Lembergs vēršas KNAB par iespēamo slēpto reklāmu medijos
Ventspls mērs, ZZS pārstāvis Aivars Lembergs norāda, ka ir iesniedzis jaunus iesniegumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kuros lūdz pārbaudīt valsts SIA „Latvijas Radio” un valsts SIA „Latvijas Televīzija” iespējamo slēpto politisko aģitāciju, kas izpaužas kā nevienlīdzīgu noteikumu radīšana, īpašas priekšrocības piešķirot atsevišķām politiskām partijām, to apvienībām sabiedrisko mediju – LR1 un LTV1 – ēterā.
Šādu secinājumu ļaujot izdarīt LR1 un LTV1 ziņu un sabiedriski politisko diskusiju raidījumu veiktais detalizētais monitorings laika periodā no šī gada 1.jūlija līdz 25.jūlijam, tajā skaitā raidījumos atspoguļoto tēmu satura un uzaicināto personu politiskās vai sabiedriskās piekritības analīze, kas izmantota par pamatu statistisko rādītāju noteikšanai.
Izvērtējot LR1 ziņu raidījumus laika periodā no š.g. 1.jūlija līdz 25.jūlijam, līdzīgi kā iepriekšējā periodā dominē politisko partiju apvienības „Vienotība” viedokļu spektrs, kopumā sastādot 16,1% no visu ziņu klāsta. Koalīcijas partneres – partiju apvienības „Zaļo un Zemnieku savienība” – pārstāvju viedokļi atspoguļoti 15,4%. Savukārt 10.Saeimā pārstāvētās partiju apvienības „Saskaņas centrs” viedokļi darīti zināmi 2%.
No visām politiskajām partijām ar līdzīgu statusu, t.i., jaundibinātas vai tādas, kuras nav bijušas pārstāvētas Saeimā, vislielākā uzmanība pievērsta „Zatlera reformu partijai”, sastādot 7,5% LR1 un 6,6% LTV1 lielu īpatsvaru ziņu raidījumos. Tas ievērojami pārsniedz citu – pēc statusa līdzīgu politisko partiju izteikšanās iespēju. Šāda sabiedrisko mediju darbība rada nevienlīdzīgu situāciju un noteikumus attiecībā pret visām politiskajām partijām, kas piedalās parlamenta vēlēšanās un liecina par mediju politiskajām simpātijām un iespējamo slēpto politisko aģitāciju par labu konkrētajai partijai.
Līdzīgi kā iepriekšējā (28.maijs – 31.jūnijs), arī šajā pārskata periodā sabiedriskajos medijos izteikti tiek lobēti starptautiskā spekulanta un uz kriminālapsūdzību pamata notiesātā Džordža Sorosa finansēto, atbalstīto fondu un to subsidēto organizāciju/biedrību pārstāvju viedokļi. Piemēram, LR1 ziņu raidījumos šo „satelītorganizāciju” pārstāvju viedokļi ir atspoguļoti vairāk nekā pusi (52,7%) no visām NVO, bet diskusiju raidījumos – turpat 2/3 (77%) no visām NVO. Šo organizāciju viedokļu dominance LR1 ziņu raidījumos, salīdzinājumā ar citu nevalstisko organizāciju viedokļiem, ir vairāk kā 3 reizes lielāka nekā visu pārējo –vairāk nekā 14’000 NVO.
Analizējot visu ziņu un diskusiju raidījumu saturu LR1 un LTV1, par pamatu ņemot amatpersonu viedokļa atspoguļošanas biežumu vai līdzdalības skaitu, pārskata periodā izteikts līderis ir ZRP valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers – 12 reizes jeb 3,3% LR1 ēterā un 27 reizes jeb 6,1% LTV1 ēterā. Zīmīgi, ka šajā periodā sabiedriskā medija LR1 un LTV1 ēterā no NVO visbiežāk atspoguļotā viedokļa autore un dalībniece ir Dž.Sorosa „satelīta organizācijas” „Sabiedriskās politikas centrs „Providus”” pētniece Iveta Kažoka – LR1 9 reizes un LTV1 5 reizes. No publiskās retorikas zināms, ka Dž.Sorosa pētniece nav neitrāla politisko partiju darbības vērtētāja, viņas politiskās simpātijas un nevienlīdzīgs politisko partiju darbības vērtējums ir vispārzināms. Pirmsreferenduma periodā (28.maijs – 22.jūlijs) viņas politiskās simpātijas pieder V.Zatlera politiskajām iniciatīvām, tādējādi LR1 tiek nodrošināts ļoti liels atbalsts Zatleram ar trešās personas starpniecību.
Šāda veida rīcība, piemēram, vienveidīga satura veidošana, personīgā viedokļa uzspiešana, tostarp neslēpjot politiskās simpātijas un nesimpātijas, izraisa pamatotas aizdomas par žurnālistu neobjektivitāti, kas ir pretrunā ar Latvijas Žurnālistu Asociācijas Ētikas kodeksu, kā arī pārkāpj LR un LTV Rīcības kodeksa reglamentāciju.. Vēl vairāk – jau ilgtermiņā novērojamā attieksme pret atsevišķu NVO un politisko spēku interešu lobēšanu liecina par sabiedrisko mediju vadības nespēju nodrošināt daudzpusīgu saturu ziņu un diskusiju raidījumos, kā arī iespējams, personisku ieinteresētību kāda noteikta politiskā spēka atbalstīšanu.
