Daļai skolēnu portatīvos datorus sagādās valsts
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi līdz gada beigām skolēnu vajadzībām iegādāties portatīvos datorus. Ministru kabinets šim mērķim atvēlējis 3,97 miljonus eiro. Pagaidām nav zināms, cik iekārtu iegādāsies par šo summu. Visticamāk, tas būs atkarīgs no uzņēmumu piedāvājuma, vēsta NRA.lv.
Portatīvos datorus IZM nogādās pašvaldībām, kuras atbilstoši proporcionālajam sadalījumam tos nodos skolām. Skolas viedierīces varēs izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību procesa nodrošināšanai, pirmām kārtām tās piešķirot skolēniem no daudzbērnu un sociāli mazaizsargātām ģimenēm.
IZM skaidro, ka ar 2020. gada septembri tiks uzsākta pilnveidotā mācību satura īstenošana pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. Lai sasniegtu valsts izglītības standartos noteiktos mērķus, izglītības iestādēm jābūt nodrošinātām ar nepieciešamajiem resursiem mūsdienīgam mācību procesam, tostarp ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojumu.
Paralēli šai aktivitātei IZM sadarbībā ar Satiksmes ministriju risina jautājumus par interneta pieejamību un jaudu, kā arī plāno mācību saturu skaidrojošu videomateriālu sagatavošanu kā turpinājumu “Tava klase” virtuālajām mācību stundām.
Negaidot valsts atbalstu, Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt skolēnus, iegādājoties visiem 10. klašu skolēniem portatīvos datorus mācību vajadzībām, liecina paziņojums pašvaldības mājaslapā.
Ņemot vērā pieejamos finanšu līdzekļus, portatīvo datoru izmaksas, kā arī lielo skolēnu skaitu Ogres novadā, bija skaidrs, ka visu klašu skolēnus dome nespēs apgādāt ar datoriem. Par labu 10. klašu skolēniem Ogres novada skolu direktori, pašvaldības vadība un izglītības pārvaldes speciālisti izšķīrās tāpēc, ka tieši 10. klase ir viena no klašu grupām, kurai šogad tiks ieviests kompetencēs balstītais mācību saturs.
Pavasarī, sakoties attālinātajām mācībām, IZM aptaujāja skolas, lai uzzinātu, cik Latvijā ir skolēnu, kuriem mājās nav ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu, kas līdz ar to rada grūtības šiem skolēniem piedalīties attālināto mācību procesā. Aptaujā noskaidrojās, ka šādu skolēnu ir aptuveni trīs procenti. Sākumklasītēs (no 1. līdz 5. klasei) šādu skolēnu skaits bija 3,6 procenti. No 6. līdz 9. klasei ‒ 2,8 procenti, no 10. līdz 12. klasei ‒ 1,22 procenti.
Lai šo problēmu operatīvi risinātu, IZM uzrunāja privātos partnerus ‒ SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un “Bite Latvija”, kuri bija pauduši atbalstu viedierīču nodrošinājumam skolēniem attālinātā mācību procesa īstenošanai. No LMT ministrija iegādājās 2266 “Huawei P Smart 2019” un LG K40S viedtālruņus, bet no “Bite Latvija” ‒ 2000 planšetdatoru “Lenovo Tab4 8.0 LTE Black”. Ierīču iegādei valsts kopumā atvēlēja 436 732 eiro, kas tika segti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un IZM budžeta. Vēl 1000 planšetdatoru uzdāvināja “Bite Latvija”, un maija vidū 60 planšetes ‒ “eazyBI”. Līdz ar to 5326 skolēni Latvijā varēja saņemt vai nu viedtelefonu, vai planšetdatoru.
Līva Pavasare, “eazyBI’’ pārstāve, atzina, ka stimuls sniegt atbalstu tieši skolēniem attālināto mācību procesā balstīts paša uzņēmuma darbības specifikā. “Lai arī uzņēmumā strādā 21 darbinieks, mums nekad nav bijis sava biroja – vienmēr esam strādājuši no mājām, un šādu formātu esam mudinājuši pamēģināt arī citus. Šobrīd, kad attālinātais darbs nav bijusi izvēle, bet obligāts pienākums, nolēmām palīdzēt skolēniem, lai mācības varētu notikt pēc iespējas efektīvāk. Izglītība ir svarīgs pamatakmens sabiedrības izaugsmei kopumā,” sacīja L. Pavasare.
Tomēr, neskatoties uz valsts atvēlēto finansējumu un uzņēmumu dāsnumu, attālināto mācību laikā izskanēja informācija, ka vēl ir daļa skolēnu, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces. IZM pēc viedtelefonu un planšetdatoru nogādāšanas pašvaldībās, kuras tās tālāk sadalīja pa skolām, turpināja saņemt ziņas, ka ir daudzbērnu ģimenes, kurās ir viena vai divas ierīces, bet pieci bērni un citi tamlīdzīgi gadījumi. Kopumā tika saņemtas ziņas par vēl 2000 skolēniem, kuriem trūkst ierīču attālinātām mācībām.
Ilze Šteinfelde
