Baltijas burbulis Latvijai maksā iedzīvotāju uzticību
“Tā ir divkosība, konsekvences trūkums lēmumos, ticības zudums Covid-19 rādītājiem,” tā Neatkarīgās lasītāji izteicās par Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) lēmumu, Covid-19 bīstamo valstu sarakstā neiekļaut Lietuvu un Igauniju, lai gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESPKC) dati liecināja par pretējo. Tas gan nenozīmē, ka kritizētāji alktu, lai pēc šo kaimiņvalstu apmeklējuma būtu jāievēro pašizolācija. Iedzīvotāji ir sašutuši, ka valsts iestādes manipulē ar datiem, lai iegūtu vēlamo rezultātu, pat ja tas tika darīts ekonomisku apsvērumu dēļ.
ESPKC ik dienas atjauno datus par Covid-19 gadījumu skaitu Eiropas valstīs, kā arī aprēķina 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju. Ik piektdienu, SPKC, izmantojot šos datus, atjauno savu sarakstu ar valstīm, kurās Covid-19 izplatība pēdējo 14 dienu laikā ir pārsniegusi, pēc SPKC ieskatiem, bīstamo robežu, tas ir 16 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, un tātad, atgriežoties no šīm valstīm, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. ESPKC dati liecināja, ka saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Vadoties pēc iepriekšējo nedēļu pieredzes, varēja gaidīt, ka abas kaimiņvalstis SPKC sarakstā būs nokļuvušas Covid-19 bīstamo valstu sarakstā. Taču, kā Neatkarīgā jau rakstīja, valdības ārkārtas sēdē piektdien veselības ministre Ilze Viņķele (AP) paziņoja, ka SPKC, veidojot Covid-19 bīstamo valstu sarakstu, attiecībā uz Lietuvu un Igauniju izmantojis jaunākus datus nekā attiecībā uz citām valstīm, līdz ar to Lietuva un Igaunija joprojām esot baltajā sarakstā, tātad neesot nepieciešamības pēc pašizolācijas, atgriežoties no šīm valstīm.
Trīs stundas pēc MK ārkārtas sēdes sākuma SPKC publiskoja savu sarakstu un tajā tiešām Lietuvā un Igaunijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits nebija pārsniedzis 16 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, proti, Lietuvā tas bija ‒ 15,7 gadījumi, Igaunijā ‒ 15,95 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Zaudētā ticība
Lielāka dala Neatkarīgās aptaujāto lasītāju atzina, ka viņiem nav iebildumu pret ekonomikas stutēšanu, Baltijas valstu burbuļa saglabāšanu un pārvietošanās nesarežģīšanu, bet veids, ar kādu valsts cenšas šo mērķi sasniegt, ir nepieņemams. Varbūt būtu vajadzējis pieņemt speciālu regulējumu Baltijas valstīm, mazajām valstīm noteikt augstāku robežlielumu, kuru pārsniedzot valsts tiek ierindota bīstamo valstu sarakstā, vai atrast kādu citu risinājumu, bet ne jau manipulēt ar datiem.
“Runa ir arī par uzticības kredītu valdībai un tās lēmumiem! Ja cenšanās noturēt kustībā ekonomiku ir iemesls izdarīt izņēmumu, tad tas dzirdami un ļoti argumentēti jāizskaidro sabiedrībai ‒ iepriekš Krišjānis Kariņš publiski izteicās, ka neredz atšķirības starp valstīm. Galu galā ‒ ja apdraudējums nav tik liels, varbūt dzeltenā saraksta slieksni var paaugstināt arī citām valstīm? Līdz cik paaugstinām? Ja izņēmums Baltijai ‒ tad līdz cik? Ierobežojumi vai nu jāatceļ, vai to nosacījumiem jābūt skaidriem, pamatotiem un prognozējamiem!” teic Kaspars.
Neatkarīgās lasītāja Daina uzskata, ka šāda SPKC un Veselības ministrijas rīcība “tikai kārtējo reizi samazina uzticību jebkam, ko mums saka un dara”.
Arī Gunta ir pārliecināta, ka pieeja, šķirojot pa valstīm dažādus nosacījumus, nav pareiza. Īpaši tad, ja tā tiek mainīta tikai tad, kad statistika kaimiņos “vairs neder”. “Neesmu gan daudz sekojusi, bet šobrīd interpretēju šo kā “Trīs Baltijas valstis būs kopīgā katlā”. Vai mēs to gribam, nezinu. Vai tas ir gudri, nezinu. Vai trūkst konsekvences lēmumos? Šķiet, ka ‒ jā. Vai šie lēmumi ir vienkārši? Protams, nē. Tāpēc kritizēt arī negribu mesties,” atzīst Gunta.
Arī Kristīne domā, ka nav labi pievērt acis tikai uz divām konkrētām valstīm kaimiņos. “Ja mainām t.s. dzeltenā saraksta rādītāju šonedēļ kaimiņiem, tad nākamajā nedēļā var gadīties, ka viņiem jāmaina arī sarkanā saraksta rādītāji. Uzskatu, ka tā kaut kādā mērā ir divkosība. Valdībai ir jāpārskata visu valstu šo rādītāju robeža un jāpiedāvā vienādas iespējas ceļot uz/atgriezties no valstīm, kur ir tādi paši rādītāji kā mums kaimiņos. Pašlaik izskatās, ka mūsu vadošie spēki padodas kaimiņiem, bet ko vadība darīs, ja arī citu valstu valdības sāks izdarīt spiedienu? Vai rīkosies tāpat kā Lietuvas un Igaunijas gadījumā?” jautā Kristīne.
Daudzi iedzīvotāji, kuriem ir jāievēro pašizolācija, jo atgriezušies no dzeltenā saraksta valstīm, ir nikni par valstu šķirošanu vajadzīgajās un nevajadzīgajās.
“Nesaprotu, kāpēc jaunāku datu izmantošanas pieeja tika piemērota tikai attiecībā uz Lietuvu un Igauniju. Norvēģijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju saskaņā ar ESPKC datiem bija līdzvērtīgs Lietuvas rādītājiem.
Pašizolācija, atgriežoties no Norvēģijas, ir jāievēro, no Lietuvas nav jāievēro,” raksta Santa. Jevgēņijs bija sašutis, ka brīdī, kad Vācijai 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 0,1 pārsniedza 16, uzreiz šo valsti ielika dzeltenajā saraktā. Tāpat, tikai nedaudz pārsniedzot 25 gadījumu skaitu, tika aizliegti lidojumi uz Kipru, radot problēmas gan pasažieriem, gan pārvadātājiem, gan tūrisma operatoriem, kas, visticamāk, prasīs kompensācijas no valsts.
Aptaujājot lasītājus “Facebook”, 20 procenti piekrita SPKC lēmumam saglabāt Lietuvu un Igauniju baltajā sarakstā, 80 procenti – nepiekrita.
Bēru viesiem pašizolācija nebūs jāievēro
Valdība ārkārtas sēdē arī diskutēja, kā rīkoties, ja tomēr Igaunijā vai Lietuvā Covid-19 rādītāji pasliktinātos. Ministri nolēma mainīt MK noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, piemērojot īpašu regulējumu pierobežā, lai cilvēki, kuri, piemēram, ikdienā strādā vai mācās Lietuvā vai Igaunijā, varētu to turpināt darīt, ja kaimiņvalstīs saslimstība pieaugtu.
Ja kaimiņvalstīs pieaugs saslimstība, valdības lēmums paredz, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, varēs turpināt to darīt, bet, atgriežoties mājās, tām vajadzēs ievērot noteiktas prasības, piemēram, nedrīkstēs mājās uzņemt viesus, organizēt un apmeklēt privātas tikšanās, apmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku, savukārt, uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs, parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, uzreiz jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.
Taču tas nenozīmē, ka ikviens, atgriežoties no Lietuvas vai Igaunijas, ievērojot iepriekš minētās prasības, varēs nedoties pašizolācijā, ja šīs valstis nokļūs dzeltenajā sarakstā. To varēs darīt tikai noteiktos gadījumos, piemēram, lai pildītu darba pienākumus Lietuvā vai Igaunijā; lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi; lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus; lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību; lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav pieejami Latvijas teritorijā. Turklāt visos šajos gadījumos ir jāuzrāda izziņa.
Valdība arī lēma, ka personas varēs šķērsot valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres. Tāpat nebūs jāievēro pašizolācija personām, kuras Latviju šķērsos tranzītā. Tas nozīmē, ka tranzītā ceļojošām personām Latvijas teritorija būs jāšķērso ilgākais 12 stundu laikā, neparedzot nakšņošanu Latvijas teritorijā.
Veselības ministrija uzver, ka šīs prasības vēl nav jāpiemēro, bet šāda būs kārtība tad, ja saslimšana kaimiņvalstīs pieaugs.
Valdība arī vienojās uz Lietuvu un Igauniju attiecināt pieeju, ka, inficēšanās radītājiem pārsniedzot 16 uz 100 000 iedzīvotāju, tiks vērtēts saslimstības pieauguma kāpuma temps – ja tas nepārsniegs 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, tad vēl nedēļu tiks novērota epidemioloģiskā situācija, lai piemērotu konkrētus ierobežojumus. Tādu pašu kārtību pret Latviju, apņēmušās īstenot arī Igaunija un Lietuva.
Ilze Šteinfelde
