Alus darītāji cer uz Valsts prezidentu
Par spīti alus ražotāju iebildumiem, Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot, ka alu un citus alkoholiskos dzērienus lielajās plastmasas pudelēs, kuri saražoti līdz 2017. gada 31. decembrim, būs atļauts realizēt līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. martam. Alus darītāji cer, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis neizsludinās šos grozījumus likumā, vēsta NRA.lv.
Valsts prezidents Alkoholisko dzērienu aprites likumprojektu jau vienu reizi nosūtīja atpakaļ parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Toreiz likumprojekts paredzēja aizliegumu pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs no 2020. gada 1. septembra. Alus nozares uzņēmēji, tiekoties ar Valsts prezidentu, apliecināja, ka ir gatavi nākotnē atteikties no alus ražošanas divu litru PET iepakojumā, bet pāreju veikt pakāpeniski, lai izvairītos no nesamērīgām izmaksām, kas var būtiski ietekmēt vietējo ražotāju konkurētspēju, un nepārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Alus ražotāji cer, ka R. Vējonis ņems vērā nozares argumentus, kurus viņi paauda tikšanās laikā, un likumprojektu neizsludinās.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Alus darītāju savienība un Cēsu alus atklātā vēstulē pirms likumprojekta izskatīšanas aicināja Saeimas deputātus ievērot Eiropas Savienībā pieņemto praksi un noteikt samērīgu pārejas periodu divu līdz četru gadu garumā. Diemžēl neviens no Saeimas deputātiem ražotāju teiktajā neieklausījās, un ar 91 balsi, vienam deputātam atturoties, alus ražotājiem nelabvēlīgais likumprojekts tika pieņemts. Aizliegums pildīt alkoholiskos dzērienus plastmasas pudelēs, kas ir lielākas nekā 0,5 litri vai viens litrs, attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem. Izmaiņas paredz, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus, kā arī starpproduktus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 5,8 grādiem. Tāpat šos dzērienus nedrīkstēs tirgot plastmasas pudelēs ar tilpumu virs viena litra, ja to stiprums nepārsniedz 5,8 grādus. Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka, metāla vai komplekso iepakojumu, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē. Tāpat aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad dzērienu tirgos ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.
Stājoties spēkā šādiem ierobežojumiem, alus nozare prognozē diezgan ievērojamus zaudējumus un nepieciešamību pēc papildu investīcijām, lai pārkārtotu ražošanu.
«Piedzīvojot notikumus, kas saistīti ar alus nozari un lēmumiem attiecībā pret to, rodas bažas, ka valsts ignorē uzņēmējus un šobrīd ar pārsteidzīgiem lēmumiem draud sagraut alus nozari. Ne tikai alus ražošanā, bet jebkurā ražošanas procesā, lai pārorientētos, nepieciešams saprātīgs pārejas periods, lai varētu veikt investīcijas un pārplānot ražošanu. Šobrīd noteiktais spēkā stāšanās termiņš ir nesamērīgs, un pieņemtais lēmums ir signāls, ka uzņēmēji vairs nevar paļauties uz valsti – tā vietā, lai atbalstītu ražošanu un uzņēmējdarbību, tieši pretēji – tiek noteikti krasi un nepārdomāti ierobežojumi, kas uzņēmējiem radīs būtiskus zaudējumus un ietekmēs vietējo ražotāju konkurētspēju, kas draud gan ar ražošanas apjomu, gan darbinieku skaita samazinājumu,» teikts atklātajā vēstulē.
Ilze Šteinfelde
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
