Arnis Sauka: Uzņēmumi kukuļos maksā 8% no saviem ienākumiem

Pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis kukuļa apjoms, ko uzņēmēji maksā par valsts pasūtījuma saņemšanu un «lietu kārtošanu». Saskaņā ar «SSE Riga» pētījumu «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs», pērn par valsts pasūtījuma nodrošināšanu uzņēmējiem vajadzēja maksāt 5,9 procentus no līguma summas, savukārt par lietu kārtošanu uzņēmēji kukuļos atdeva vidēji 8,1 procentu no saviem ienākumiem, vēsta NRA.lv.

Neskatoties uz to, ka kopš 2016. gada valstī ir spēkā Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai, nelegālā tirgus īpatsvars Latvijā joprojām ir ļoti nozīmīgs. Pērn tie bija 23,9 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas vairāk nekā pirms trim gadiem. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir vērojams Rīgas reģionā, Zemgalē un Kurzemē, nozaru griezumā – joprojām ir būvniecībā. Indeksa autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka un vairāki konferences dalībnieki pieļauj, ka ēnu ekonomika tuvākā laikā nesamazināsies. Visticamāk, tā augs.

Runas un darbi

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir minēti 55 konkrēti uzdevumi, un nevar teikt, ka neviens no tiem netiktu pildīts. Tomēr ēnu ekonomika nemazinās. Izskatās, ka joprojām nav atrasta īstā recepte tās iegrožošanai. Gandrīz katrā no šīm ikgadējām konferencēm tiek runāts par nepieciešamību mazināt darba spēka nodokļus. Arī šajā to pieminēja teju katrs politiķis. Diemžēl tas vairāk līdzinājās izteikumiem, izpatiktu publikai, nevis solījumiem kaut ko darīt lietas labā.

Turklāt, iespējams, ēnu ekonomikas saknes meklējamas citur. Profesora A. Saukas veiktais pētījums apstiprina sabiedrībā valdošās bažas – konkursi valsts pasūtījumu saņemšanai daudzos gadījumos tiek veidoti tā, lai uzvarētu konkrēts uzņēmums, kas savukārt revanšējas, samaksājot kukuli attiecīgām valsts amatpersonām vai ierēdņiem.

Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka ir uzņēmumi, kas ir pārcēluši savu ražošanu no Latvijas uz Zviedriju, lai gan šajā Skandināvijas valstī, nodokļu slogs ir daudz augstāks nekā Latvijā. «Taču viņi zina – Zviedrijā nebūs jāmaksā kukuļi,» konferencē sacīja D. Reizniece- Ozola.
No aplokšņu algām netiekam vaļā

Pētījuma dati liecina, ka nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2019. gadā Latvijā joprojām bija aplokšņu algas Latvijā, kas veido 44,1% no kopējās ēnu ekonomikas. Vidēji «aploksnē» tiekot maksāti 22,3 procenti no kopējās algas, pētījumā atklājuši uzņēmēji. Par šādu algu esamību un tās pietiekoši lielo īpatsvaru liecina arī dīkstāves pabalsta pieteikumi. «Atbilstoši pētījuma rezultātiem, palielinās plaisa starp aplokšņu algu līmeni Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Ņemot vērā tuvākajos gados sagaidāmo ekonomikas lejupslīdi, steidzami ir nepieciešama rīcība, lai ar šo problēmu Latvijā tiktu galā,» uzsver A. Sauka. Taču kā tikt galā, īsti nevienam skaidrs nav.

«VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde iegulda lielu darbu un līdzekļus, lai savāktu pierādījumus, bet lietas līdz tiesai nemaz nenonāk, jo beidzas ar prokurora vienošanos,» sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Kā spilgtāko piemēru viņa minēja «Tokyo City», kur lieta par vairākiem miljoniem eiro aplokšņu algās beidzās ar prokurora vienošanos, ka dažas uzņēmuma darbinieces samaksā sodu 30 000 eiro apmērā. I. Jaunzeme uzvēra, ka tas nav vienīgais gadījums.

Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2017. gadā tiesā tika iesniegta un pieņemta tikai viena lieta saistībā ar aplokšņu algām. Arī 2018. gadā tikai viena, bet pērn četras lietas.

Amatpersonas atzīst, ka aplokšņu algu izmeklēšanas process ir dārgs un smags. «Ja aplokšņu algu uzņēmumā ir 50 darbinieku, tad tie ir 50 liecinieki, kas jāiztaujā. Tāpat bija ar futbola klubu, kur vēl izrādījās, ka gruzīnu futbolisti pēkšņi runā tikai gruzīnu valodā un nepieciešami tulki. Gribētos, lai šajās lietās izmeklēšanas process tomēr būtu vieglāks,» stāstīja I. Jaunzeme. Situāciju, iespējams, palīdzēs atrisināt grozījumi Krimināllikumā, kurus plānots skatīt Saeimā.

Nelegālie darbinieki tiek nodarbināti visās trīs Baltijas valstīs, turklāt pērn pat vairāk nekā iepriekš. Latvijā to īpatsvars vidēji ir 10,9% no uzņēmumos nodarbinātiem darbiniekiem, Lietuvā – 8,3% un Igaunijā 5,7%. «Šis rādītājs ir ciešā mērā saistīts ar darbaspēka trūkumu Latvijā un tā nelegālu ievešanu no citām valstīm. Vietējā darbaspēka trūkuma jautājums, sevišķi tā saukto «zilo apkaklīšu» darbaspēka pieejamība gan lielā mērā zaudēs aktualitāti gadījumā, ja notiks ekonomikas lejupslīde,» skaidro A. Sauka.

Kāpēc pelēkais tirgus zeļ un plaukst?

Iesaistīšanās ēnu ekonomikas aktivitātēs ietekmē vairāku apstākļu kopums, un no pētījumā apskatītajiem faktoriem, tā visvairāk ir saistīta ar neapmierinātību attiecībā uz biznesa likumdošanas kvalitāti un Valsts ieņēmumu dienestu, secina pētnieki. «Uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar VID darbību. Pie tam visās trīs Baltijas valstīs 2019. gadā apmierinātība ar VID ir nedaudz palielinājusies. Turklāt, pieaugusi arī apmierinātība ar valsts nodokļu politiku un apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti. Savukārt, apmierinātība ar valsts atbalstu uzņēmējiem Baltijas valstīs 2019. gadā bija aptuveni tādā pašā līmenī kā 2018. gadā,» atklāj A. Sauka.

Pētījuma rezultāti arī apliecina, ka uzņēmēji, kas izvairīšanos no nodokļu maksāšanas uzskata par pieļaujamu rīcību, ēnu ekonomikā iesaistās vairāk. Tāpat. jo augstāka ir pieķeršanas varbūtība un lielāki sodi, jo mazāka iesaistīšanās ēnu ekonomikā. «Šie rezultāti norāda uz iespējamām politikas iniciatīvām un instrumentiem ēnu ekonomikas apjoma samazināšanai, proti, palielinot varbūtību, ka tie uzņēmēji, kas iesaistās ēnu ekonomikā, tiks pieķerti un par to pienāksies adekvāts sods,» skaidro A. Sauka. Vēl viens būtisks faktors, kas nosaka iesaistīšanos ēnu ekonomikā, ir uzņēmuma lielums, jo mazāki un jaunāki uzņēmumi ēnu ekonomikas aktivitātēs iesaistās vairāk nekā lielāki uzņēmumi.

VIEDOKLIS

Arnis Sauka, «SSE Riga» profesors:

-Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai. Diemžēl, varam secināt, ka iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies. COVID-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs:

-Kopš pirmās Ēnu ekonomikas konferences pēdējo desmit gadu laikā Latvijai ir izdevies samazināt ēnu ekonomiku gandrīz uz pusi. Tas ir panākums, kuru noteikti ir ietekmējusi arī konference, jo tajā regulāri ir apspriesti gan aktuālākie ēnu ekonomikas mērījumi, gan rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Diemžēl, tajā pat laikā ir jāatzīst, ka “muļļājamies uz vietas”, ko parāda pēdējo 7 gadu rezultāti. Galvenie iemesli – pēdējos gados galvenais akcents šajā politikā ir bijis uz ēnu ekonomikas apkarošanu kā tādu, nerisinot cēloņus.

Ilze Šteinfelde