Aicina IZM rast iztrūkstošo finansējumu sporta skolu treneru atalgojumam
Ņemot vērā esošo situāciju bērnu un jauniešu sporta jomā, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, aicinot rast papildu finansējumu profesionālās ievirzes izglītības iestāžu treneru algu apmaksas 100% apmērā nodrošināšanai.
Tādējādi tiks īstenota stratēģiskajos plānošanas dokumentos deklarētā prioritāte bērnu un jauniešu sportam, jo šobrīd pieņemtie lēmumi realitātē neatbilst minētajos dokumentos noteiktajam. Tāpēc šonedēļ Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis kā pirmais publiski pauda satraukumu par situāciju bērnu un jauniešu sporta jomā, rosinot visiem kopīgi risināt samilzušo problēmu, ar ko pašlaik saskarās pašvaldības, un aicinot valsti izpildīt dotos solījumus. Atņemt sportam līdzekļus neesot godīgi un atbildīgi pret sporta pedagogiem, jo sporta skolu finansējums ir samazināts netaisnīgi.
LPS skaidro, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu audzēkņu skaits ar katru gadu pieaug, tāpat profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanā papildus iesaistās arī privāti klubi un sporta skolas. Valsts kopējā dotācija profesionālās ievirzes treneru algām pēdējos gados palikusi nemainīga vai pieaugusi lēnāk, nekā treneru algām nepieciešamā finansējuma summa. Tā rezultātā ik gadu rodas iztrūkums, kuru līdz šim nodrošināja profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes dibinātājs – pašvaldība vai privātais sporta klubs.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vēstulē ministrei akcentē, ka šī gada janvāra vidū pašvaldību dibinātās sporta skolas ir saņēmušas informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķināto dotācijas apjomu sporta skolu treneru algām. Vairumā pašvaldību iztrūkums ir 10-20% no nepieciešamā. Pašvaldību budžeta ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2021. gadā ir samazinājušies par 5%, līdz ar to ir ierobežotas to iespējas finansēt iztrūkstošās treneru algas. Rezultātā vēl šajā mācību gadā var nākties slēgt no pagājušā gada septembra darbojošās treniņu grupas. Tas var izraisīt ilgtermiņa sekas bērniem pārtraucot sporta nodarbības un no darba aizejot un pārkvalificējoties treneriem.
Bērnu un jauniešu sporta sistēmas pamats ir profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes – sporta skolas un privāti sporta klubi. Pašvaldību dibinātajās sporta skolās vidēji trešo daļu no visām izmaksām sastāda valsts dotācija treneru algām, bet visu pārējo – iztrūkstošās treneru algas, administratīvos izdevumus, sporta bāzu uzturēšanu, inventāru, bērnu sporta nometnes, transportu, ēdināšanas un izmitināšanas izdevumus izbraukuma sacensībās apmaksā pašvaldības.
Valsts Sporta politikas līdzšinējās pamatnostādnēs kā viena no prioritātēm bijusi noteikta bērnu un jauniešu sports. Jaunajā pamatnostādņu projektā bērnu un jauniešu sporta attīstība nosaukta par galveno prioritāri.
