Netic ātrai saliedētas RD koalīcijas izveidei

Rīgas domes vēlēšanās startējošo politisko partiju pēdējie reitingi liecina, ka kādreizējām opozīcijas partijām patiešām varētu izdoties neļaut pie varas atgriezties “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai”. Taču pašlaik Rīgā populārākās partijas Rīgas mēra amata kandidāts pieļauj, ka sarunas par koalīcijas izveidi būs sarežģītas, bet kā minimāli koalīcijai nepieciešamo mandātu skaits tiek minēts 33, vēsta NRA.lv.

Pētījumu aģentūra “Factum”, kas visprecīzāk prognozēja 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, augusta pirmajā pusē veica pētījumu, kas rāda, ka “Saskaņai”, “Gods kalpot Rīgai” un Latvijas Krievu savienībai pretnostatījušie spēki no 60 Rīgas domes mandātiem varētu iegūt 39 vai 38. Mazākais mandātu skaits tiek prognozēts, ja piecu procentu barjeru nepārvar Zaļo un zemnieku savienība.

Tomēr arī pie šādām izredzēm “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” (A/P) dueta ‒ tam tiek prognozēti 15 līdz 16 mandāti ‒ mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis paredz sarežģītas koalīcijas veidošanas sarunas.

“Es gribētu, lai ir vienota sapratne, ka koalīcijas ilgtspēja sākas no 33 balsīm. Ideālais gadījums ir četras valdības partijas,” norādot uz to, ka KPV LV, kas ir partneri valdībā, visticamāk, neizdosies iekļūt domē, saka M. Staķis.

Iespējams, M. Staķis rēķinās ar to, ka “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība varētu vēlēties atbrīvoties no valdībā ne vienmēr ērtā partnera ‒ Jaunās konservatīvās partijas. Tas būtu iespējams modelī, kurā pie četriem mandātiem tiek ZZS, tādā gadījumā pat vairāk nekā minimālo 33 mandātu koalīciju varētu izveidot A/P, “Jaunā Vienotība”, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotā komanda plus ZZS.

“Ideālais gadījums ir četras valdības partijas. Man tas ir svarīgi vēl viena iemesla dēļ – viens no lielajiem projektiem, kas jārealizē, ir pasažieru vilciena savienošana ar sabiedrisko transportu, tādēļ vajag, lai būtu iesaistīts arī satiksmes ministrs,” uz iepriekš minētā scenārija izvērtēšanu netieši norāda M. Staķis.

“Jaunās Vienotības”, kurai aptauja prognozē deviņus mandātus, kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis ir optimistiskāks. “Pirmkārt, mana prognoze ir tāda, ka uzvarēs valdības koalīcija. Tādēļ par Rīgas koalīciju vajadzētu būt skaidrībai. Visi saprot situācijas nopietnību. Domāju, šī ir iespēja pa ilgiem gadiem, ja mēs to palaidīsim vējā, mums cilvēki nepiedos. Vēlmei vienoties vajadzētu ņemt virsroku,” prognozējot ātru koalīcijas izveidi, saka V. Ķirsis.

Jautāts, vai sadrumstalota koalīcija spēs vienoties par kopējiem mērķiem Rīgai, V. Ķirsis norādīja, ka piecu partiju valdības koalīcija spēja vienoties par administratīvi teritoriālo reformu, sakārtot sistēmu un pieņemt 2020. gada budžetu. “Protams, ir ņemšanās, bet nav arī tik traki. Man liekas, ka valdība ir pierādījusi, ka piecas partijas var strādāt,” saka Rīgas mēra amata kandidāts.

Tiesa, “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ir paudis, ka sarežģītā piecu partiju valdības koalīcija nespēs vienoties par nopietnu nodokļu reformu.

Arī no NA/LRA saraksta, kuram prognozē sešus līdz septiņus mandātus, otrais numurs Edvards Smiltēns piesauc stabilai koalīcijai nepieciešamos 33 mandātus. Bet domes darba kvalitātei, viņaprāt, būtu labāk, ja šo mandātu skaitu varētu nodrošināt ar ne vairāk par četrām frakcijām.

“Rīgas finanšu stāvoklis nav spīdošs. Sarežģīts un grūts darbs Rīgas domē būs. Vajag lielas frakcijas, lai darbs nenoritētu nemitīgā viedokļu saskaņošanā. Četras frakcijas būtu jau veiksmīgāk. Tas būtu mazāk nekā šobrīd valdībā, un valdības darbā mēs redzam, cik tas ir sarežģīts un turbulents,” saka E. Smiltēns.

VIEDOKLIS

Filips Rajevskis, politologs:

‒ Viņi nespēs ātri vienoties par koalīciju. Ja atceramies, cik grūti bija vienoties par premjerministru, jo katra partija vēlējās savējo, bet to visu moderēja Valsts prezidents. Rīgas domē viss būs sarežģītāk, jo, ja tur būs līdzīgi, katra partija stāvēs kā mūris aiz sava mēra kandidāta, nebūs moderatora. Būs balsošanas un pārbalsošanas, kamēr dabūs kandidātu. Domāju, ka vienošanās process nebūs ļoti viegls tieši moderatora trūkuma dēļ, jo, ja prezidents nominē premjeru, tad viņam jau ir pilnvara kaut kādam darbam, bet Rīgas domē tā nav.

Jānis Lasmanis

Foto: F64