Aptauja: 42% respondentu liekais svars izraisa nepatiku pret sevi
Vairāk kā 70% cilvēku ar lieko svaru uzskata, ka paši saviem spēkiem nevar samazināt svaru līdz vēlamajam līmenim, liecina interneta vietnes www.vieglaks.lv veiktās aptaujas rezultāti.
Gandrīz puse no aptaujas dalībniekiem atzīst, ka svara samazināšanas mēģinājumi ir bijuši vairākas reizes gadā, bet 22% nepārtraukti ierobežo sevi, cenšoties mazināt ķermeņa svaru.
Vēlmi zaudēt lieko svaru pamudina pašsajūta – to atzīst 62% respondentu, 12% atzīst, ka tie ir citu cilvēku komentāri par viņu izskatu, bet 7% norāda, ka cita cilvēka piemērs ir kā motivācija mēģināt svaru samazināt arī pašam. Gandrīz puse respondentu atzīst, ka liekais svars viņiem izraisa nepatiku pret sevi, bet 19% izjūt psiholoģisku diskomfortu. Nepatiku doties sabiedrībā izjūt gandrīz 9% aptaujāto.
Lielākais aptaujas dalībnieku īpatsvars atzīmē, ka svara samazināšanai izmantojuši diētas – 30,3%, bet 20,9% izmantojuši Svara vērotāju metodi. Tikai 14,4 % svara mazināšanai tika izmantojuši fiziskās nodarbības. Bet 10,3% svara samazināšanai izmantoja dabiskus līdzekļus (piem. tējas, kapsulas u.c.) Aptauja atklāj, ka pieaugot vecumam mazinās to cilvēku skaits, kas svara samazināšanas nolūkam ir izmantojuši fiziskas nodarbības.
Aptaujājot par liekā svara rašanās iemesliem, 28% atzīmē vielmaiņas problēmas, 29% neveselīgus ēšanas paradumus, bet 15,2% atbildējušo domā, ka nozīme ir sāta sajūtas trūkumam. Tikai 11,3% respondentu uzskata, ka liekā svara rašanos veicina nepietiekama fiziskā aktivitāte.
Kaut ikdienā tas netiek īstenots, trešdaļa (34,1%) atbildējušo kā efektīvāko metodi svara samazināšanai ir atzīmējuši fiziskās nodarbības. Bet vairāk kā ceturtā daļa (27%) no respondentu domā, ka efektīvākā svara samazināšanas metode ir ķirurģiska operācija, t.i. bariatriskā ķirurģija.
Ir daudz iemeslu, kas ietekmē ķermeņa svaru – iedzimtība, slimības, dzīvesveids utt. Bet visam pamatā ir psiholoģiskie faktori, kas nosaka mūsu rīcību ikvienā gadījumā. Tie ietekmē arī cilvēka ēšanas paradumus. Iespējams, ka ir brīži, kad apēdam savu apkārtējo vidi – stresu, dusmas, emocionālos izaicinājumus. Varbūt tādā veidā cīnāmies ar mīlestības trūkumu, neaizsargātību. Te vietā ir jautājums sev – vai vienmēr ēdu tad, kad ir izsalkums vai, tomēr, ēdiens pilda citas funkcijas, piemēram, darbojas kā mierinātājs vai garastāvokļa uzlabotājs.
Avots: BNA Latvia
