Arī vides sargi pieprasa pārstrādāt ekonomikas atjaunošanas tēriņu plānu

Valdības plāns par Eiropas klimata un atveseļošanās naudas tērēšanu sakaitinājis ne vien Rīgu, bet arī vides aizsardzības organizācijas. Tās uzskata, ka ministrijas naudu tērēs ikdienišķām vajadzībām un klimata mērķus izmanto tikai piesegam. Plāna pārstrādāšanai vēl ir mazliet laika. Uzņēmēji un vides organizācijas cer ar Eiropas komisijas palīdzību piespiest valdību naudu tērēt prātīgāk, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Vēl ir aptuveni mēnesis laika valdībai pārstrādāt daudz kritizēto plānu, kā lietderīgāk tērēt ekonomikas atjaunošanas un noturības mehānisma miljonus, lai nauda paliktu Latvijā. To pieprasa pašvaldības, uzņēmēji un vides organizācijas.

Līdz šim ministrijās sagatavoto 1,6 miljardu ieguldījumu plānu kritizējuši gan uzņēmēji, gan pašvaldības, kas plāna gatavošanā nav pieaicinātas. Nepamierinātas ir arī vides aizsardzības sabiedriskās organizācijas. Klimata pārmaiņu novēršanai būtu jātērē 37% no summas, jeb 600 miljoni eiro, taču lielā nauda ieguldīta māju būvēšanā un siltināšanā, transporta nomaiņā un lauku meliorācijā. Nozarēs, kur rūpes par klimatu ir pakārtotas.

Sabiedriskās organizācijas ”Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga uzsver:“Tas, kādā veidā valdība ir piedāvājusi pašlaik publicētajā plānā šo sadalījumu, manuprāt, nav tāds īsti pārdomāts un negarantēs to, ka mēs mērķtiecīgi ejam uz emisiju samazināšanu, nodrošinām sociāli ekonomisku transformāciju sabiedrībā un 2050. gadā panākam klimata neitralitāti.”

Latvija ir pēdējā vietā Eiropā saules enerģijas izmantošanā. Šis enerģijas veids sen vairs nav tikai saulaino dienvidu valstu priekšrocība. Lielas saules enerģijas stacijas būvē Vācija un Dānija. Arī Lietuva un Igaunija apsteidz Latviju attīstībā.

SIA ”Futura NRG” valdes loceklis Kristaps Krūmiņš norāda: “Ja mēs runājam par saules enerģiju kā tehnoloģiju, tad tā ir vienīgā, kas šodien piedāvā tādu decentralizētu pieeju enerģētikas jomā, lai katrs varētu saražot pats savu elektroenerģiju mājās. Ja mēs paskatāmies datus, ko ir apkopojusi Eiropas Saules asociācija, tad viņu pētījums rāda, visu valstu nacionālajos klimata plānos ir konkrēti definēti mērķi saules enerģijas ražošanai. Eiropas vidējais mērķis 2030. gadā ir ap 740 vati uz iedzīvotāju. Latvijā uz šo dienu mūsu rādītājs ir 6 vati uz iedzīvotāju, plāna un mērķu nav.”

Latvijas uzņēmējiem ir plāns, kā ieinteresēt ikvienu mājsaimniecību uzstādīt savas saules baterijas un pašiem saražot nepieciešamo elektrību. Tas dotu grūdienu vietējai zaļajai ekonomikai.

SIA ”JB SunPower” valdes loceklis Jānis Brikmanis norāda: “Mēs rosinām paplašināt neto norēķinu sistēmu, kur vienas mājsaimniecības lietotāja ietvaros varētu piemēram, Rīgas dzīvokļa īpašnieks varētu ražot attālināti enerģiju savā lauku īpašumā vai nomātā īpašumā vai kādā saules parku komūnā un šo saražoto elektrību patērēt savā pilsētas dzīvoklī. Šāds piemērs veiksmīgi strādā Lietuvā.”

Uzņēmēji jau pusgadu cenšas panākt enerģētikas likuma izmaiņas. Tā kā Latvija ir pēdējā vietā Eiropā saules enerģijas izmantošanā, viņi cerēja, ka tai varētu būt arī atbalsts no Eiropas atveseļošanās fonda.

“Šobrīd, es uzskatu, ka izšķiras Latvijas enerģētikas nākotne nākamajiem desmit gadiem un Ekonomikas ministrija, kura ir tieši atbildīga par enerģētikas plāna ieviešanu un realizēšanu, nekomunicē ar nozari, ir diezgan neiespējami atrast kādu kopēju komunikāciju, un tāda sajūta, ka vispār nav ieinteresēta rast jēgpilnus risinājumus,” turpina Brikamanis.

Ekonomikas ministrija ir atbildīga par vēja, saules un citu atjaunojamo elektrības ražošanas veidu attīstību. Taču atveseļošanas un noturības plānā nauda šiem mērķiem nav paredzēta. Citas prioritātes bijušas svarīgākas.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns norāda: “Protams, ka mēs no savas puses kā atbildīgie par enerģētikas sistēmu bijām piedāvājuši daudz plašākus pasākumus, bet ne vienmēr var sasniegt to, kas ir bijis vēlams no mūsu puses. Tas ir tāds savā ziņā kompromisa rašanas māksla, kur ir sanācis šis dokuments.”

Ekspertu kritiku izpelnījusies Ekonomikas ministrijas iniciatīva atbalstīt transporta degvielas – biometāna ražošanu. Ekonomikas atveseļošanas plānā 40 miljonus paredzēts dot šai degvielai pielāgotu ugunsdzēsēju automašīnu, skolēnu autobusu un lauksaimniecības tehnikas iegādei. Ekonomikas ministrija uzstāj, ka tas ļaus izpildīt prasību 2030. gadā tērēt 3,5 procentus atjaunojamo degvielu.

“Tas ir jautājums, kā degvielas tirgotājs spēj sasniegt savu procentu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu. Ir divas opcijas. Vairāk opciju vienkārši nav. Vai nu nopirkt no ārzemēm moderno biodegvielu, vai nu savā portfelī veicināt biogāzes, citas opcijas lai sasniegtu šos procentus vienkārši nav,” norāda Šaicāns.

Biogāzi no lauksaimniecības atkritumiem un kūtsmēsliem patlaban izmanto ap 50 elektrostaciju. Daļu no tām pārprofilēs par biometāna ražotājiem. Saražoto paredzēts iepumpēt kopējā dabasgāzes cauruļvadu tīklā. Gāzes attīrīšanas un auto uzpildīšanas iekārtu pirkšanai paredzēti 20 miljoni eiro.

Elektroauto eksperts Kārlis Mendziņš uzsver: “Novirzīt šo visu uz transporta sektoru man liekas pilnīgi absurdi tādā ziņā, ka transports būtībā to vienkārši sadedzinās, jo tā efektivitāte ir ļoti maza. Ja mēs šo gāzi, kaut vai subsidētu, pārvērstu elektrībā un siltumā, teiksim TECos, tad tā efektivitāte būtu augstāka, daudz augstāka. Ja mēs zinām, ka transports ir 20% efektīvs, 80% aiziet siltumā, tad TECi ir 50% efektīvi tikai elektrību ražojot, un ja siltums jāražo arī, tad ir 90%.”

Pašvaldībām un ugunsdzēsējiem, kas atbilstoši ministriju sagatavotajam plānam saņems bezmaksas mašīnas, zaļā gāze būs jāpērk par paaugstinātu cenu. Tā varētu būt trīs četras reizes dārgāka nekā tagad pieejamā dabasgāze.

“Pašvaldību savienība ir par zaļo kursu, mēs ļoti gribētu būt klimatneitrāli 2050. gadā. Tāpat mēs esam par atbalstu lielajiem zemniekiem, lai mēs varētu nonākt līdz biometānam, bet tā mūsu bažas ir tajā, cik mēs beigās maksāsim. Kā mēs samaksāsim šo pakalpojumu, kā mēs no Liepājas ar šādu automobili nonāksim Alūksnē,” norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane.

Saprotot, ka valdība te uz vietas nevienā neklausās, 20 vides aizsardzības sabiedriskās organizācijas ir lūgušas Eiropas Komisiju pieprasīt plāna pārstrādāšanu. Šādu vēstuli komisijai nosūtījusi Vides konsultatīvā padome.