Bezdarba pieaugums pandēmijas otrajā vilnī bijis ļoti mērens
Šā gada pirmajā ceturksnī, līdz ar Covid-19 atkārtoto uzliesmojumu un tā apturēšanai noteiktajiem ierobežojumiem bezdarba līmenis Latvijā paaugstinājās līdz 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Šāds bezdarba līmenis ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, bet gada laikā bezdarba līmenis ir paaugstinājies par 0,5 procentpunktiem. Šāds bezdarba pieaugums ir vērtējams kā ļoti mērens, un bezdarba pieaugumu būtiski ierobežojis gan valsts sniegtais atbalsts dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju veidā, gan tas, ka ekonomika krīzes otrajā vilnī jau labāk pielāgojusies Covid-19 ierobežojumiem un situācija Latvijas tirdzniecības partnervalstīs un pasaules ekonomikā kopumā bijusi daudz labvēlīgāka nekā pirms gada.
Bezdarba pieaugumu šogad noteicis galvenokārt darba vietu skaita kritums ierobežojumu tieši skartajās nozarēs, tostarp izmitināšanā un ēdināšanā, citu pakalpojumu nozarēs, tirdzniecībā, un likumsakarīgi, ka lielākais bezdarba līmeņa pieaugums vērojams tieši gados jaunākajiem iedzīvotājiem, kas visvairāk nodarbināti šajās pakalpojumu nozarēs. Jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis gada laikā pieaudzis par 1,5 procentpunktiem, sasniedzot 16,3%, un visai strauji bezdarbs audzis arī 35-44 gadus vecajiem iedzīvotājiem – par 1,8 procentpunktiem, sasniedzot 9,0%. Vienlaikus vecākajās vecuma grupās bezdarba līmenis pat ir samazinājies vai pieaudzis tikai nebūtiski.
Tāpat kā Covid-19 pirmajā vilnī pagājušā gada pavasarī, arī šā gada sākumā lielākais bezdarba pieaugums bijis Rīgā, kur koncentrējušās pakalpojumu nozares, kamēr reģionus, kur lielāka loma ir ražojošajām nozarēm, Covid-19 krīze skārusi mazāk. Reģistrēto bezdarbnieku skaits Rīgas reģionā gada laikā līdz marta beigām bija pieaudzis par 25%, kamēr Kurzemē un Latgalē pieaugums nepārsniedza 15%. Jaunākie reģistrētā bezdarba dati parāda, ka, sākot no marta vidus, bezdarba līmenis jau ir sācis pakāpeniski pazemināties, no 8,2% marta beigās noslīdot līdz 7,7% maija vidū, un jau ir gandrīz par procentpunktu zemāks nekā pirms gada. Bezdarba pazemināšanos nosaka gan sezonāli augstāka nodarbinātība vasaras mēnešos, gan ierobežojumu pakāpeniska atcelšana, pakalpojumu nozarēm arvien plašāk atjaunojot darbu. Zināmu piesardzību pašlaik gan vēl liek saglabāt neskaidrība, cik liela daļa pašreizējo dīkstāves atbalstu un subsīdiju saņēmēju spēs pilnībā atgriezties darbā, un vai visai ilgstošie ierobežojumi nebūs likuši daļai pakalpojumu nozaru uzņēmēju pārtraukt vai sašaurināt darbību.
Piesardzīgi situāciju darba tirgū liek vērtēt arī dati par nodarbināto iedzīvotāju, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņām. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 5,4% jeb 48,3 tūkstošiem mazāks nekā pirms gada, uzrādot pat straujāku kritumu nekā pagājušā gada laikā. Tajā pašā laikā bezdarbnieku skaits ir palielinājies tikai par 0,5% jeb 0,4 tūkstošiem, kamēr ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits audzis par 9,5% jeb 39,8 tūkstošiem, un šeit vēlreiz aktualizējas jautājums, vai, beidzoties valsts atbalstam, šie cilvēki varēs atgriezties darbā vai arī kļūs par bezdarbniekiem, vai paliks ekonomiski neaktīvi.
Kopumā līdz šā gada 23. maijam dīkstāves pabalstus bija saņēmuši pavisam 75,6 tūkstoši cilvēku un algu subsīdijas – 26,7 tūkstoši cilvēku kopsummā par 129 miljoniem eiro.
