Pētījums: Kāda ir COVID-19 pandēmijas ietekme uz skolēnu plāniem pēc vidusskolas beigšanas?
Šobrīd Latvijas divpadsmito klašu skolēni kārto eksāmenus, lai saņemtu atestātus par vidējo izglītību. Kāda ir bijusi COVID-19 pandēmijas ietekme uz skolēnu dzīvi, kuri gandrīz pusi no vidusskolas perioda ir mācījušies attālināti?
Augstskolas Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) pētījuma dati atklāj, ka COVID-19 pandēmija, pēc pašu skolēnu teiktā, gandrīz nav ietekmējusi jauniešu plānus turpināt studijas, tomēr pandēmijas ietekmē mazāk skolēnu plāno nākamajā gadā doties uz ārzemēm un mazāk tiecas uzsākt uzņēmējdarbību.
Pētījumā tika noskaidrots, ka pēc vidusskolas beigšanas 82% jauniešu plāno turpināt studijas, bet pavisam neliels skaits (2%) plāno uzsākt darba gaitas, savukārt pārējie jaunieši uz aptaujas brīdi vēl nebija izlēmuši, ko darīs.
Pārsvarā skolēni plāno turpināt mācības Latvijā, tomēr ceturtā daļa plāno doties studēt uz ārzemēm. Būtiskas atšķirības starp latviešu un minoritāšu skolu beidzējiem attiecībā uz vēlmi doties studēt ārzemēs nav novērotas. Jaunieši, kuri vēlas studēt ārzemēs, pārsvarā plāno turpināt studijas Nīderlandē. Starp populāriem galamērķiem ir arī Lielbritānija, Zviedrija, Dānija un Vācija. Aptuveni trešdaļa no jauniešiem, kas plāno studēt ārzemēs, uz aptaujas brīdi vēl nebija precīzi izlēmuši, kurā valstī plāno turpināt studijas.
Atbildot uz jautājumiem par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz savu dzīvi, skolēni ļoti bieži pieminēja, ka jūtās tā, it kā dzīve paiet garām un tiek zaudētās iespējas, kas nekad vairs neatkārtosies.
Lielākā daļa skolēnu uzskata, ka mācības tiešsaistē ir grūtākas par mācībām klātienē. BICEPS pētniece Marija Krūmiņa atzīst, ka: “Atbildes liecina, ka jaunieši ir noraizējušies par mācību rezultātiem un eksāmeniem, jo viņiem šķiet, ka cieš mācību kvalitāte un viņu zināšanas. Vairāki skolēni ir minējuši, ka saņem augstas atzīmes, bet aiz atzīmēm nav reālo zināšanu. Bieži tiek pieminēts motivācijas trūkums, neskaidrība par nākotni un grūtības plānot uz priekšu. Ļoti bieži pieminēta problēma ir komunikācijas trūkums ar draugiem, kas rada papildu stresu un nomāktību.”
Skolēnu emocionālais stāvoklis ir ļoti dažāds. Daļa jauniešu jūtas depresīvi un noraizējušies par savu un apkārtējo garīgo veselību, pauž dusmas par situāciju, jūt, ka trūkst kontroles pār dzīvi un notikumiem.
“Vienlaicīgi, salīdzinoši liels skaits aptaujāto saredz arī pandēmijas pozitīvo ietekmi, iespēju nedaudz piebremzēt ikdienas skrējienu un izprast savas patiesās vēlmes un vērtības, iemācīties pastāvīgi plānot laiku, iegūt jaunu pieredzi. Vairākās atbildēs tika pieminēta arī personības izaugsme. Viņi pieņem situāciju, mācās ar to sadzīvot, ir pārliecināti, ka rezultātā viss būs kartībā,” jauniešu sajūtas skaidro pētniece M.Krūmiņa.
Augstam stresa līmenim var būt ļoti negatīva ietekme uz vispārējo akadēmisko sniegumu. Lai izmērītu stresa līmeni 11. un 12. klašu skolēnu vidū, tika izmantota uztvertā stresa skala. Uztvertā stresa skala (angliski – Perceived Stress Scale (PSS)) ir klasisks un plaši izmantots stresa novērtēšanas instruments, lai saprastu, kā dažādas situācijas ietekmē cilvēku jūtas un uztverto stresu.
Mērens ikdienas kontrolējama stresa līmenis var būt pat veselīgs. Lielākai daļai aptaujāto jauniešu (72%) tika konstatēts mērens stresa līmenis, 9% – zems stresa līmenis, bet gandrīz piektdaļa aptaujāto jauniešu bija pakļauta augstam stresam. 12. klašu skolēniem stresa līmenis ir augstāks nekā 11.klašu skolēniem, kas var būt skaidrojams ar gala eksāmeniem un sagaidāmām pārmaiņām viņu dzīvēs. Interesanti, ka mazākumtautību skolu absolventu vidū augsts stresa līmenis novērots retāk nekā latviešu skolu jauniešiem. To, iespējams, var izskaidrot ar atšķirīgu mentalitāti, bet šis rezultāts prasa papildus izpēti.
Runājot par dzimuma atšķirībām stresa uztverē, rezultāti apliecina vairāku citu iepriekš veikto pētījumu rezultātus psiholoģijas zinātnē, ka skolnieces ir vairāk pakļautas augstam stresa līmenim salīdzinot ar vienaudžiem vīriešiem. Viens no izskaidrojumiem varētu būt atšķirīgas stresa pārvarēšanas stratēģijas, kas ir raksturīgas dažādu dzimumu pārstāvjiem. Skolēni raizējas par zaudētām iespējām, neskaidrību par nākotni, zināšanu, motivācijas un komunikācijas trūkumu. Tomēr ir arī daļa skolēnu, kas saredz jaunas iespējas un izmanto šo laiku sevis izzināšanai un attīstībai.
Rezumējot, COVID-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi jauniešu plānus turpināt studijas, tomēr pandēmijas ietekmē mazāk skolēnu plāno uzreiz pēc vidusskolas beigšanas doties studēt uz ārzemēm.
“Mums kā augstskolai, kas rudenī satiksies ar jauniešiem, kas bija pakļauti pandēmijas radītājām izmaiņām un nenoteiktībai, bija īpaši svarīgi noskaidrot, kā tas ir ietekmējis jauniešu noskaņojumu un nākotnes plānus. Pētījuma datu vākšanā bija iesaistīti vairāki SSE Riga pašreizējie studenti. Tā ir ļoti laba ziņa, ka pandēmija nav apslāpējusi jauniešu vēlmi studēt,” uzsver SSE Riga rektors Anders Paalzow.
