Atalgojuma apmēru Latvijā lielā mērā nosaka darbinieka izglītības līmenis
Šobrīd Latvijā atalgojumu vairumā gadījumu nosaka izglītības līmenis. Darba devēji apliecina, ka augstākās izglītības iegūšana nav pašrealizēšanās, bet tas ir reāls ieguvums, kas sniedz augstāku labklājību. Pat neskatoties uz lielo studentu skaitu Latvijā, izglītības nozīme nav mazinājusies, gluži pretēji, tai ir tendence palielināties.
Augstākā izglītība pamazām sāk apliecināt savu nozīmi. Šobrīd Latvijā izglītības līmenis lielākoties ir noteicošais attiecībā uz atalgojuma apmēru. Par šādu situāciju liecina arī darba devēju prasības, piesakoties uz vairumu vakanšu, augstākā izglītība ir obligāts priekšnosacījums. Līdz ar to, uzskats, ka izglītība ir tikai skaists ieraksts indivīda dzīves gājuma aprakstā (CV), ir stipri pārspīlēts.
“Brother” Latvijas pārstāvniecības pārdošanas vadītājs Krišjānis Ozoliņš norāda uz izglītības nozīmību darbinieku atlasē: “Meklējot jaunos darbiniekus savam uzņēmumam, vispirms mēs, protams, skatāmies uz iepriekšējo darba pieredzi un sasniegumiem, taču bez uzmanības nepaliek arī iegūtā izglītība. Šobrīd iegūt augstāko izglītību nav sarežģīti arī, pastāvīgi strādājot.”
Ārvalstu prakse rāda, ka cilvēki ar augstāko izglītību ir konkurētspējīgāki un šāds modelis šobrīd parādās arī Latvijā. Uzņēmumi arvien augstāk vērtē cilvēkus, kuri paralēli akadēmiskajām zināšanām studiju laikā ir paralēli guvuši arī praktiskās iemaņas. “Tendence, ka izglītības līmenis tieši korelē ar atalgojumu, tikai pastiprinās. Darba devēji sagaida izglītotus un vispusīgus darbiniekus, kas ir pilnīgi dabiski, mūsdienu konkurences apstākļos. Nepieciešami ir spilgtākie un izcilākie. Līdz ar to izglītība ir viens no kritērijiem, kas liecina par potenciālā darbinieka spējām, kā arī par to, cik viņš ir vērtīgs uzņēmumam un cik augstu atalgojumu ir pelnījis. Apzinot mūsu studentu darba vietas, varam droši secināt, ka izglītības iegūšana viņiem atvēra durvis uz agustākiem amatiem un augstāku atalgojumu viņu esošajās darba vietās” apgalvoja RPIVA uzņemšanas komisijas vadītāja Gunita Aldiņa.
Dzīve ir dinamiska un pieprasa nepārtrauktu attīstību, līdz ar to darba devējs ir ieinteresēts, lai viņa uzņēmums vienmēr ir atvērts jauniem izaicinājumiem un būtu konkurētspējīgs. Tas arī sniedz papildus motivāciju maksāt vairāk kvalificētiem speciālistiem, kuri profesiju ir apskatījuši un iepazinuši no dažādām šķautnēm. To apstiprina arī RPIVA pārstāve “Mēs apzināmies, ka teorētiskās zināšanas ir tikai puse, lai students būtu gatavs reālai darba uzsākšanai pēc augstskolas. Tāpēc programmu veidojam ar praktiskām nodarbībām, studentiem tiek piedāvāti reāli projekti, un arī studiju laikā tiek organizētas prakses, kas sagatavo un sniedz praktiskas iemaņas profesijā.”
Pieteikšanās studijām RPIVA turpināsies līdz 25. augustam.
