Mediķi gatavojas protestēt valsts svētkos
Valdība, neraugoties uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu un datiem par tautsaimniecības atkopšanos, kas Eiropā tiek prezentēta kā «Latvijas veiksmes stāsts», plāno samazināt nākamā gada finansējumu arī veselības aprūpei – tas ir galvenais iemesls, kāpēc mediķu arodbiedrība nobriedusi protesta akcijām, sarunā ar Neatkarīgo atzīst Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Viņš arī uzsver: vissliktākais ir tas, ka valdība veic pārrunas lielā slepenībā, kur sociālajiem partneriem nav atvēlēta vieta.
Mediķu arodbiedrība gan norāda, ka pašlaik informācija par iespējamo nākamā gada konsolidācijas apmēru veselības budžetā nav oficiāla, tāpēc rodas dažādas spekulācijas. «Ja šī informācija, kas ir mūsu rīcībā par to, ka iespējamais samazinājums veselības aprūpes jomā būs no 30 līdz 40 miljoniem latu, izrādīsies patiesie valdības plāni, mēs esam kategoriski pret šādu ideju un rīcību,» saka V. Keris. Viņš nedomā, ka protesti tiek plānoti pārāk agri, proti, kamēr nav zināms konkrēts plāns, kā veselības jomu skars samazinājums, jo «līdzekļu veselībai pietrūka jau šogad, tādu situāciju nedrīkst pieļaut nākamgad».
Neoficiāla informācija, kas apskrējusi masu informācijas līdzekļus, liecina, ka veselības jomā paredzētais budžeta izdevumu samazinājums ir vairāk par 30 miljoniem latu. Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) šos pieņēmumus komentēt atturas. Intervijā Neatkarīgajai viņa retoriski jautā: «Varbūt par budžetu runāsim tad, kad budžets būs pieņemts?»
Mediķu arodbiedrības vadītājs saka: te arī ir valdības problēma. «Ja reiz mums tiek cildināts tiesiskums, slavināts caurspīdīgums lēmumu pieņemšanā, kāpēc par to, kas sagaida valsti nākamgad un tostarp veselības jomu, nevaram runāt atklāti?» jautā V. Keris. Sociālajiem partneriem būtu svarīgi zināt, kādas ir prognozes nākamajam gadam, cik ir pieejamie finanšu resursi, kāds tiek plānots budžeta deficīts un cik mums patiešām ir jāatrod naudas, lai samazinātu izdevumus? «Ja valdības plāni būtu zināmi, atkristu lieli satraukumi, baumas, ažiotāža, bet būtu iespēja konstruktīvi runāt un no mūsu puses arī tiktu sagaidīti konstruktīvi ieteikumi,» turpina V. Keris, «tā vietā informācija tiek noslēpta, samudžināta, aizplīvurota un ne tikai, lai paliktu mazāk laika kaut ko iebilst, bet lai vispār šī laika nebūtu nemaz.»
Mediķu akcijai varētu pievienoties arī pacientu organizācijas. Kā izpaudīsies protesti – pagaidām vēl tiek diskutēts, visticamāk, tas būs gājiens 18. novembrī. «Streiku rīkot mēs nevaram, precīzāk – tam nebūtu jēgas, jo slimnīcas strādā krīzes režīmā, sniedzot palīdzību gandrīz tikai un vienīgi akūtiem pacientiem, kuri jāārstē arī streika gadījumā,» piebilst V. Keris. Viņš salīdzina Latviju ar Grieķiju. «Tagad sanāk tā, ka sliktākais skolnieks (grieķi) saņem torti, bet labāko skolnieku, ja ticam stāstam par iziešanu no krīzes, – Latviju – mēģina aprakt un uzlikt pieminekli Latvijas veiksmes stāsts.»
Šodien gan ir sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēde, kurā valdības un sociālo partneru pārstāvji apspriedīs 2012. gada valsts budžeta projektu. Sociālie partneri diskutēs par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru, kā arī valsts budžeta bāzes izdevumiem un 2012. gada budžeta konsolidācijas pasākumiem. Finanšu ministrijas ziņojumā minēts, ka 2012. gada valsts budžeta bāzes izdevumi plānoti 4,6 miljardi latu, no kuriem izdevumi valsts uzņemto saistību nodrošināšanai paredzēti 1,4 miljardi latu, savukārt 1,6 miljardi latu pieskaitāmi izdevumiem, kurus ir iespējams samazināt, tikai veicot būtiskas izmaiņas nozares politikā. Atsevišķi norādīti izdevumi veselībai (408 miljoni latu) un izglītībai (464 miljoni latu).
