Aptauja: 44% Latvijas iedzīvotāju šajā gadā neplāno tērēt naudu savai veselībai
44% Latvijas iedzīvotāju šajā gadā neplāno tērēt naudu savai veselības aprūpei, liecina apdrošināšanas kompānijas Compensa Life veiktā aptauja. 23% aptaujāto norāda, ka veselības aprūpei plānojuši tērēt līdz 30 latiem, un vēl tik pat liels skaits – līdz 100 latiem. 9% norāda, ka tērēs vairāk nekā 100 latus savai veselībai.
Lai arī pēc respondentu atbildēm var spriest, ka cilvēki ārsta apmeklējumus šajā gadā neplāno, 32% aptaujāto atzīst, ka mēdz slimot un dodas pie ārsta vismaz reizi gadā, 13% norāda, ka palīdzību pie ārsta meklē vismaz divas reizes gadā, un vēl tikpat (13%) – gada laikā ārstu apmeklē vēl biežāk. 37% norāda, ka slimo retāk kā reizi gadā, bet 6% aptaujāto norāda, ka vispār nemēdz slimot un neapmeklē ārstu.
“Lai arī parasti savu veselību vērtējam kā vienu no lielākajām vērtībām, kas mums pieder, aptauja atklāj, ka iedzīvotāji neplāno līdzekļus, kas būtu paredzēti veselības aprūpei. Tajā pašā laikā katrs otrais norāda, ka dodas pie ārsta vismaz reizi gadā,” stāsta Comepnsa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. “Iedzīvotāji ir optimistiski, un cer, ka slimības nepārsteigs. Tomēr akūta saslimšana, kas mūs pārsteidz negaidīti vai profilaktiskas pārbaudes, ko veicam, rūpējoties par savu veselību, prasa papildus līdzekļus. Tas nozīmē, ka katras ģimenes budžetā ir jāparedz izdevumi negaidītām saslimšanām.”
Vērtējot pagājušā gada izdevumus veselības aprūpei, 38% respondentu norāda, ka tērējuši līdz 30 latiem, bet katrs ceturtais tērējis 31 līdz 60 latus. 19% tērējuši 61 līdz 100 latiem, bet 100 līdz 200 latus veselības aprūpei 2010.gadā tērējuši 11% aptaujāto. Vairāk kā 200 latus tērējuši 8% aptaujas dalībnieku.
V.Gustsons norāda: “Ja salīdzinām šajā gadā iedzīvotāju plānotos izdevumus veselības aprūpei un tos, kas veikti pagājušajā gadā, jāsaka, ka pērn 62% ir tērējuši vairāk nekā 30 latus. Savukārt šogad uz pusi mazāks ir to iedzīvotāju īpatsvars – 32%, kas vispār plāno tēriņus veselībai. Tas nozīmē, ka daļai Latvijas iedzīvotāju pēkšņa saslimšana vai neparedzēts ārsta apmeklējums var radīt nepatīkamu robu ikdienas budžetā. Lai arī pozitīva domāšana un veselīgs dzīvesveids var būt garantija tam, ka ārsts nebūs jāmeklē, domājot gan par savu veselību, gan par budžeta plānošanu, ieteicams apdomāt rīcību neparedzētajos gadījumos. Tā var būt veselības apdrošināšana vai naudas uzkrājumus, kas ļaus justies droši un garantēs atbalstu, kad tas būs visvairāk nepieciešams.”
Autors: bizness.lv
