Aptiekās nodoti 1664 kilogrami nederīgo medikamentu
Nederīgo medikamentu iznīcināšana pašlaik ir atstāta pašplūsmā – iedzīvotāji tos izmet kopējos atkritumos, jo zāles nav bīstamie medikamenti, apzinīgākie – meklē iespējas, kur zāļu iepakojumus nodot.
Sociālas akcijas Vislatvijas zāļu skapīšu tīrīšana laikā A aptieku tīkls savāca 1664 kilogramus nederīgu medikamentu un 254 termometrus. Redzot iedzīvotāju aktivitāti, aptieku tīkls nolēmis arī turpmāk pieņemt nederīgos medikamentus, taču, kā uzskata A aptieku Iepirkumu un mārketinga vadītāja Nora Krauja, šai problēmai nepieciešams valstisks risinājums. Tam piekrīt arī Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde un Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, raksta NRA.lv.
Kopš 2011. gada zāles netiek uzskatītas par bīstamiem atkritumiem un līdz ar to nav nekādu noteikumu, kā iedzīvotājiem tās iznīcināt – izmest sadzīves atkritumos, nodot aptiekā vai turēt mājās, kā to daļa iedzīvotāju arī visu mūžu darījuši. Likums nepieprasa nederīgās zāles iznīcināt videi draudzīgā veidā. A aptieku akcijas laikā 37 procenti iedzīvotāju uz aptiekām atnesuši vairāk nekā 15 zāļu iepakojumu, bet sešus līdz desmit iepakojumus – 23 procenti iedzīvotāju. «Mēs tomēr uzskatām, ka zāles ir bīstami atkritumi, kuri ietekmē vidi un var ietekmēt arī cilvēkus, kuri šajā vidē dzīvo,» norāda N. Krauja, «tāpēc mēs pieņēmām iedzīvotāju atnestos zāļu skapīšu krājumus un nodrošinājām to iznīcināšanu videi draudzīgā veidā.» Atnesot uz aptieku medikamentus, cilvēki varēja aizpildīt arī aptaujas anketas par to, kā ikdienā viņi rīkojas ar medikamentiem. «Cilvēkiem mājās ir nevis viens vai divi iepakojumi ar zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš, bet iepirkumu maisiņi. Dati, kurus mēs apkopojām, liecina par to, ka cilvēki vai nu medikamentu lietošanu pārtrauc, tiklīdz slimnieks jūtas labāk, neizlieto visu ārsta noteikto kursu, vai arī iedzīvotāji, nezinot, kur likt vecos medikamentus, tos krājuši, gaidot brīdi, kad varēs nodot,» stāsta N. Krauja. Ceturtā daļa aptaujāto atzina: līdz šim revīziju savā zāļu skapītī vispār nekad nav veikuši. Akcijas laikā visaktīvākie bijuši Rīgas un Ogres iedzīvotāji, savukārt visvairāk termometru nodoti vienā no Ogres aptiekām. «Visvecākais» medikaments atnests uz Jelgavas aptieku – zālēm derīguma termiņš bija beidzies 1971. gadā. Redzot iedzīvotāju lielo ieinteresētību, aptieku tīkls nolēmis arī turpmāk pieņemt iedzīvotāju nodotās nederīgās zāles, kas kļuvušas nevajadzīgas vai kurām ir beidzies derīguma termiņš. «Tomēr mēs uzskatām, ka šai problēmai ir nepieciešams valstisks risinājums, ko nevar uzlikt tikai uz aptieku pleciem un noteikt tikai par uzņēmēju atbildību,» uzskata N. Krauja.
Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde atzīst, ka dažādās darba grupās ir risināts jautājums par medimentu iznīcināšanu, bet nav izdevies šo jautājumu sakārtot. «Aptiekas jūtas atbildīgas, jo pārdod iedzīvotājiem zāles, taču tikai uz aptieku pleciem vien to nevajadzētu uzvelt,» saka K. Blumfelde. «Vēlamies, lai iedzīvotājiem ne tikai akciju laikā, bet regulāri būtu iespēja nodot nederīgus medikamentus.» Farmaceite arī uzsver, ka iedzīvotāji nav pietiekami informēti par nederīgu zāļu lietošanas kaitīgumu. Ko aptiekas iesaka darīt iedzīvotājiem pašlaik? Vispirms pievērst uzmanību zāļu derīguma termiņam un nelietot tās pēc derīguma termiņa beigām, vienmēr pievērst uzmanību instrukcijai – kā zāles lietot, zāļu skapīti pārbaudīt divreiz gadā, kā arī nederīgās zāles nodot aptiekā, kurā medikamentus pieņem. Biedrība arī plāno uzsākt sociāli informatīvu kampaņu par medikamentu iznīcināšanu, iesaistot vairākus aptieku tīklus.
K. Blumfelde norāda: ir dažādas sistēmas – kā kurā valstī risina medikamentu savākšanas problēmu: ir valstis, kur atbildība ir sadalīta starp zāļu ražotāju, lieltirgotāju, aptieku un valsti; ir arī tādas valstis, kur atbildību galvenokārt uzņemas valsts, jo medikamentu iznīcināšana ir svarīga vides aizsardzībai un drošībai. J. Rozītis no Pasaules dabas fonda atzīst, ka pašlaik liela daļa medikamentu nonāk vidē un atstāj spēcīgu ietekmi uz bioloģisko ķēdi. Īpaši tiek ietekmēta akvafauna, un zivīs konstatēta vidē neplānoti nonākušo hormonu preparātu ietekme.
Autors: Inga Paparde
