Aizliegums pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs varētu stāties spēkā ātrāk
Aizliegums pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs varētu stāties spēkā agrāk nekā 2020. gada 1. septembrī, atzīst deputāti.
Saeimai atkārtoti skatot likumprojektu par aizliegumu no 2020.gada tirgot alu plastmasas pudelēs, kuru tilpums lielāks par vienu litru, deputāti plāno diskutēt par agrāku termiņu šo ierobežojumu īstenošanai.
Kā atzina deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), koalīcijai būtu jāvienojas, kad šis aizliegums varētu stāties spēkā, bet nacionālā apvienība piedāvā 2018.gada 1.janvāri.
Vairāki deputāti atzīst, ka arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājums vispār atteikties no alkohola pārdošanas plastmasas pudelēs varētu būt nākotnes diskusijas jautājums.
Jau vēstīts, ka no 2020.gada 1.septembra būs aizliegts pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs. Tas attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem.
Izmaiņas paredz, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus, kā arī starpproduktus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 5,8 grādiem. Tāpat šos dzērienus nedrīkstēs tirgot plastmasas pudelēs ar tilpumu virs viena litra, ja to stiprums nepārsniedz 5,8 grādus.
Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka, metāla vai komplekso iepakojumu, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē. Tāpat aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad dzērienu tirgos ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.
Lai aizliegumu varētu piemērot, likumprojekts pirms izskatīšanas Saeimas sēdē galīgajā lasījumā tika saskaņots ar Eiropas Komisiju.
Lielā plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir krietni lētāks nekā citu veidu iepakojumos pildītie. Stipru alu visbiežāk pērk personas, kuras lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši, norādījuši likumprojekta autori.
Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriens ir alus, teikts likumprojekta anotācijā. Veselības ministrijas pārstāvji norādījuši, ka 2015.gadā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem bija 10,8 litri.
Alkohola patēriņa daudzums Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē, uzsvēruši likumprojekta autori. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.
Foto: Saeimas kanceleja
