Veselības nodoklis uz darba ņēmēju pleciem
Finanšu ministrija ziņojumā valdībai iezīmējusi plānu, kā ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Piecu procentu veselības iemaksas jeb veselības nodokli maksās visi darba ņēmēji, turklāt sociālo iemaksu likmi plānots palielināt par diviem procentpunktiem, vēsta NRA.lv.
Nodokļu izmaiņas iecerēts veikt trīs posmos, un sākt šo reformu tieši ar veselības iemaksu. Ja valdība vienosies par šādu Finanšu ministrijas piedāvājumu, tad jau nākamgad visiem strādājošajiem būs jāsāk maksāt veselības nodoklis ar sociālās apdrošināšanas iemaksu starpniecību. Pašlaik darba ņēmēji, kas veic sociālās iemaksas, ar vienu procenta punkta maksājumu jau veic maksājumus veselības aprūpei. Sociālo iemaksu apmēra pieaugumu Finanšu ministrija sola kompensēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu – par diviem procentpunktiem.
Kopumā Finanšu ministrijas ziņojums ietver arī priekšlikumus par nākotnes nodokļu maksājumiem pašlaik alternatīvos režīmos strādājošām personām, lai, kā uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs, “nekavējoties nodrošinātu šiem cilvēkiem sociālo aizsardzību”.
Tikai pārdalīs likmes?
Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, norāda Finanšu ministrijas speciāliste Lelde Grīnvalde. Finanšu ministrija uzsver, ka tas notiks, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes.
Runājot tieši par veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, jānorāda, ka, pēc Finanšu ministrijas domām, tā ieviešana plašam iedzīvotāju lokam nodrošinās papildu finansējumu valsts veselības pakalpojumu nodrošināšanai. Finanšu ministrija plāno šo maksājumu noteikt piecu procentpunktu apmērā no sociālo iemaksu objekta (faktiski tā ir alga, no kuras maksā sociālās iemaksas) un to vienkāršākas nodokļu administrēšanas dēļ saglabās kā sociālo iemaksu daļu, to attiecinot tieši uz sociālo iemaksu darba ņēmēja daļu vai pašnodarbināto personu.
Veselības apdrošināšanas maksājuma pieci procentpunkti veidosies: no viena procentpunkta sociālās likmes par veselības apdrošināšanu (to jau pašlaik maksā darba ņēmējs ‒ 0,5% un darba devējs), taču turpmāk tā būs pārveidota tieši par darba ņēmēja daļu; no diviem procentpunktiem sociālo iemaksu darba ņēmēja daļā; kā arī par diviem procentpunktiem palielinot sociālo iemaksu darba ņēmēja daļu. Tomēr, lai nepalielinātu kopējo darbaspēka nodokļu likmju apmēru, tiks samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes par diviem procentpunktiem ‒ no 20 uz 18 procentiem ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 23 uz 21 procentu ienākumiem no 20 004 līdz 62 800 eiro gadā un no 31,4 uz 27,55 procentiem ienākumiem virs 62 800 eiro gadā. Vienlaikus ar veselības maksājuma ieviešanu arī solidaritātes nodoklī tiks iezīmēta piecu procentpunktu veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma likme.
Vai necietīs sociālais budžets?
Lielākā neskaidrība, lasot Finanšu ministrijas dokumentu kontekstā ar veselības maksājumu, ir tieši par tā konstruēšanu un konkrēti par “divreizdiviem” procentpunktiem, kurus veselības nodoklim plānots novirzīt sociālās apdrošināšanas likmes ietvaros. Divus procentpunktus plānots pārdalīt likmes ietvaros, tātad rodot tiem jaunu mērķi, piemēram, līdz šim 20 procenti tika novirzīti vienam sociālās apdrošināšanas mērķim, tagad aizies veselības nodoklī, taču vēl divus procentpunktus plānots iegūt, palielinot sociālo iemaksu likmi. Tas faktiski nozīmē sociālo iemaksu likmes palielinājumu par diviem procentpunktiem jau no 2021. gada. Finanšu ministrijā Neatkarīgajai to apliecināja.
Nākamgad sociālo iemaksu likme plānota 37.09 procentpunkti, kur darba devējs maksātu 24,09 procentpunktus tāpat kā līdz šim un vairs nemaksātu 0,5 procentpunktus veselības apdrošināšanai, bet darba ņēmēji – maksātu 13 procentpunktus pašreizējo 11 procentpunktu vietā. No šiem 11 procentiem pieci procenti “aizietu” veselības obligātajai apdrošināšanai.
Otrs jutīgs jautājums ir sociālo iemaksu likmes iekšēja pārdalīšana. Novirzot no sociālās apdrošināšanas noteiktu procentu veselības jomai, paliek robs sociālajā apdrošināšanā. “Līdz šim notikušajās sarunās mēs esam darījuši zināmu savu nostāju, ka piekrītam divu procentpunktu pārdalei sociālo iemaksu likmes ietvaros, ja sociālajam budžetam šos līdzekļus kompensē,” Neatkarīgajai uzsver Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Turklāt tam jānotiek cents centā.
Labklājības ministrijai teorētiski tas arī apsolīts, taču pagaidām ziņojumā tas nav ietverts. Savu pozīciju līdz ar to ministrija paudīs oficiālajā atzinumā. “Nekādā veidā mēs nevaram piekrist, ka sociālās apdrošināšanas budžetam noņems divus procentus,” saka I. Alliks.
Nesaistiet nodokli ar pieeju veselībai!
Veselības ministre Ilze Viņķele ar atzinību novērtē premjera un finanšu ministra iniciatīvu rast veselības nozarei kritiski trūkstošo finansējumu. Ministre komentārā Neatkarīgajai par iecerētajām nodokļu izmaiņām norāda, ka, palielinot veselības nozares finansējumu, būtiski ir saglabāt vienu no svarīgākajiem visaptverošas veselības aprūpes pamatprincipiem – valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu nodrošināt visiem iedzīvotājiem, neveidojot sasaisti starp iezīmētu nodokļu nomaksas faktu un tiesībām saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu. “Mēs iestājamies par to, ka pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem ir cilvēktiesības, līdz ar to jāpārliecinās, lai piedāvātie modeļi neizslēdz kādu sabiedrības daļu no to saņemšanas,” uzsvēra I. Viņķele.
Veselības ministrija bija apzinājusi vairāk nekā 300 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri pašlaik nemaksā veselības “nodokli” (vienu procenta punktu no sociālās apdrošināšanas iemaksām) vai vispār neveic sociālās iemaksas. To vidū ir gan pašnodarbinātie, gan patentmaksas maksātāji, gan sezonas strādnieki. Vislielākā grupa gan ir ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, kuri pašlaik neveic nekādas iemaksas, bet nav ne pensionāri, ne bezdarbnieki, šo cilvēku skaits ir vismaz 166 tūkstoši. Neatkarīgā rakstīja, ka gada sākumā Veselības ministrija virzīja izskatīšanai valdībā likuma grozījumus vairākos likumos, kuri paredzēja vairākām iedzīvotāju grupām noteikt maksājumu viena procenta apmērā – no ikmēneša ienākumiem vai no konkrētas summas – šajā gadījumā valstī noteiktās minimālās algas. Pašlaik Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir apturēta divu grozu veselības aprūpes sistēma, un valdībai jaunās likumu normas bija jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā jau līdz 31. martam. Veselības ministrija savus grozījumus no valdības arī nav atsaukusi.
Inga Paparde
