Aizvien vairāk iedzīvotāju izvērtē nepieciešamību vakcinēties

Ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10% no iedzīvotāju populācijas. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām.  Veselības un skaistuma centra “Adoria” vakcinācijas nodaļas vadītāja Santa Dombrovska aicina atcerēties, ka gripa ir vīrusa saslimšana, kas ir bīstama ar savām komplikācijām, tāpēc vienīgais drošais veids kā pasargāt sevi un savus tuvākos no šīs bīstamās saslimšanas ir tieši vakcinācija. Arī veselības iestādēs šobrīd notiekot aktīva gatavošanās gripas sezonai.

Gripai raksturīga pēkšņa simptomu parādīšanās:

• drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C;
• stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”)
• sauss klepus un rīkles iekaisums;
• sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula;
• izteikts bezspēks, apetītes zudums.

Gripas vīrusi, līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu infekciju vīrusi, galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 – 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām.

“Lai arī daļā sabiedrības valda uzskats, ka gripas vakcīnas novājina cilvēka imūnsistēmu, neļaujot tai darīt savu darbu, tomēr ir jāskatās uz reālajiem faktiem – vakcīnas glābj dzīvības – to efektivitāte ir 90 – 99%. Pagātne ir pierādījusi, ka cilvēce dabisku imunitāti nevar izstrādāt pietiekami ātri un pilnīgi. Vakcīnas pasargā arī nākamo paaudzi – mātes, kuras saņēmušas vakcīnu, visticamāk, nenodos vīrusu savam jaundzimušajam bērnam, kura trauslajai imūnsistēmai tas varētu radīt smagus defektus. Turklāt vakcīnas tiek stingri kontrolētas, lai tajās esošās veselībai bīstamās vielas nesasniegtu daudzumu, kas izraisītu to attiecīgos negatīvos efektus. Sevis un savu līdzcilvēku pasargāšanai no bīstamās slimības iesakām laicīgi veikt profilakses pasākumus, vakcinēties, stiprināt imunitāti un izvairīties no saskarsmes ar slimiem cilvēkiem,” skaidro eksperte.

Tiek atgadināts, ka bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļos, ļoti strauji vairojas – 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu.

Lielākais gripas uzliesmojums ir uzreiz pēc jaunā gada, janvāra otrajā pusē un februārī, tādēļ ir svarīgi vakcīnu veikt laicīgi un būt drošiem, ka nenāksies sastapties un izjust šo tik ļoti bīstamo infekciju.

Vakcinācijas apmaksa pret gripu riska grupām 2019.-2020. gada sezonā

1. Valsts apmaksāta vakcinācija

1) grūtniecēm;

2) bērniem vecumā no 6 līdz 23 (ieskaitot) mēnešiem (iekļauta Bērnu vakcinācijas kalendārā);

2. Valsts kompensējamā vakcinācija

50% apmērā

1) personām vecumā no 65 gadiem;

2) pieaugušajiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:

– personas ar hroniskām plaušu slimībām;

– personas ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;

– personas ar hroniskām vielmaiņas slimībām;

– personas ar hroniskām nieru slimībām;

– personas ar imūndeficītu;

– personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju.

100% apmērā

3) bērniem vecumā no 24 mēnešiem līdz 18 gadiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:

– bērni ar hroniskām plaušu slimībām;

– bērni ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;

– bērni ar hroniskām vielmaiņas slimībām;

– bērni ar hroniskām nieru slimībām;

– bērni ar imūndeficītu;

– bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju;

– bērni, kuri ilgstoši saņem terapiju ar ac. Acetylsalicylicum.

Lai riska grupu iedzīvotāji saņemtu 50% valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.