LIZDA: valsts nežēlīgi ekspluatē pedagogus

Mācību iestādēs jau vairākus gadus trūkst kvalificētu fizikas un ķīmijas skolotāju, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu, – norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Turklāt neziņa par rītdienu, darba apstākļi un zemais atalgojums nemotivē gados jaunus cilvēkus apgūt skolotāja profesiju un uzsākt darbu mācību iestādē. Šobrīd tikai 16,6% no visas pedagogu saimes ir jaunāki par 35 gadiem. Bet pensijas un pirmspensijas vecuma skolotāji veido 30%, raksta NRA.lv.

«Fizikas un ķīmijas skolotājiem pamatskolās ir mazs stundu skaits, līdz ar to viņiem ir jāstrādā vairākās skolās, lai savāktu vienu likmi – 21 stundu [par to minimālā alga uz papīra ir 255 lati], bet tēriņi, piemēram, par ceļa izdevumiem, jo tos reti kad sedz pašvaldība, ir pārāk lieli, un kurš gan būs ieinteresēts mācīt, ja lielākā daļa algas jātērē nokļūšanai no vienas skolas uz otru,» uzsver I. Mikiško. Priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš piebilst, ka visvairāk pedagogu trūkumu izjūt lauku reģionos. Parādās arī tendence, ka papildus jau nosauktajiem mācību priekšmetu skolotājiem drīzumā būs vērojams krievu valodas skolotāju deficīts, jo vecie mācībspēki dodas pensijā, bet aizvietotāju nav – šo specializāciju izvēlās apgūt ļoti maz jauniešu.

Nevienlīdzīgs atalgojums

Turklāt esošais skolu finansēšanas modelis (nauda seko skolēnam) rada situāciju, ka pedagogi (piemēram, Rīgā un Višķu pagastā) dara vienu un to pašu darbu, realizē līdzīgus stundu plānus, bet saņem ļoti atšķirīgu finansējumu, un tas tikai demotivē uzsākt darbu laukos. «Šis modelis sagrauj mazās lauku skolas,» ir pārliecināta I. Mikiško. LIZDA pārstāvji ierosina paanalizēt Lietuvas piemēru, kur bērnu, kas mācās lielo pilsētu skolās, izglītošanai tiek piešķirts mazāks finansējums nekā audzēkņiem no lauku skolām. «Tādējādi pedagogi saņem vienlīdzīgāku atalgojumu,» teic I. Mikiško. Bet pašreiz Latvijā ir pedagogi, kas saņem pat 452 latus par likmi, bet citi par līdzīgu darbu uz pusi mazāk. Taujājot Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), vai rasts kāds taisnīgs risinājums, kas līdzsvarotu pedagogu atalgojumu, ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča norāda: «Dotācijas pašvaldības izglītības iestāžu un privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai tiek aprēķinātas un sadalītas pēc vienotiem principiem, ņemot vērā skolēnu skaitu izglītības pakāpē attiecīgajā teritorijā un izglītības iestādē īstenotās mācību programmas. Tās pašvaldības, kuras sakārtojušas savu skolu tīklu un kur klases ir optimāli piepildītas ar skolēniem, rod iespēju pedagogiem maksāt lielāku algu.»

Galvenais – lai pilnas klases

Savukārt LIZDA priekšsēdētājas vietnieks uzsver, ka šobrīd pedagogi ne vien pilda savu tiešo pienākumu, bet ir arī spiesti domāt par darba vidi – krāsot sienas, solus un ne tikai – un to dara par pilnīgu velti. Tāpat viņi nesaņem samaksu ne par konsultācijām, ne burtnīcu labošanu. «Modelis nauda seko skolēnam panāca to, ka skolu skaits saruka, bet tagad ir pēdējais laiks meklēt un radīt citu finansējuma sadales sistēmu, kur galvenais uzsvars ir mācību kvalitāte un konkurētspējīgs atalgojums pedagogiem. Šobrīd ir situācija – jo vairāk skolēnu, jo lielāka alga, bet ir piemirsts par kvalitāti: 30 skolēnu pilnā klasē skolotājam pietrūkst laika individuālam darbam ar katru, paskaidrot radušos jautājumus,» uzskata J. Krastiņš.

Izmaiņas neplāno

I. Mikiško uzskata, ka šobrīd valsts nežēlīgi ekspluatē pedagogus. «Skolotājiem algu samazināja par 50%, bet prasības pret viņu darbu nemitīgi palielina un latiņu paceļ Eiropas līmenī. Diemžēl darba samaksu gan ne, un Latvijā ir viena no zemākajām pedagogu darba samaksām Eiropas Savienībā, līdzīgi kā Rumānijā, Polijā, kur par likmi (18 stundas) minimā lā alga ir 295 lati» stāsta LIZDA priekšsēdētāja.

J. Krastiņš norāda, ka, iestājoties krīzei, skolotāji negribīgi, bet tomēr samierinājās ar šo situāciju. «Šobrīd, pavērojot valstsvīru darbības, lēmumus, šķiet, ka viņi uzskata, ka ar tādu atalgojumu pedagogam būs jāstrādā mūžīgi,» teic J. Krastiņš. Arī I. Juhņēviča pauž, ka izmaiņas pedagogu atalgojumā 1. septembrī netiek plānotas.

LIZDA priekšsēdētājas vietnieks gan uzsver: «Cilvēku pacietības mērs nav bezgalīgs, esam pieteikuši vizīti pie Valsts prezidenta, tāpat paredzētas tikšanās ar partijām, kuras kandidēs 11. Saeimas vēlēšanās, lai paustu savas prasības un vienotos par konkrētu rīcības plānu.»

Skolu slēgšana nav risinājums

Viņš arī uzskata, ka amatpersonas redz tikai sausus skaitļus – tūkstošus, miljonus, kas tiek pārdalīti par labu vienai vai otrai nozarei, bet aizmirst izvērtēt, kādas būs šo lēmumu sekas, jo aiz katra cipara stāv reāli cilvēki. «Samazinās skolēnu skaits, tātad jāslēdz skola ciet – tā domā politikas veidotāji. Bet vai kāds no viņiem ir detalizēti aprēķinājis, cik liels būs šis it kā finansiālais ieguvums? Piemēram, Amatas novads, kur ir daudz mazu skolu, šādus aprēķinus veica, un izrādījās, ka finansiāli izdevīgāk ir skolas saglabāt un 1. septembrī tur mācību iestādes atsāks savu darbību,» teic J. Krastiņš. Arī LIZDA priekšsēdētāja piekrīt, ka mācību iestādes slēgšana nav risinājums. «Bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Nesen runāju ar Jelgavas novada izglītības pārvaldes pārstāvjiem, kas atzina, ka atsevišķās skolās jaunajā mācību gadā nebūs 10. klases. bet viņi tādēļ neplāno slēgt vidusskolu, jo demogrāfiskie radītāji pēc pāris gadiem atkal ies uz augšu. Likvidēt ir viegli, bet ne prātīgi,» akcentē I. Mikiško.

Uz jautājumu, ar kādām izjūtām pedagogi gaida jauno mācību gadu, LIZDA pārstāvji norāda, ka skolotājos cerību stars par labāku atalgojumu nav izdzisis. «Tad, kad politikas veidotāji sapratīs, ka izglītībā ir lietderīgi un ka tajā vajag investēt līdzekļus, nevis ņemt nost, kaut kas mainīsies. Šo pārliecību centīsimies ieviest jaunajos Saeimas deputātos,» uzsver J. Krastiņš.