Amatpersonām par 11 līdz 400 eiro mēnesī lielāka alga
Valsts amatpersonu mēnešalgas šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par aptuveni sešiem procentiem. Izņēmums ir Saeimas deputāti, kuru algas ir iesaldētas pērnā gada līmenī. Taču pagaidām Saeimā valda neziņa, kā tautas kalpiem aprēķināt kompensācijas par transportu un mājokļa izdevumiem – pēc šā gada vai pagājušā gada cenām, raksta NRA.lv.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma ietvaros visdāsnāk šogad tiks atalgoti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā strādājošie. Viņiem atvēlētais atalgojums pārsniedz premjeram, ministriem, Saeimas deputātiem, pašvaldības vadītājiem atvēlēto.
Saeimas deputāti bez algas pielikuma
Saeima 2019. gada 14. novembrī pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz deputātu algas iesaldēt 2019. gada līmenī. Tas nozīmē, ka ierindas Saeimas deputāts šogad tāpat kā pērn par darbu saņems 2963 eiro mēnesī. Ja šādi likuma grozījumi nebūtu pieņemti, deputāti šogad algā (uz papīra) saņemtu 3125 eiro. Tā kā likuma grozījumi paredz, ka Saeimas deputātu atalgojums nemainīsies līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām, arī nākamgad tautas kalpi uz algas pielikumu var necerēt, ja vien, protams, paši atkal negrozīs likumu. Saeimas deputāti var saņemt arī kompensāciju par transportu un mājokļa izdevumiem. Atkarībā no dzīvesvietas vai, pareizāk sakot, attāluma no Rīgas, deputāti pērn varēja saņemt kompensāciju no aptuveni 139 eiro (Rīgā un Pierīgā dzīvojošie) līdz 926 eiro mēnesī. Saeimas Preses dienests Neatkarīgajai atklāja, ka Saeimas prezidijs ir lūdzis Juridisko biroju sniegt viedokli par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu interpretāciju saistībā ar kompensācijām deputātiem par transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumiem 2020. gadā. Ja uz kompensācijām neattieksies iesaldēšana, tad Saeimas deputāti, pēc Neatkarīgās aplēsēm, kompensācijās šogad varēs saņemt no 147 eiro līdz 977 eiro mēnesī.
Parlamentāro sekretāru privilēģijas
Algas iesaldēšana paredzēta tikai Saeimas deputātiem, un tas neattiecas ne uz valdības locekļiem, ne ministriju parlamentārajiem sekretāriem, ne pašvaldību deputātiem, ne arī virkni Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu, kam likums paredz automātisku ikgadēju atalgojuma pārskatīšanu atbilstoši vidējās algas izmaiņām, uzsver Saeimas preses dienests.
Līdz ar to ministriju parlamentārie sekretāri atšķirībā no tautas kalpiem šogad saņems 183 eiro algas pielikumu uz papīra. Pērn bruto alga šim amatam bija 3361 eiro, šogad – 3545 eiro mēnesī.
Tajā pašā laikā Saeimas deputāti, kuri pilda arī parlamentārā sekretāra pienākumus, var saņemt kompensāciju no Saeimas par transporta izdevumiem un dzīvojamo telpu īri. Kopš 13. Saeimas sasaukuma sākuma kompensāciju ir saņēmis deputāts Jānis Butāns (363 eiro) un deputāte Anita Muižniece (808,06 eiro), informēja Saeimas preses dienests. J. Butāns pilda Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārā sekretāra pienākumus, savukārt A. Muižniece (JKP) līdz pagājušā gada 30. decembrim pildīja parlamentārā sekretāra pienākumus Izglītības un zinātnes ministrijā. Viņa amatu atstāja pēc pašas vēlēšanās, skaidrojot to ar ģimenes apstākļiem.
Inflācijas ietekme
Līdz pagājušajam gadam amatpersonu algu aprēķins bija salīdzinoši vienkāršs: aizpagājušā gada vidējai algai Latvijā, ko ir aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde, tika piemērots attiecīgs amata koeficients, piemēram, Ministru prezidentam – 4,93, ministram – 4,68, Saeimas deputātam – 3,2, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam – 3,32 utt. Sākot ar šo gadu, amatpersonu algas aprēķina pēc sarežģītākas formulas. Proti, lai noteiktu algas lielumu, ir jāsaskaita aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgā summa jāizdala ar divi. Lai nerastos šaubas par amatpersonu algu lielumu, šos aprēķinus veic Valsts kanceleja. Šā gada amatpersonu bāzes alga vispārējā sektorā ir noteikta 976,47 eiro apmērā, elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē – 1416,99 eiro apmērā, finanšu un apdrošināšanas jomā – 1979,59 eiro apmērā. Līdz ar to, piemērojot attiecīgos koeficientus, ministru prezidenta alga uz papīra šogad ir 4814 eiro, ministru alga – 4570 eiro. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu maksimālais atalgojums noteikts 9799 eiro, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonām – 5739 eiro, bet Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonām – 8017 eiro apmērā.
Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumu lielumu savukārt nosaka likuma normas. Šogad saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2020. gadam valsts prezidenta atalgojums mēnesī nedrīkst pārsniegt 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi – 1192 eiro. Pērn attiecīgi tie bija 5520 eiro un 1044 eiro mēnesī.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka pērn 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredzēja atalgojuma palielinājumu tiesnešiem un prokuroriem, saskaņā ar likuma anotācijā teikto – par 35 procentiem. 2018. gadā tiesnešu alga uz papīra bija 1966 eiro, pērn – 2695 eiro. Arī šogad tiesneši un prokurori saņems lielāku atalgojumu. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša atalgojums 2020. gadā sasniegs 2842 eiro, rajona (pilsētas) prokurora – 2783 eiro mēnesī.
Ilze Šteinfelde
