Saeimā spriež par finanšu piramīdu ierobežošanu
Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti šodien ar ekspertiem diskutēja par līdzšinējo pieredzi finanšu piramīdu ierobežošanā un par iespējām uzlabot to kontroli.
“Plašais nereģistrēto un nelicenzēto finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības lauks visā Latvijas teritorijā raisa nopietnas bažas. Finanšu piramīdu darbība nav tikai jautājums par potenciālu krāpniecību, tas ir jautājums par valsts spēju pasargāt savus iedzīvotājus no krāpniecības,” uzsvēra Publisko izdevumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks. “Latvijā ir jau bijusi tiesu prakse, kad finanšu piramīdu tipa darbība novedusi pie graujošām sekām. Tas rada plašu negatīvu rezonansi sabiedrībā un diskreditē valsts varu,” norāda R.Ražuks.
Komisijas deputātiem un ekspertiem diskutējot par to, vai būtu nepieciešami likumu grozījumi, kas sekmētu finanšu piramīdu ierobežošanu, sēdē izskanēja pārliecinošs viedoklis, ka šādi grozījumi nav nepieciešami. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka valsts iestādēm jau esošo normatīvo aktu ietvaros turpmāk vajadzētu rīkoties aktīvāk finanšu piramīdu ierobežošanas pasākumos.
Finanšu un Kapitāla tirgus (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis informēja deputātus, ka FKTK kā valsts struktūrai ir pieejami pietiekami daudz instrumentu, kā rīkoties finanšu piramīdu konstatācijas gadījumā, un pauda viedokli, ka papildu normatīvie akti nav nepieciešami. J.Brazovskis arī uzsvēra, ka krāpniecisku finanšu darījumu ierobežošanā FKTK ir izveidojusies laba sadarbība ar citām valsts iestādēm.
Savukārt Uzņēmuma reģistra Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis norādīja, ka Uzņēmumu reģistrs nevar atteikties reģistrēt kādu biedrību tikai uz aizdomu pamata, reģistrāciju var vienīgi atlikt.
Arī deputāts Ingmārs Čaklais (Vienotība) uzsvēra, ka nav iespējami tādi likumu grozījumi, kas aizliegtu reģistrēt kādas biedrības, jo nav iespējams dibināšanas brīdī pilnībā izzināt to motīvus. Viņš arī vaicāja ekspertiem, kas būtu jādara, lai varētu efektīvāk kontrolēt finanšu piramīdas, un kā nepieļaut sabiedrības uzticēšanos krāpnieciskām shēmām.
J.Brazovskis akcentēja, ka būtu vairāk jāskaidro sabiedrībai par iespējamām sekām, kādas var rasties, ieguldot naudu nereģistrētās vai nelicenzētās finanšu organizācijās. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka sabiedrībā vienmēr būs cilvēki, kas būs ar mieru iesaistīties šajās shēmās un viņus nebūs iespējams pārliecināt par to, cik šādi darījumi ir neuzticami.
Komisijas deputāte Inga Bite (ZRP) interesējās par to, kādos gadījumos var uzlikt sodu par krāpnieciskas finanšu shēmas vadīšanu vai līdzdarbošanos.
Valsts policijas pārstāvis Jānis Celms informēja, ka šādos gadījumos kriminālatbildība visbiežāk iestājas par krāpšanu – ja ir konstatēts nodoms krāpt, ir noziedzīga nodarījuma pazīmes vai kāds ir cietis. Tāpat viņš uzsvēra, ka Ekonomikas policija jau ir administratīvi sodījusi vairākas līdzīga satura krāpnieciskās darbībās iesaistītas personas.
R.Ražuks arī norādīja, ka komisija atgriezīsies pie šī jautājuma pēc 28.martā paredzētās ekspertu sanāksmes Uzņēmumu reģistrā, kad lems vai ir nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas.
