No Petravičas pieprasa atbildību par citu valdību kļūdām
Divu nedēļu laikā Latvijas sociālās drošības sistēma saņēmusi jau otro pliķi no Satversmes tiesas, kas atsevišķus sistēmas elementus nosaukusi par cilvēka necienīgiem un pat diskriminējošiem. Saeimā pastāv uzskats, ka atbildīgā Labklājības ministrija nespēj tik galā ar saviem pienākumiem un iniciatīva vismaz daļēji jāuzņemas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, vēsta NRA.lv.
Kā zināms 25. jūnijā Satversmes tiesa atzina, ka garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis neatbilst Satversmei un nav cilvēka cienīgs. Savukārt ceturtdien tiesa atzina, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (SNP) nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir diskriminējošs. Tiesa noteikusi, ka gan GMI, gan SNP likmes zaudē spēku 2021. gada 1. janvārī.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), komentējot tiesas spriedumus, paudusi, ka tie viņu nepārsteidz, un sola likmes paaugstināt. Pašlaik SNP vispārējā gadījumā ir 64,3 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti ‒ 80 eiro mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības ‒ 122,69 eiro mēnesī. Ministre sola, ka viņa Ministru kabinetā virzīs minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu, kurā viņa piedāvās celt sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālās pensijas aprēķina bāzi vismaz līdz 109 eiro.
Taču parlamentā – gan opozīcijā, gan koalīcijā ‒ nav ticības, ka R. Petravičas vadībā Labklājības ministrija ir spējīga tikt galā ar uzdevumu, kuru savā nepārsūdzamajā spriedumā tai devusi Satversmes tiesa.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādājošais Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) saka ‒ atziņa, ka Latvijā ir mazi pabalsti, patiešām nenāca kā pārsteigums, taču līdzšinējā Labklājības ministrijas darbība neviešot ticību, ka kļūdas tiks labotas saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu.
“Var pacelt komisijas sēžu protokolus, mēs visu laiku runājam, ka pabalsti ir jāpalielina, ka tie jāpiesaista ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, minimālajai algai, lai tie pabalsti netiktu pamesti novārtā gadiem ilgi. Parlamentā par to zināja, bet Ministru kabinets neko nedarīja,” saka deputāts.
Klementjevs uzskata, ka līdzšinējā labklājības ministres darbība liecina: sociālās drošības sistēma tiks sakārtota līdz nākamā gada beigām tikai tad, ja to uzņemsies darīt “Attīstībai/Par!” pārstāvošā Andra Skrides vadītā komisija.
“Petraviča neko neizdarīja. Pa šo laiku nav neviens iesniegums par šiem pabalstiem. Tādēļ likumu sakārtošana jānodod komisijai, nevis ministrijai. Ja politiskā griba ir, tad komisija var līdz gada beigām lietu sakārtot. Mums ir kapacitāte, mums ir juristi. Es Ramonai kā politiskam līderim, kas var kaut ko pozitīvu panākt, neticu. Ministrija viņas vadībā tikai degradējas,” saka A. Klementjevs.
Tam, ka Labklājības ministrija un tās vadītāja netiek galā ar saviem uzdevumiem, piekrīt arī A. Skride. Viņš gan apšauba, ka paša vadītās komisijas resursi ir pietiekami, lai tiktu galā ar šo uzdevumu, bet tā noteikti uzņemsies kontroliera un uzrauga lomu. A. Skride informē, ka jau nākamnedēļ komisija tiksies ar finanšu ministru, kuru cita starpā iztaujās arī par valsts iespējām palielināt pabalstus. Savukārt R. Petraviča uz atbildīgās komisijas tepiķa izsaukta 4. augustā.
Arī neatkarīgā deputāte Anda Čakša, kas “de facto” pārstāv “Jaunās Vienotības” Saeimas frakciju, atzīst, ka Labklājības ministrija patiešām netiek galā ar sociālās drošības sistēmas sakārtošanu. Tomēr, viņasprāt, komisijai vienpersoniski uzņemties šo pienākumu nebūtu pareizi. “Komisijai vienai pašai to nevajadzētu darīt, tas norādītu uz pilnīgu ministrijas nespēju, tas tomēr ir Labklājības ministrijas lauciņš, bet izdarīt spiedienu un pašiem mainīt kādas lietas, to gan,” spriež A. Čakša.
Jāpiebilst, ka A. Čakša, kas 13. Saeimā tika ievēlēta no Zaļo un zemnieku savienības, Labklājības ministrijas nespēju tikt galā ar izaicinājumiem saista ar ZZS, kas vēl nesen ietekmējusi procesus ar pašvaldībām saskaņojamajos sociālās drošības jautājumos.
Jānis Lasmanis
