Ap 80% mājsaimniecību ar grūtībām samaksā par medicīnu
Kamēr politiķi spriež, kā finansēt veselības aprūpi, iedzīvotāju aptauja liecina, ka katra trešā mājsaimniecība Latvijā saskaras ar grūtībām segt veselības aprūpes pakalpojumus. Visgrūtāk samaksāt par veselības aprūpi ir vientuļiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas dati.
«Tā ir pilnīga patiesība – jājautā, cik daudzi seniori var atļauties samaksāt par veselības aprūpi,» NRA.lv saka Rīgas aktīvo senioru alianses vadītāja Terēzija Mackare. «Vislielākā problēma ir zobārstniecība, salabot zobus, samaksāt par visiem šiem pakalpojumiem pilnībā spēj tikai retais pensionārs. Otra lielākā problēma veselības aprūpē senioriem ir samaksāt līdzmaksājumu par operāciju vai līdzmaksājumu par uzturēšanos slimnīcā.» Šīs izmaksas ir mērāmas simtos eiro. T. Mackare atzīst, ka vienīgais ārsts, kas pensionāriem ir pieejams, tas ir ģimenes ārsts.
Statistiķi izpētījuši, ka pērn 80 procenti Latvijas mājsaimniecību izmantoja veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6 procenti ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem ģimenes locekļiem. 45 procenti tos varēja segt diezgan viegli vai ar nelielām grūtībām, un tikai 19 procentiem tas bija viegli vai ļoti viegli, liecina aptauja par veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016. gadā. Laukos veselības pakalpojumus izmantoja par 16,3 procentpunktiem mazāk mājsaimniecību nekā pilsētās, visvairāk tos izmantoja Rīgas mājsaimniecības (90,7 procenti), no tām aptuveni trešdaļai bija grūtības segt izmaksas, kas saistītas ar veselības aprūpi.
No visiem Latvijas reģioniem vismazāk mājsaimniecību – 69 procenti – veselības aprūpes pakalpojumus izmantoja Zemgalē – pusei šo ģimeņu bija grūtības segt pakalpojumu izmaksas. Vismazāk tādu mājsaimniecību, kurām samaksāt par veselības aprūpi bijis viegli, ir Latgalē. Vērtējot pēc mājsaimniecību tipa, vairāk veselības aprūpi izmantoja mājsaimniecības ar bērniem. Visvairāk – pāri ar vienu bērnu, bet vismazāk – mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem. Visgrūtāk veselības aprūpes izdevumus bija segt vientuļiem vecākā gadagājuma (no 65 gadu vecuma) iedzīvotājiem – 51,9 procenti tos sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Savukārt pāri ar vienu bērnu visretāk saskārās ar grūtībām segt izdevumus veselības aprūpei – 26,2 procenti apgalvoja, ka ar veselības aprūpi saistītos izdevumus sedz viegli, bet 19,3 procenti no šīm ģimenēm apgalvoja, ka veselības aprūpes izdevumus sedz ar grūtībām. Aptauja atklāj, ka salīdzinoši lielākas grūtības segt veselības pakalpojumu izmaksas ir arī ģimenēm, kurās bērnu vai bērnus audzina viens vecāks.
Spēja segt izmaksas vērtēta arī pēc mājsaimniecību ienākumiem, un vismazāk veselības aprūpes pakalpojumus bija izmantojušas mājsaimniecības ar viszemākajiem ienākumiem, tātad trūcīgākās ģimenes. Aptaujā arī atklājies – jo lielāki ienākumi, jo vairāk mājsaimniecības izmanto veselības aprūpes pakalpojumus.
No tiem iedzīvotājiem, kuri nevērsās pie ārsta, lai gan tas bija nepieciešams, lielākā daļa – 45 procenti – atzina, ka to neizdarīja, jo nevarēja atļauties, 20 procenti – jo bija pārāk ilgi jāgaida.
Inga Paparde
