Pirmklasnieku sapošana skolai vecākiem izmaksā visvairāk
Pirms diviem gadiem kancelejas preču iegāde skolasbērnu vecākiem lielākoties izmaksāja apmēram no 10 līdz 20 latiem. Šogad Neatkarīgās veiktajā aptaujā gandrīz puse vecāku atzīst, ka mugursomas un būtiski nepieciešamo skolas lietu iegāde izmaksās vairāk nekā 40 latu, nerēķinot apģērbu un apavus.
Šogad skolas gaitas Latvijā sāks apmēram 20 000 bērnu. Pirmklasnieku vecākiem augusts ir pārdzīvojumu pilnas – jāpaspēj sagatavot bērns mācību sākumam. Pirmklasnieces Paulas Vīksnes mamma Kristīne Vīksne Neatkarīgajai stāsta, ka skolai nepieciešamās lietas vēl nav sagādātas. Ir nopirkta skolas soma – laba, izturīga un viegla. Vēl jāiegādājas dažādas kancelejas preces, grāmata angļu valodas apguvei, darba burtnīcas un skolas forma, kas ir obligāta visiem Rīgas Centra humanitārās skolas skolēniem. Kopējos izdevumus meitas sapošanai skolas gaitām Kristīne rēķina 100 līdz 150 latu, ja vien nebūs vēl kādi neparedzēti izdevumi.
Vairāki Neatkarīgās aptaujātie vecāki atzīst, ka ar vislielākajām naudas summām skolas lietu iegādei jārēķinās tieši pirmklasniekiem, jo tad tiek pirkts jauns, it īpaši tad, ja tas ir pirmais bērns ģimenē, kas iesāk skolas gaitas. Arī otrklasnieka Mikus mamma Inga Neatkarīgajai atklāja, ka šogad Miku uz skolu sapost izdosies lētāk nekā pērn, kad viņš uzsāka mācību gaitas. Tad skolas lietu un apģērbu iegāde izmaksāja 136 latus. «Šogad jau esam sarūpējuši darba burtnīcas, kas, pirktas atlaižu laikā, maksāja 19 latu. Kancelejas preču iegādei rēķinos ar apmēram 20 latiem,» savās aplēsēs dalījās Inga. Pērn pirktā skolas soma ir izturējusi pirmā mācību gada pārbaudījumus, un arī šogad Mikus ar to varēs doties uz skolu. «Skolas somu nopirkām labu un izturīgu. Tā gan arī maksāja salīdzinoši dārgi – 30 latu,» sacīja Inga.
No pagājušajā gadā pirktā svētku uzvalka, kas viņam bija mugurā 1. septembrī, Mikus jau gandrīz izaudzis. Mikus mamma cer, ka vēl šajā mācību gadā dēlam derēs vismaz žakete, taču bikses noteikti ir jāpērk jaunas. To iegādi Inga rēķina uz apmēram 10 latiem. Svētku tērpu Mikus iepriekšējā mācību gadā uzvilka labi ja četras reizes, tāpēc tas ir labi saglabājies un derēs brālim, kam arī drīz būs jāsāk iet skolā.
Ikdienas apģērbu speciāli skolai Mikum nepirks. Izņēmums ir apavi. No tiem puika izaug ātrāk, nekā vecāki spēj iedomāties. Tāpēc apavus jaunajam mācību gadam Inga pirks pašās augusta beigās, lai būtu droša, ka tie derēs. Arī sporta nodarbībām tiks gādāti jauni apavi un sporta krekliņš, kas visticamāk izmaksās 5 latus, jo ir vienāds visai klasei, ar skolas emblēmu rotāts. «Pēc vecāku sapulces, kas būs augusta beigās, noteikti atklāsies vēl kāda lieta, kas ir vajadzīga mācībām. Tāpēc arī pagaidām nesteidzam iegādāties visu, mūsuprāt, skolai nepieciešamo,» skaidroja Inga.
Lielākā daļa vecāku
2009. gadā uzskatīja, ka skolas somas un kancelejas preču sarūpēšana izmaksā apmēram 20 latu, savukārt 35% atbildēja, ka būs jāizdod vairāk nekā 40 latu. Šogad Neatkarīgās veiktajā aptaujā secināts, ka ar tik lielu summu rēķinās jau 48 procenti aptaujāto. Tajā pašā laikā lielveikalu pārstāvji apgalvo, ka skolas somu un kancelejas preces iespējams iegādāties lētāk. Maxima Latvija aprēķini liecina, ka šo preču iegāde izmaksā aptuveni 15,23 latus, savukārt Rimi veikalos pirmklasniekam ir iespējams nokomplektēt mugursomu ar būtiski nepieciešamajām skolas lietām par nepilniem 19 latiem, Neatkarīgajai atzina Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere.
Lai gan šogad tāpat kā pērn no valsts budžeta mācību literatūras iegādei ir piešķirti vairāk nekā 157 000 latu, atsevišķās skolās mācību grāmatas bērnu vecākiem ir jāpērk pašiem.
Sestklasnieka Ulda tētis Leopolds vakar ar sašutumu rādīja čeku par krievu valodas obligātās mācību grāmatas iegādi. Divas darba burtnīcas un mācību grāmata izmaksāja 14,25 latus. «Pēc būtības tas ir krievu valodas nodoklis vecākiem, kas vēlas, lai bērni apgūtu krievu valodu. Prasība vecākiem iegādāties obligātās mācību grāmatas ir pretrunā arī ar Satversmes 112. pantu, kas nosaka, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību,» teica Ulda tētis. Pēc viņa domām, šīs grāmatas izdošana nevar izmaksāt tik dārgi, ņemot vērā, ka visas pārējās grāmatas un darba burtnīcas, kas bija jāiegādājas jaunajam mācību gadam, kopā izmaksāja 11 latu.
Arī Mikus mamma Inga atklāja, ka vācu valodas grāmata gan pagājušajam mācību gadam, gan šim gadam bija jāpērk. Pērn tā izmaksājusi apmēram 6 latus, šogad – 9,80 latus, taču Mikus no tās varēšot mācīties divus gadus.
Izglītības un zinātnes ministrija skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem finanšu līdzekļu nodrošināšana mācību literatūras iegādei ir izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Pagājušajā mācību gadā pēc Valsts izglītības satura centra ierosinājuma Latvijas Skolu bibliotekāru biedrība veica apkopojumu par nodrošinājumu ar mācību grāmatām un darba burtnīcām skolās. Šajā aptaujā tika noskaidrots, ka 1.– 9. klasēs skolas nodrošina 96% no nepieciešamajām mācību grāmatām, 10.–12. klasēs – 87 procentus. Savukārt darba burtnīcas skolas nodrošina vien 5 līdz 10%.
«Tas, ka kādā izdeviecībā iznāk jauna mācību grāmata, nenozīmē, ka tā ir noteikti jāpērk. Katra skola veido savu mācību grāmatu fondu. Turklāt daļu mācību līdzekļu iespējams iegūt elektroniski. Pašlaik, piemēram, Valsts izglītības satura centra mājas lapā ir pieejams vizuāls metodisks atbalsta materiāls – attēli un kartes – mācību priekšmetā Latvijas vēsture pamatskolai, un skolas to saņems arī CD formātā,» Neatkarīgajai sacīja ministrs Rolands Broks.
