Strautiņš: Ekonomika atgūstas, bet to turpinās vajāt tehniskas problēmas
Pēc diviem ceturkšņiem, kad IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu auga, šī gada sākumā tas ir samazinājies par 2,2 % (sezonāli izlīdzinātie dati). Tas nozīmē, ka kritums gada griezumā padziļinājās līdz 2,2 % salīdzinājumā ar 1,5 % pērnā gada nogalē. Nebija šaubu, ka ražojošajām nozarēm klājas salīdzinoši labi, tajās pievienotā vērtība samazinājusies par 1,3 %, savukārt pakalpojumos par 4,0 %. Jāpiebilst, ka varēja gaidīt vēl daudz lielāku starpību.
Skatoties gada griezumā, šobrīd jeb 2. ceturksnī IKP pirmo reizi pēc pandēmijas sākuma Latvijas ekonomikā ir atgriezies pieaugums, taču nevaram būtu optimistiski par atgriešanos pie pilnīgi normālās dzīves tuvākajā nākotnē.
Ekonomiskās aktivitātes kritums gada sākumā bija mazāks, nekā varēja gaidīt gadu mijā, savukārt turpmākajos ceturkšņos atlabšanas temps varētu būt lēnāks par iepriekšējām gaidām. Šie apstākļi ir savstarpēji saistīti, jo ir mazāk neizmantoto jaudu un nenodarbinātu cilvēku, tāpēc mazāk iespēju ekonomikai strauji augt bez papildus investīcijām. Tāpat izaugsmi turpmākajos ceturkšņos turpinās bremzēt dažādas “tehniskas problēmas”.
Pati galvenā problēma, protams, ir vīruss. Indijā notiekošais rada jaunus bažīgus jautājumus par tūrisma nākotni un vīrusa mutāciju izplatību. Cita problēma ir saraustītā piegādes ķēžu darbība, kas apgrūtina ražošanu. Pakalpojumu nozares turpinās apgrūtināt nenoteiktība par ierobežojumu nākotni. Saeimas lēmums par restorānu un kafejnīcu terašu atvēršanu var dot nelielu tūlītēju ieguvumu, bet arī radīt riskus gan pašiem restorāniem, gan citām nozarēm.
Iespējams, ka šo lēmumu nāksies drīz atcelt. No cilvēku pulcēšanās atkarīgo nozaru pilnīga atlabšana visdrīzāk būs iespējama tikai, sākot ar 4. ceturksni. Arī nepārtikas preču tirgotāji nevar būt pilnīgi pārliecināti, cik ilgi tie varēs darboties kaut vai pašreizējā režīmā. Tāpēc arī tie nav entuziastiski noskaņoti par pārdodamo preču krājumu veidošanu, kā rāda uzņēmēju aptaujas. Vai arī tiem vienkārši nav naudas, jo darbības apturēšana ir noēdusi apgrozāmos līdzekļus.
Valdošā nenoteiktība traucē gan uzņēmumu ikdienas darbību, gan stratēģisko plānošanu. Pat tad, ja nākotnes prognozes viesmīlības un ēdināšanas nozarēm būtu ļoti sliktas, piemēram, būtu droši zināms, ka ārvalstu tūrisma vairākus gadus gandrīz nebūs, tad zināmā mērā situācija būtu vienkāršāka – ekonomika pārstrukturētos, pieaugot preču nozaru īpatsvaram. Tagad daudzi cilvēki sēž, gaida un nezina, ko darīt.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
