties ar jau šeit esošajiem spiegiem) ne tikai izspiegos Latvijas valsts noslēpumus, bet galvenais – traucēs valsts lēmējinstitūcijām pieņemt vajadzīgos lēmumus aizsardzības infrastruktūru attīstībai.
Aptaujātie lietpratēji izlūkošanā un pretizlūkošanā, kuri delikātu iemeslu dēļ vēlējās palikt vārdos neminēti, zināja teikt, ka nelegāļu iefiltrēšana caur ostām ir iespējama un tiek reizēm arī praktizēta, taču to darīt ar gāzes cauruļvadus pārvadājošo kuģu starpniecību vai to regulāras kursēšanas piesegā būtu mazāk efektīvi nekā izmantot transporta un pasažieru kuģus, kādi ik dienas piestāj Ventspils ostā.
Speciālisti minēja, ka Ventspils kā ostas pilsēta, jo īpaši ostas teritorija, varētu būt izlūkošanas interešu objekts. Taču, lai iegūtu informāciju par šo ostu un pilsētu, neesot nepieciešams to darīt īpašā veidā ar gāzes cauruļvadu transporta palīdzību. Savukārt Ventspils osta kā teritorija, caur kuru iefiltrēt aģentus nelegāļus, esot mazāk efektīva nekā citas Baltijas jūras ostas, jo pilsētā ir mazs cilvēku skaits un ikviena svešinieka darbības tiek labi pamanītas. Spiegu iefiltrēšanai pareizāk ir izvēlēties lielas ostas pilsētas ar ievērojamu cilvēku un transporta plūsmu, piemēram, Rīgu vai Tallinu.
Izlūkošanas darbība jūras transportā, tajā skaitā ostās, detalizētāk izklāstīta vēl nesen slepenajā grāmatā Padomju pretizlūkošana. Zinātniski praktiskā rokasgrāmata, kuru vēl pēc PSRS sabrukuma kā mācību literatūru izmantoja Feliksa Dzeržinska augstākās VDK skolas kursanti. Grāmatā minēts, ka izlūkošanas darbība ostās un uz jūras transporta visveiksmīgākā ir nevis pateicoties kravu, bet gan cilvēku plūsmām. Šajā ziņā auglīgs darbs kā izlūkiem, tā pretizlūkiem esot pasažieru kuģu vai transporta kuģu izstrāde, kuros ir pēc iespējas lielāks pasažieru vai apkalpes locekļu skaits. Piemēram, sauskravu pārvadātāju kuģu, to skaitā gāzes cauruļu transporta kuģu, apkalpes locekļu skaits parasti nepārsniedz desmit cilvēkus, līdz ar to personāla darbība ir pārskatāma un kontrolējama.
Grāmatā arī minēts, ka reizēm lielu veiksmi pretizlūkošanai var sagādāt informācija par pretinieka plānotājām operācijām. Zinot to vietu, laiku un raksturu, esot iespējams sagatavoties pretpasākumiem – izlūku vai aģentu nelegāļu aizturēšanai, operatīvajām spēlēm, pretinieka izlūku pārvervēšanai. Tiesa gan, tik smalkas operācijas prasa specdienestu darbinieku atbilstošu sagatavotību, intelektu un pieredzi.
Ritums Rozenbergs
