Valainis: Cilvēki pamazām atsvešinās no līdzdalības demokrātiskos procesos
Vēlētāju aktivitāte Rīgas domes vēlēšanās bija ievērojami zemāka nekā iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanas 2017. gadā, kad nobalsoja 58,72% vēlētāju. Vēlēšanu dienā nobalsoja 21,34% vēlētāju, savukārt iepriekšējās balsošanas dienās – 19,24% balsstiesīgo pilsoņu. Rīgas mēra amata kandidāts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Viktors Valainis pieļauj, ka lielākā daļa vēlētāju uz vēlēšanām neaizgāja, jo piedzīvoja vilšanos pēc Saeimas vēlēšanām.
Intervijā “Neatkarīgajai” Valainis izteica lielu pateicību vēlētājiem, kuri par spīti konkurentu apmelojumiem un nievām nobalsoja par ZZS: “ZZS komanda priekšvēlēšanu laikā strādāja labi un enerģiski. Mēs rēķinājāmies, ka galvaspilsētā mums nav daudz vēlētāju, tomēr izrādījās, ka ir liels skaits cilvēku, kas atbalsta mūsu līderus, programmu un vērtības. Tas nozīmē, ka jāturpina strādāt. Pieci gadi šķiet daudz, taču laiks paiet ātri. Turklāt nav laika sēdēt rokas klēpī salikušiem, jo nav vairs tālu pašvaldību vēlēšanas, un pieņemsim, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas bija to mēģinājums. Tāpat jāgatavojas arī nākamajām Saeimas vēlēšanām.”
“Mēs vienmēr esam iestājušies par sociāli atbildīgu politiku, un tā izpaudās arī mūsu priekšvēlēšanu prioritātēs, līdz ar to cerējām uz lielāku senioru atbalstu. Taču vēlēšanu aktivitāte bija maza, un cilvēki, kas ir riska grupā, kurai koronavīrusa infekcija var būt nāvējoša, palika mājās un uz vēlēšanām negāja. Jādomā, tas ir viens no faktoriem, kāpēc vēlēšanu aktivitāte bija zema, un tas, jādomā, ir galvenais iemesls, kāpēc nepārvarējām 5% barjeru,” sacīja Valainis.
“Domāju, ka tieši valdošā koalīcija ir ļoti vainīga pie tā, ka cilvēki uz vēlēšanām vairs neiet, jo ir vīlušies un netic tam, ko politiķi sola. Solīja OIK atcelšanu, 3×500 un vēl visādus labumu “banānus”, taču pēc vēlēšanām solījumus neizpildīja. Cilvēki pamazām atsvešinās no līdzdalības demokrātiskos procesos un vairs ne uz ko necer. Pēc tādas vilšanās, kas tika piedzīvota pēc Saeimas vēlēšanām, ir loģiski, ka vēlēšanu aktivitāte samazinās,” turpināja politiķis.
“Loģiski būtu, ja par jauno mēru kļūtu Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”), kam ir vislabākais rezultāts, taču nav izslēgta arī stumdīšanās un grūstīšanās cīņā par amatu. Vilnim Ķirsim (“Jaunā Vienotība”) gan jau arī būs ambīcijas. Būs interesanti. Varbūt ne tagad uzreiz, bet ilgākā termiņā būs interesanti,” spriež Valainis.
“Jautājums būs, kā izpildīt vēlētājiem solīto. Tas atkarīgs no viņiem. Jaunās konservatīvās partijas politiķi atkal pirms vēlēšanām sasolīja visu ko. Redzams, ka šai partijai solījumu nepildīšana tomēr nav pagājusi bez sekām – viņu iegūtais krēslu skaits domē ir ļoti samazinājies. Tāpēc, ja JKP gribēs īstenot deklarētos mērķus, kolīzijas starp valdības partijām var izcelties, un tas var arī pārsviesties uz valdošo koalīciju Saeimā. Jādomā, ka visi to saprot un droši vien centīsies kaut kā asos stūrus apiet, lai nesaietu pagalam matos,” paredz Valainis.
“Ja GKR tiks atstumta, un tas, visticamāk, notiks, tā būs ļoti spēcīga opozīcija. Jo šajā partijā ir cilvēki ar lielu pieredzi pašvaldības darbā, tādi, kas lieliski pārzina visu pilsētas saimniecību. Tikmēr valdības partijām tādas kompetences nav,” sacīja ZZS politiķis.
Foto: F64
