«Latviskajās» pašvaldībās parakstu vācējiem bezdarbība
«Latviskajās» pašvaldībās strādājošiem parakstu vācējiem bezdarbība – viņi ada, lasa grāmatas un žurnālus vai labo burtnīcas un veic citas aktivitātes, ziņo laikraksts «Diena»
«Diena» apbraukāja dažādas parakstu vākšanas vietas Vidzemē, kurās teju četru nedēļu laikā nav ieradies neviens parakstītājs par Satversmes grozīšanu, lai noteiktu krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Šādu vietu Latvijā netrūkst, jo 56 novados pirmo triju nedēļu laikā nav parādījušies pat 20 parakstītāju, raksta Apollo.lv.
«Diena» norāda, ka parakstu vākšanas punktiem jāstrādā četras stundas dienā, arī sestdienās un svētdienās. Savāktais parakstu skaits pirmajās trīs nedēļās liecina, ka simtiem un tūkstošiem parakstītāju ir pilsētās un novados, kur dzīvo daudz krievu tautības cilvēku. Taču pašvaldībās, kurās pārliecinošs vairākums iedzīvotāju ir latvieši, parakstu vākšanas punkti dīkā stāvējuši gandrīz četras nedēļas. Dažos joprojām nav bijis neviena parakstītāja. Tas gan nenozīmējot, ka tur cilvēki strādā mazāk, katru dienu parakstu vācēji godīgi atsēžot četras stundas.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēža vietnieks Raimonds Olehno stāsta, ka iepriekšējā parakstu vākšanā par latviešu valodu kā mācībvalodu visās valsts skolās ļoti maza iedzīvotāju aktivitāte bija pašvaldībās, kurās ir liels cittautiešu īpatsvars. Likumā noteikts, ka pašvaldībām jāveido vismaz viens parakstu vākšanas punkts uz 10 000 vēlētāju, valsts piešķir naudu parakstu vācēju atalgojumam, bet pārējais ir pašas vietvaras ziņā.
Parakstu vākšanas vietu saraksts gan liecina, ka pašvaldības bijušas krietni centīgākas, jo šie punkti atrodas teju visos pagastos, un ne vienmēr starp tiem ir lieli attālumi. Piemēram, starp Vecpiebalgu un Inešiem ir aptuveni pieci līdz seši kilometri, taču abos pagastos ir pa parakstu vākšanas vietai. Kopumā visā Vecpiebalgas novadā tādas ir piecas, bet trijās nedēļās parakstījies tikai viens cilvēks.
Lielākoties parakstu vākšanas punkti ierīkoti ierasto vēlēšanu iecirkņu vietā. Arī tā dēvētajās «latviskajās pašvaldībās» šo punktu skaits nav mazināts. Lai nebūtu pārmetumu par diskrimināciju, ka vienā jautājumā parakstīšanās punkti ir pieejamāki, bet citā nē, izriet no Kandavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēža Didža Zeibota skaidrojuma.
CVK priekšsēdis Arnis Cimdars norāda, ka tehnoloģiski nākotnē parakstīšanos organizēt elektroniski ir vieglāk atrisināt nekā elektronisku vēlēšanu jautājumu. Tomēr tas neesot CVK jautājums, bet gan politiska izšķiršanās. Premjers Valdis Dombrovskis («Vienotība») uzskata, ka jādomā par elektroniskajiem risinājumiem, kuru priekšrocība esot arī tā, ka lemšanā varētu iesaistīt tos Latvijas pilsoņus, kuri ir ārzemēs. Taču tas pilnībā neaizstās līdzšinējo formu, jo «ne visi iedzīvotāji spēj vai vēlas izmantot e-pakalpojumus», premjera viedokli pauž preses sekretārs Mārtiņš Panke.
