Vai rudenī bezdarba līmenis pieaugs?
Kopš jaunā koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes līdz pat jūlijam bezdarba līmenis pieauga visā Latvijā. Tomēr jūlijā pirmo reizi kopš šā gada marta bezdarbnieku skaits nedaudz samazinājies. “Situāciju nodarbinātības jomā vērtējam piesardzīgi, bet saglabājot optimismu,” Neatkarīgajai uzsver Nodarbinātības Valsts aģentūras direktore Evita Simsone.
Operatīvie Nodarbinātības Valsts aģentūras dati rāda, ka procentuālā izteiksmē bezdarba līmenis Latvijā jūlijā salīdzinājumā ar jūniju kopumā ir palicis tāds pats, proti, 8,6 procentpunkti. Tomēr bezdarbnieku skaits ir samazinājies vismaz trīs Latvijas reģionos, savukārt vienā – Latgalē – nedaudz pieaudzis.
Bez darba 78 tūkstoši
Jūnija beigās bezdarbnieka statuss oficiāli bija 78 266, bet jūlija beigās – 77 998 iedzīvotājiem, un lai arī bezdarbnieku rindas samazinājušās par 268 cilvēkiem, kopējais bez darba esošais cilvēku skaits ir pietiekami augsts. Salīdzinājumam – martā pirms ārkārtas situācijas Covid-19 dēļ bezdarbnieku skaits bija 58158 cilvēki un bezdarba līmenis bija ap sešiem procentpunktiem.
“Pirmo reizi kopš marta redzam, ka bezdarba līmenis samazinās,” Neatkarīgajai situāciju nodarbinātībā komentē Evita Simsone. Viņa uzsver, ka tie ir operatīvie bezdarba dati un precīzs bezdarba situācijas izvērtējums vēl tikai sekos. “Bezdarba līmeņa samazinājumu vērojam jūlija pēdējās divas nedēļas un kā viens no iemesliem bezdarba sarukumam ir iepriekš noteikto ierobežojumu Covid-19 dēļ samazināšanās,” norāda E. Simsone, “darbību atjaunojušas izmitināšanas, ēdināšanas, tūrisma nozares, kurās līdz šim vērojams bezdarba pieaugums.”
Labā ziņa – bezdarbs neaug, izņemot Latgali
Šā gada jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,6 procentpunkti. Bezdarbs samazinājies divos reģionos – par 0,1 procentpunktiem Kurzemes reģionā, par 0,2 procentpunktiem – Zemgales reģionā.
Savukārt Rīgā un Rīgas reģionā – lai arī procentuāli bezdarba līmenis nav mainījies, bezdarbnieku skaits ir samazinājies – Rīgā par 62 bezdarbniekiem, bet Rīgas reģionā – par 161. Vienīgais reģions, kur bezdarba līmenis pieaudzis, ir Latgale, kur kopējais bezdarba līmenis joprojām arī visaugstākais Latvijā – 16,1 procentpunkti.
Evita Simsone uzsver, ka pēc šiem datiem vēl ir pāragri vērtēt, kā nodarbinātības un bezdarba situācija attīstīties turpmāk. “Labā ziņa ir tāda, ka bezdarbs nepieaug un mēs varam teikt, ka bezdarba krīze nekļūst dziļāka, un kaut neliels tomēr bezdarbnieku skaita sarukums,” saka E. Simsone. Tas ļauj uz dzīvi raudzīties optimistiskāk, tomēr saglabājot piesardzību. “Jāņem vērā, ka rudenī tradicionāli palielinās bezdarba līmenis, jo beidzas sezonas darbi tādās nozarēs kā lauksaimniecībā, būvniecībā un tūrismā, tāpēc vērtēsim, kāda situācija būs vasaras beigās, rudenī. Daudzi prognozēja, ka reģistrētā bezdarba līmenis pieaugs pēc dīkstāves pabalstu programmas noslēgšanās, tomēr tas nenotika,” spriež E. Simsone. Turpmākā situācija būs arī atkarīga no tā, kādi un cik stingri būs Covid-19 ierobežojumi turpmāk.
Palīgstrādnieki un pavāri
Izpētot bezdarbnieka sociālo portretu, nākas secināt, ka desmit visbiežākās profesijas, kuru pārstāvji ir bez darba, būtiski nav mainījušies pirms un pēc koronavīrusa epidēmijas. Proti, pirmajā vietā gan pērn, gan pašlaik ir palīgstrādnieki, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji un pārdevēji konsultanti. Evita Simsone norāda, ka palīgstrādniekiem un pārdevējiem vienmēr bijusi izteikta darba kustība – šīs profesijas vienlaikus ir gan lielākie darba meklētāji, gan pēc tām ir lielākais pieprasījums, un izņēmums nav arī Covid-19 laiks. “Visās nozarēs pirmā darbinieku grupa, kas zaudē darbu krīzes situācija, ir palīgstrādnieki,” piebilda E. Simsone. Bezdarbnieku vidū palielinājies arī pavāru un projektu vadītāju skaits.
Covid-19 izraisītais bezdarba pieaugums mainīja skatījumu uz bezdarbnieka portretu, jo bez darba palika arī lielākā skaitā cilvēki ar augstāko izglītību, gados jauni cilvēki, turklāt bezdarbs pieauga tieši Rīgā, kur pirms Covid-19 reģistrētais bezdarbs bija vismazākais, var teikt arī, ka bezdarba nebija vispār. Tomēr šīs izmaiņas nebija tik būtiskas, lai ietekmētu bezdarbnieka portretu kopumā – joprojām vislielākais skaits bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem, ar vidējo profesionālo izglītību, kā arī visvairāk bezdarbnieku joprojām ir Latgalē.
Inga Paparde
