Jugla būs paraugs citām Rīgas apkaimēm
Šogad noslēdzas trīs gadus ilgušais Eiropas starptautiskās sadarbības projekts Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana (saīsināti Urb.Energy), kurā piedalījās arī Rīga un Jelgava.
Projekta mērķis bija uzlabot Rīgas mikrorajonu infrastruktūru un pašvaldības dzīvojamo fondu, izmantojot citu Eiropas valstu pieredzi, raksta NRA.lv.
SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) Rīgas domes uzdevumā 2009. gada 15. maijā uzsāka Eiropas Savienības (ES) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta Urb.Energy īstenošanu. Tam piešķirts ES līdzfinansējums 85 procentu apjomā no Rīgas domes projekta izmaksām. Savukārt pašvaldības līdzmaksājums ir 290 000 eiro. Galvaspilsētā tika izvēlēts viens mikrorajons – Jugla – un projekta ietvaros noteikti vairāki mērķi: uzlabot pilsētvidi šajā mikrorajonā, lai paaugstinātu iedzīvotāju interesi par renovāciju dzīvojamās ēkās; optimizēt siltumsistēmu, lai varētu slēgt neefektīvus un videi nedraudzīgus siltuma ražotājus; radīt nosacījumus, kas veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos sava mikrorajona uzlabošanā un attīstībā.
«Ir iegūta jauna pieredze. Ir patiess prieks un neviltota sajūsma, ka šī pieredze ļāvusi uz energoefektivitātes pasākumiem paskatīties citā rakursā. Izmantojot viena mikrorajona pieredzi, esam ieguvuši labas idejas, ko varēsim īstenot citur Rīgā,» projekta noslēguma konferencē atzina RPB valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.
Pašvaldības dzīvojamās ēkas Rīgā, tāpat kā citās Baltijas valstu pilsētās, ir tehniski sliktā stāvoklī – nolietotas. Lielākoties tās ir sērijveida ēkas, kurās pašlaik ir ievērojami siltuma zudumi, tāpēc tām nepieciešama renovācija. Kaut arī iedzīvotāji tiek informēti par ēku siltināšanas priekšrocībām, rīdzinieki diemžēl samērā kūtri iesaistās ES līdzfinansētajos dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumos. «Cilvēki ir konservatīvi, viņi grib labāk vienreiz redzēt, nevis septiņreiz dzirdēt. Cilvēki negrib pirkt kaķi maisā, bet, izmantojot Juglas piemēru, varam pārliecināt citus iedzīvotājus. Rīgas pieredze noderēs arī citām Latvijas pilsētām,» uzskata Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
Tāpēc Latvijas galvaspilsētas dalībai Urb.Energy ir pamatojums: nepieciešams izveidot pilsētas mikrorajonu modernizācijas plānus, īpaši tām teritorijām, kurās atrodas 20. gadsimta
60.–70. gados celtās energoneefektīvās mājas. Kāpēc izvēlēta Jugla? Ar kādu mikrorajonu bija jāsāk, skaidro I. Gaters. Viņš pamato – Juglā atrodas gandrīz 200 dzīvojamo māju, tā ir teritorija, ko iespējams precīzi nodalīt un definēt ģeogrāfiski. Turklāt Juglas apkaime ir līdzīga pārējo projekta dalībvalstu izvēlētajām teritorijām: Rakveres pilsētai Igaunijā, Šauļiem Lietuvā, Pjasečno Polijā un Jelgavai. Juglai ir viens no lielākajiem potenciāliem kļūt par augstas kvalitātes dzīvojamo apkaimi Rīgā.
Šis projekts ir unikāls arī tāpēc, ka pirmo reizi pilsētplānošanas praksē Latvijā Jelgavai un Juglas apkaimei ir izstrādātas integrētas pilsētas attīstības koncepcijas. Tās apvieno ēku energoefektīvu renovāciju, siltumapgādes sistēmas modernizāciju, dzīvojamās vides uzlabošanu ne tikai konkrētā ēkā, bet visā apkaimē kopumā, kā arī jaunas finansējuma iespējas. Ko juglēniešiem būs iespējams iegūt, ja viņi izlems iesaistīties ēku renovācijā un pārējos dzīvojamās vides uzlabošanas pasākumos? Juglas apkaimes ilgtspējīgas attīstības koncepcijā ieteikts īstenot vairākus projektus: Iekšpagalmu labiekārtošana, autostāvvietu izveide; Auduma ielas un gājēju pārejas pār dzelzceļu izbūve; Šmerļa meža velotaka un distanču slēpošanas taka; Strazdupītes apkārtnes labiekārtojums; Juglas ezera krastmalas labiekārtojums. Ir sagatavotas trīs atšķirīgas renovācijas programmas – minimālā, vidējā un maksimālā. Tajās iekļauti dažādi pasākumi, atkarībā no kuriem vidējais siltumenerģijas ietaupījums būtu 50,70 un 85 procenti. Ja iedzīvotāji izvēlētos maksimālo programmu, tad tā visām Juglas ēkām izmaksātu 75 miljonus latu, bet ietaupījums gadā veidotu trīs miljonus latu, skaidro A. Ameriks.
Jau tagad RPB piedāvā interesentiem pirms renovācijas iepazīties ar finansiālā izdevīguma aprēķiniem. Piemēram, tiem, kas dzīvo 464. sērijas ēkās, ir izstrādāta tehniskā projekta paraugdokumentācija, kas pieejama RPB. Ir uzsākta renovētu un nerenovētu ēku izpēte, apkopojot iekštelpu klimata datus, kā arī izstrādāta daudzstāvu ēku kvartālu vizuālā karte.
Turpinās darbs pie siltumapgādes modernizācijas koncepcijas Juglai un optimālā finansējuma aprēķini.
A. Ameriks uzsver: «Daudzstāvu dzīvojamās ēkas noveco. Ar šā projekta palīdzību palīdzam pagarināt to mūžu, padarot gan pieejamāku, gan skaistāku arī apkārtējo vidi. Gribam parādīt, kā mājām var atdot otro jaunību, informēt iedzīvotājus par to, ko var iegūt, šādi uzlabojot infrastruktūru. Katras sērijas mājai ir savs, unikāls piedāvājums, kādas tās vizuāli izskatīsies, kāda būs energoefektivitāte, cik tas maksās. Tālākais ir atkarīgs no iedzīvotājiem.»
Projekta Urb.Energy gaitā secināts, ka izdevīgāk būtu finansēt šādu programmu, izveidojot rotācijas fondu valsts un pašvaldību līmenī. Tas izsniegtu kredītus ar nemainīgiem un zemiem procentiem uz laiku līdz 15 gadiem. Šāda fonda darbība ir īpaši svarīga ekonomiskās krīzes apstākļos. Otrs finansējuma veids – energoservisa kompāniju piesaiste. Tās veiktu ēku renovāciju, nepalielinot iedzīvotāju maksājumus, savukārt uzņēmuma ieguldītos līdzekļus atgūtu no iedzīvotājiem ilgtermiņā uz ēkas samazinātā energopatēriņa rēķina.
