Adopciju gaida 1301 bērns; sola lielāku valsts atbalstu adoptētājiem

Adopcijas reģistrā ir ziņas par 1301 bērnu, kuru var adoptēt, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka, tiklīdz bērnunama bērns pārsniedz desmit gadu robežu, izredzes atrast bērnam īstu ģimeni būtiski sarūk.

Pagājušā gada laikā adoptēti 247 bērni, puse no viņiem uz ārzemēm, savukārt šāgada septiņos mēnešos adoptēti 109 bērni – 68 bērnus, kuru vecums vairākumā gadījumu ir līdz desmit gadiem, adoptējuši Latvijas iedzīvotāji, bet ārvalstu adoptētāji savās ģimenēs uzņēmuši 41 bērnu. Labklājības ministrija no nākamā gada sola lielāku valsts atbalstu gan audžuģimenēm, kuras uz laiku uzņem aprūpēt bērnus, gan adoptētājiem, raksta NRA.lv.

Adopciju gaida

Lielākā daļa jeb 901 bērns, par kuru kā adoptējamu ir ziņas adopcijas reģistrā, ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem, adoptējami ir arī bērni skolas vecumā no septiņiem līdz desmit gadiem – 193, savukārt no trim līdz sešiem gadiem adoptējami ir 172 bērni. Adopcijas reģistrā ir ziņas par 35 pavisam maziem bērniņiem – vecumā no dzimšanas līdz trim gadiem. Taču, tā kā ir izveidojusies arī adoptētāju rinda un situācija mainās ik pa dienai, jo daudzi potenciālie adoptētāji jau ir saņēmuši informāciju par bērniem vai norīkojumu apmeklēt un iepazīties ar konkrētu bērnu, tad, visticamāk, mazo bērnu skaits kā potenciāli brīvu un adoptējamu ir neliels. Labklājības ministrijas datu bāzē pašlaik ir informācija par 190 Latvijas adoptētājiem, no tiem 39 ir izsniegts norīkojums iepazīties ar bērnu. Dati par adoptētājiem liecina, ka Latvijas adoptētāji vēlas adoptēt vienu bērnu un visbiežāk minētais vecums ir no dzimšanas līdz trim gadiem. Vairāki potenciālie adoptētāji pieļāvuši, ka varētu adoptēt divus vai vairāk bērnu, ja viņi ir māsas vai brāļi. Atsevišķi adoptētāji norādījuši, ka vēlas praktiski veselu vai bērnu bez nopietniem veselības traucējumiem. 398 bērniem, kuri ir adopcijas reģistrā, ir noteikta invaliditāte.

Rindā ir adoptētāji

Pagājušā gada laikā kopumā adoptēti 247 Latvijas bērni, kas ir par 20 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Labklājības ministrijas dati. No 2016. gadā adoptētajiem 247 bērniem 120 adoptēti uz ārvalstīm, kas ir par 15 bērniem mazāk nekā pirms gada. Bet Latvijas iedzīvotāji pērn adoptējuši 127 bērnus, kas ir par pieciem bērniem mazāk nekā pirms gada. Šāgada septiņos mēnešos Latvijas iedzīvotāji adoptējuši 68 bērnus – 60 bērnu vecumā līdz desmit gadiem (visvairāk vecumā no trim līdz četriem gadiņiem – 10 – un no četriem līdz pieciem gadiem – 11), astoņi adoptētie bērni ir vecāki par desmit gadiem. Ārvalstu adoptētāji savās ģimenēs uzņēmuši 41 bērnu, no viņiem 23 ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Arī dati par šo gadu rāda, ka adoptēti mazāk bērnu nekā 2016. gadā. Arī uz ārzemēm – 2016. gadā šajā laika sprīdī bija adoptēti 64 bērni.

Adopcijai pieteikušies 195 adoptētāji no Latvijas un 38 ārvalstu adoptētāji. No visiem adoptējamiem 528 bērnus var adoptēt uz ārvalstīm, bet 462 bērni to nevēlas vai arī viņu brāļi vai māsas nepiekrīt viņu šķiršanai adopcijas gadījumā.

Vairāk nekā 1000 bērnu bērnunamos

Gaidot savu īsto ģimeni vai aizbildņus, 1216 bērnu dzīvo bērnu aprūpes iestādēs jeb bērnunamos. Bērnu, kuri ir izņemti no savām bioloģiskajām ģimenēm vai zaudējuši savus vecākus, ir vairāk, taču viņi dzīvo ģimenēs – pēc šāgada datiem, Latvijā ir 575 audžuģimenes un 3664 aizbildņu ģimenes, kurās dzīvo 5741 bērns.
Labklājības ministrs Jānis Reirs norāda, ka nākamajā gadā ģimenēm, kuras rūpējas par vecāku aprūpi zaudējušiem bērniem, palielināsies valsts atbalsts. «Tas būs reāls, «taustāms» ieguvums, piemēram, jau no nākama gada 1. janvāra pabalsts bērna uzturam palielināts vairāk nekā divas reizes, arī atlīdzība par audžuģimenes darbu krietni pieaugs un ne mazāk svarīgs ieguvums būs sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana par audžuģimeņu vecākiem – pensijai, pret bezdarbu un invaliditāti. Šis ir ceļš uz to, lai veicinātu, ka bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, nonāktu drošā un ģimeniskā vidē un lai maksimāli samazinātu institūcijās dzīvojošo bērnu skaitu,» saka J. Reirs.

Palielinās atlīdzību

No nākama gada 1. janvāra pabalsta bērna uzturam audžuģimenē minimālais apmērs palielināts līdz 215 eiro (ja bērns ir līdz sešu gadu vecumam), līdz 258 eiro, ja bērnam ir vairāk nekā septiņi gadi. Pieaugs arī atlīdzība par audžuģimenes darbu: par viena bērna aprūpi audžuģimene saņems atlīdzību 171 eiro, par diviem bērniem – 222 eiro, bet par trim un vairāk bērniem – 274 eiro. Svarīgs ieguvums būs sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana par audžuģimeņu vecākiem – pensijai, pret bezdarbu, invaliditāti. Līdz šim bieži vien kāds no audžuģimeņu vecākiem nestrādāja citu darbu, līdz ar to viņam nepienācās nekādas sociālās garantijas – turpmāk sociālā aizsardzība būs arī audžuģimenēm, uzsver Labklājības ministrijā.

Nākamajā gadā paredzēts veidot specializētās audžuģimenes, kuras būtu gatavas uzņemt bērnu jebkurā diennakts laikā, kuras aprūpētu bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, zīdaiņus vai bērnus, kas cietuši no smagas vardarbības. No 2018. gada 1. janvāra plānots palielināt atlīdzību arī par adoptējamā bērna aprūpi. Atlīdzība par adoptējamā bērna līdz astoņu gadu vecumam aprūpi nodarbinātām personām, kuras atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā vai šajā laikā strādā nepilnu darba laiku, būs 70 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Savukārt pārējos gadījumos, piemēram, adoptētājiem, kuri nav nodarbināti, kā arī par bērna vecumā virs astoņiem gadiem aprūpi, atlīdzība tiks piešķirta 171 eiro apmērā.

Inga Paparde

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/