Aigars Kalvītis: Strauji jāveicina mazā biznesa attīstība laukos
Viena no nopietnākajām problēmām, kas neļauj Latvijai izmantot visu attīstības potenciālu, liekot cilvēkiem kritiski izturēties arī pret valsts pārvaldības sistēmu, ir lielā plaisa, kas veidojas dažādu sabiedrības grupu starpā. Lai Latvija varētu attīstīties vienmērīgi un pārliecinoši, vispirms jāmazina plaisa, kas veidojas starp lauku teritoriju un pilsētu iedzīvotājiem. To iespējams panākt, īpašu uzmanību pievēršot reģionu izaugsmei, veicinot iedzīvotāju vienmērīgu izkliedi visā Latvijas teritorijā.
Latvijas lauki un zeme vienmēr bijusi mūsu valsts vērtība, tādēļ šis kapitāls ir jāizmanto gudri strādājot un attīstot inovatīvas saimniecības metodes. Lai to darītu, iedzīvotājiem jājūt nepārprotams un praktisks atbalsts no valsts puses, ko iespējams sniegt ar dažādu finanšu un likumdošanas instrumentu palīdzību. Ir jāsaprot, ka tikai tad, kad valsts būs gatava spert soli pretī uzņēmīgiem cilvēkiem, kas gatavi laukos sākt saimniekot pa jaunam, arī sabiedrība saredzēs Latvijas nākotnes perspektīvas.
Reģionu attīstība mūsdienās nav saistīta tikai ar infrastruktūras attīstību, jo lielākā problēma, kādēļ cilvēki no laukiem pārvācas uz lielajām pilsētām, ir tieši darbavietu trūkums. Turpretī lielie uzņēmumi neveido filiāles laukos, jo tur vairs nav kvalificētu speciālistu. Risinājums ir viens – mudināt cilvēkus veidot savus uzņēmumus, nodrošinot darbu sev un kaut nelielam skaitam līdzcilvēku. Tikai no mikrouzņēmumiem var attīstīties lielāki. Lai veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, vispirms jāveido tiem draudzīga nodokļu sistēma. Jau šogad ir jāveic grozījumi likumā, lai mikrouzņēmuma nodokli atstātu līdzšinējā 9% apmērā, nevis kā paredzēts– to palielinātu. Tuvākajos gados pat būtu vēlams nodokli vēl samazināt, padarot uzņēmumu veidošanu laukos vienkāršāku un cilvēkiem pieejamāku.
Tāpat varam ņemt piemēru no kaimiņiem lietuviešiem un mikrouzņēmuma statusu piešķirt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz EUR 300 000 gadā līdzšinējo EUR 100 000 vietā. Tādējādi jaunajiem uzņēmējiem būtu iespēja nostabilizēties, izveidot jau pārliecinošu pamatu, uz kura celt Latvijas un ārvalstu tirgū konkurētspējīgu kompāniju, dodot darbu jau vairāk cilvēkiem.
Iespējas veidot uzņēmumus reģionos ir plašas un jomas dažādas, jo attīstītās tehnoloģijas un Latvijas salīdzinoši nelielie attālumi ļauj sazināties un sadarboties ērti un ātri. Taču tajā pašā laikā nevajag aizmirst, ka Latvijas bagātība – zeme – ir vērtīgs resurss. Atbalsts tieši lauksaimniecības uzņēmumiem – saimniecībām – ļaus saglabāt Latvijas tradīcijas. Latvijā ir daudz prasmīgi un darboties griboši cilvēki, kas pie labvēlīgiem apstākļiem būtu gatavi darboties un strādāt – uzsākt saimniekošanu laukos. Šeit noder atbalsta instrumenti jaunajiem lauksaimniekiem, taču jāatceras, ka jaunais lauksaimnieks ir tas, kurš nesen uzsācis saimniekošanu laukos, nevis tas, kas ir gados jauns.
Kā vēl viens no būtiskiem atbalsta mehānismiem jaunajiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem, kas būtu jāattīsta un jāpilnveido ir biznesa un inovāciju inkubatoru vai atbalsta institūciju veidošana reģionos. Šobrīd zināmu palīdzību jaunajiem uzņēmumiem iespējams saņemt tikai reģionu centros, taču šo sistēmu nepieciešams paplašināt. Tikko uzsākot biznesu, īpaši, ja tas ir mazs un tajā nav dažādu profilu speciālisti, vadītājam ir grūti rast labākos risinājumus it visās jomās. Šeit lieti noderētu institūcija, kas varētu sniegt konsultācijas grāmatvedības, juridiskajos, reklāmas vai pārdošanas jautājumos, palīdzot uzņēmumam izveidoties, nostabilizēties, atrast savu tirgus nišu un veicināt kopējo uzņēmējdarbības attīstību valstī.
Mūsu cilvēkiem ir daudz labas idejas, kuras ir vērts attīstīt. Nepieciešams tikai pamudinājums un tam labvēlīgi apstākļi, ko var palīdzēt nodrošināt valsts.
