Baldzēns: Vienots veselības grozs nebūtu godīgs pret tiem, kuri strādā legālu darbu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzinīgi vērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ieceri par vienotu veselības pakalpojumu grozu, vienlaikus uzsverot, ka darba devēju arodbiedrības vēlētos, lai nodarbinātie procentpunktu sociālo iemaksu maksātu no minimālās algas.

Kā zināms, veselības ministre Ilze Viņķele pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Ministre vērsa uzmanību, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām, taču joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu iemeslu dēļ spiesti atteikties no vizītes pie ārsta vai ārstēšanās. “Valsts budžeta finansētai kvalitatīvai veselības aprūpes sistēmai jābūt pieejamai katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas, tādēļ nepieciešama Veselības aprūpes finansēšanas likuma pilnveide, kas izbeigs diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa,” uzsvēra ministre.

Baldzēns norādīja, ka Viņķeles iecere ir “zināmā mērā alternatīvs priekšlikums”, tomēr arodbiedrības vēlētos, lai nodarbinātie procentpunktu sociālo iemaksu maksātu no minimālās algas.

Pēc viņa sacītā, būtu cilvēki, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevarētu veikt iemaksas šādā apmērā, un šādiem gadījumiem būtu nepieciešams meklēt atsevišķu risinājumu tieši šīm iedzīvotāju grupām. Pēc Baldzēna domām, šāda situācija nebūtu godīga pret tiem, kuri godīgi strādā legālu darbu un veic sociālās iemaksas.

Kā zināms, Viņķele piedāvā aizstāt ar papildus 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, līdzīgi kā vispārējā nodokļa režīmā maksājošajiem. Kā jau ziņots, no pagājuša gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, ieņēmumus novirzot veselības aprūpes finansēšanai, taču tas netika attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem.

Ministres piedāvātājā risinājumā arī saglabāta iespēja noteiktām iedzīvotāju grupām pievienoties valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, piemēram, tos iedzīvotājus, kuri ienākumus gūst no kapitāla pieauguma.

Viņķeles ieskatā nepieciešams aktīvāk praktizēt iespēju par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem piestādīt rēķinu deklarētās dzīvesvietas valstij (apdrošinātājam). Starpvalstu maksājumi neuzliek slogu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.

Foto: Unplash