Atjaunojamie energoresursi Igaunijā 2009. gadā
Ekspluatācijā nodotas Veo un Tartu apakšstacijas un vairāki vēja parki. Šo divu apakšstaciju elektroenerģijas ražošanas kopējā jauda ir 50 MW un saražotā siltumenerģija nosedz lielāko daļu Tallinai un Tartu nepieciešamās siltumenerģijas. Vēja enerģijas ražošana 2009. gadā savu maksimumu sasniedza decembrī, kad tika saražots 111 MW elektroenerģijas, kas tajā brīdī veidoja 10% no visā Igaunijā patērējamās elektroenerģijas.
Papildus Veo un Tartu apakšstacijām 2010. gada beigās plānots nodot ekspluatācijā līdzīgu staciju Pērnavā, kur kā kurināmo papildus biomasai varēs izmantot arī atkritumus. Gada nogalē iecerēts uzsākt lielu apakšstaciju celtniecību Kuresārē un Ahtmē. Jau 2009. gadā tika sākts izmantot biomasu kurināšanai Narvas elektrostacijās, un šajā gadā biomasas izmantošanas īpatsvaru paredzēts palielināt līdz 10% no līdzšinējā kurināmā daudzuma.
Mazāku elektrostaciju celtniecībai (ar jaudu līdz 2 MW) 2009. gadā impulsu deva arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieviestā programma katlumāju rekonstrukcijai, siltumtīklu atjaunošanai un jaunu koģenerācijas staciju radīšanai, kuras ietvaros pirmajā gadā ir iespējams saņemt atbalstu līdz EEK 150 miljoniem (Ls 6,74 milj.). Biomasas izmantošanas straujais pieaugums ir krasi palielinājis pieprasījumu pēc koksnes, līdz ar to veicinājis cenas celšanos. Tas mežsaimniecības un lauksaimniecības sektoram rada papildu iespējas.
ERAF ietvaros paredzēts saņemt atbalstu arī četru biogāzes staciju celtniecībai. Jau 2009. gadā darbu uzsāka Igaunijas Zemkopības augstskolas biogāzes laboratorija un tika izveidota Igaunijas Biogāzes asociācija. Tādējādi tuvākajā nākotnē biogāzes ražošanā paredzama strauja attīstība, un papildus līdz šim vienīgajai Valjalas biogāzes stacijai radīsies vairākas jaunas.
Pagājušā gada oktobrī darbu uzsāka Igaunijā pirmā ar zaļo biomasu darbināmā Lihulas katlumāja, kas uzbūvēta ar Eiropas Ekonomiskā reģiona Finanšu mehānisma līdzfinansējumu. Kā zaļā masa Lihulas katlumājas apkurei tiek izmantota Kazari upes grīvā augošā pļavu zāle, kas katru gadu ir jānopļauj Matsalu ainavas saglabāšanai. Katlumājā kā kurināmo ir iespējams izmantot arī pie upes augošos meldrus.
Biodegvielas ražošana aug kūtrāk
Ja no atjaunojamiem energoresursiem ražotās un izmantotās elektrības un siltumenerģijas daudzumam 2008.-2009. gadā bijis straujš kāpums, tad biodegvielas lietošana transportlīdzekļos nav palielinājusies, paliekot tikai 0,5% apmērā no kopējā degvielas patēriņa valstī. Eiropas valstu prakse lielākoties liecina, ka nozīmīga attīstība šajā jomā nav iespējama, ja nepastāv skaidri definēti noteikumi par biodegvielas pievienošanu pārdodamai fosilai degvielai un ja sabiedriskais sektors nesaņem investīcijas atjaunojamos energoresursus izmantojamos transportlīdzekļos.
Igaunijā lielākā un laikmetīgākā ir Paldiski biodegvielas rūpnīca, kas ar pilnu jaudu degvielas ražošanu sāka 2008. gada jūlijā. Sakarā ar lētās ASV izcelsmes biodegvielas importēšanu uz ES un ekonomiskās krīzes sākšanos ekonomiskās grūtības rūpnīcai radās jau 2008. gada beigās. Lai situāciju normalizētu, 2009. gada vidū biodegvielai no ASV tika uzlikts muitas nodoklis un Paldiski rūpnīcā veikta sanācija.
Kadarbiku saimniecība 2009. gadā, izmantojot līdzfinansējuma iespējas no Lauku attīstības programmas, nopirka jaunas iekārtas un uzsāka spirta ražošanu no cukurbietēm. Sākotnējais saimniecības plāns gan bija biodegvielas ražošana un pārdošana degvielas uzpildes stacijām, taču degvielas cenas un biodegvielas pārdošanas daudzuma samazināšanās dēļ šis plāns palika nerealizēts, bet saražotais spirts tagad tiek pārdots vairumtirdzniecībā.
Plāna realizēšana palikusi pusratā
Biomasas un bioenerģijas attīstības pamatdokumenta – bioenerģijas un biomasas izmantošanas attīstības plāna 2007.-2013. gadam – ieviešana kopš 2009. gada sakarā ar budžeta līdzekļu nepietiekamību tika pārtraukta. Līdz šim veiktie pasākumi integrēti Ekonomikas un komunikāciju ministrijas apkopotajā atjaunojamās enerģijas attīstības programmā, kas ietver tiešos pasākumus atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas attīstībai, lai sasniegtu ES valstu noteiktos kopīgos mērķus gaisa piesārņojuma samazināšanai. Jāteic, ka 2007.-2009. gadā papildus vienotajam platībmaksājumam valstij bija iespējams atbalstīt enerģētisko kultūru audzētājus ar 704 EEK/ha (31,61 LVL/ha), un 2009. gadā šo atbalstu izmaksāja 24,6 hektāriem enerģētisko kultūru. No 2010. gada ES atbalsta maksājumu par enerģētisko kultūru audzēšanu vairs nemaksā.
