Studenti dzīvo neziņā, varas gaiteņos ar atbalsta sniegšanu nesteidzas
Latvijas Studentu apvienība (LSA) maija beigās savā „Facebook” lapā publicēja kāda studenta skaudru stāstu – viņš bija uzsācis medicīnas studijas, ticis budžetā. Tā kā vecāki nevarēja viņu finansiāli atbalstīt, viņš pieteicās studējošā kredītam, lai segtu ikdienas tēriņus. Viņa sapņiem par iegūtu izglītību un darbu Latvijā šobrīd treknu svītru ir pārvilkusi Covid krīze. Finansiālie apstākļi kļuvuši arvien spiedīgāki, darbu jaunietim bez pieredzes un kvalifikācijas šobrīd ir grūti atrast. Viņš salūza un pameta mācības, tagad apsver domu doties prom uz ārzemēm. LSA veiktā studentu aptauja rāda – līdzīgā situācijā nonākuši daudzi studējošie. Aplēses liecina, ka Covid-19 izraisīto finansiālo grūtību dēļ aptuveni 10 000 varētu pārtraukt mācības, tikpat daudzi – paņemt akadēmisko gadu, vēsta NRA.lv.
Lai arī LSA ar šiem skaitļiem un kopējo studējošo situāciju ir iepazīstinājusi atbildīgās ministrijas, tautas kalpus, tālāk par solījumiem nav tikts. Par ko šobrīd nobažījušies studenti, kas ir steidzami risināmi jautājumi un kādas sekas var būt, ja politikas veidotāji, tā teikt, turpinās stiept gumiju, saruna ar Latvijas Studentu apvienības prezidenti Justīni Širinu.
Kā Covid krīze ir ietekmējusi studentus?
Pirmkārt, kopš marta vidus, kad viss studiju process tika organizēts attālināti, ierobežojumi ieviesa būtiskas izmaiņas akadēmiskajā dzīve. Ne tikai lekcijas, semināri, bet arī vairums noslēguma darbi, eksāmeni notika attālināti. Tikai rudens semestrī un ilgtermiņā mēs varēsim redzēt un vērtēt, kā tas atspoguļosies studiju sniegumā un kā augstskolas, iespējams, mainīs darba paradumus, piemēram, cik daudz šī digitālā pieeja tiks replicēta uz nākamo semestri.
Otrkārt, jau maija sākumā aktīvi sākām runāt par to, cik ļoti krīze ir ietekmējusi studentu finansiālo situāciju. Vairāk nekā puse studējošo mācības apvieno ar darbu, un strādā daudz – aptuveni 31 stundu nedēļā, jo ir vajadzīgi ienākumi, lai segtu ikdienas vajadzības, samaksātu par studijām, ja students nav ticis budžeta grupā. Situācijā, kad darbs ir zaudēts [katrs piektais strādājošais students ir nodarbināts apkalpojošajā sfērā, kuru krīze skar smagi], jautājums, kā izdzīvot, kļūst arvien aktuālāks. Tāpēc arī esam sākuši akciju „Gribu studēt!”, vēršot uzmanību uz papildu atbalsta nepieciešamību studentiem gan šobrīd, gan ilgtermiņā. Valstī lēmumi, kā zināms, tiek pieņemti dažādos ātrumos – gan dažu dienu laikā, gan krietni ilgāk. Ir apritējis pusotra mēneša, kopš sākām runāt par šā brīža situāciju, kurā nonākuši studējošie, taču esam pretī saņēmusi atbildes – ierēdņi gatavo dokumentus, lēmums varētu tikt pieņemts nākamnedēļ u.tml. Tā paiet nedēļa pēc nedēļas. Taču ir jāsaprot, ka mēs runājam nevis par lietām, bet dzīviem cilvēkiem, kas pēdējos mēnešos dzīvo neziņā – kā būs tālāk, vai viņi var atļauties studijas turpināt.
Kādi ir studentu galvenie priekšlikumi, un kādus lēmums sagaidāt no politikas veidotājiem?
12. maijā savus priekšlikumus prezentējām politiķiem, bet galvenā vēlme bija izveidot atbalsta mehānismu (stipendiju fondu), kas būtu pieejams krīzes vissmagāk skartajiem studējošajiem (studējošie, kuru ienākumu apmērs mazinājies vismaz par 50% un kuri nesaņem nedz bezdarbnieka, nedz dīkstāves pabalstu). LSA aprēķini balstās tajā, ka stipendijas apmērs mēnesī ir vismaz 100 eiro, un to saņem 8000 studējošo 4-7 mēnešus.
Tāpat aicinām palielināt šobrīd pieejamās valsts budžeta stipendijas studentiem ar augstākajiem akadēmiskajiem rādītājiem no 99,60 eiro uz 200 eiro mēnesī. Šī summa nav mainījusies pēdējos 16 gadus! Ir nepieciešams palielināt arī šīs stipendijas saņēmēju skaitu. Aicinām arī palielināt šoruden piešķirto valsts galvoto studiju un studējošo kredītu skaitu. Rosinām papildus piešķirt 3000 valsts finansētās studiju vietas nozarēs, kur speciālisti ir īpaši nepieciešami, lai palīdzētu Latvijas tautsaimniecībai atkopties (no Covid-19 krīzes sekām) – STEM un IKT jomas, veselības aprūpe u.c. Tāpat ir svarīgi izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām. Augstskolas IZM ir iesniegušas informāciju par Covid-19 un ārkārtējās situācijas radītajiem zaudējumiem, kas aptver dažādas augstskolas akadēmiskās un saimnieciskās dzīves jomas. Augstskolas pārskata savus attīstības plānus.
Lai arī šobrīd sarunas nav vainagojušās ar reāliem lēmumiem, tomēr redzam, ka daudzos politiķos esam stiprinājuši apziņu, ka nepietiek ar īstermiņa risinājumiem vien.
Grūtības atļauties studēt nav jauna problēma, un šī krīze tikai izceļ ilgstošo sociālā atbalsta mehānismu trūkumu augstākajā izglītībā. Jāatceras, ka augstākā izglītība ir rīks ne vien šo cilvēku dzīves līmeņa, bet arī valsts ekonomiskās situācijas izaugsmes nodrošināšanai.
Cik naudas šo visu priekšlikumu īstenošanai vajadzētu?
Statistiskie parametri nav skaidri, tāpēc konkrētas summas ir grūti nosaukt.
Viens lēmums gan ir pieņemts – atbalsts jaunajiem speciālistiem, kas palikuši bez darba.
Jā, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz atbalstu jaunajiem speciālistiem, kas palikuši bez ienākumiem. Atbalstu varēs saņemt personas, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir ieguvušas augstāko izglītību un ieguvušas bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām. Atbalstu piešķirs arī gadījumos, kad bezdarbnieka pabalstam nav iespējams kvalificēties. Pirmos divus mēnešus būs iespēja saņemt 500 eiro pabalstu. Ja šajā laikā darbu neizdosies atrast, vēl divus mēnešus viņiem būs pieejams 375 eiro pabalsts. Jauno speciālistu atbalsta mehānisms paredzēts līdz 2020. gada 31. decembrim.
Izskanējušas ziņas, ka plānotais atbalsts studējošajiem un jaunajiem speciālistiem varētu būt 13 miljoni eiro.
Tas bija solījumus. Skaidri ir zināms, ka nesen valdība, domājot par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, lēma par dažādām iniciatīvām, ministrijām papildus pārdalot 600 miljonus eiro. Arī Izglītības un zinātnes ministrijai nauda tika piešķirta, tostarp vienreizējiem pasākumiem – 27 miljoni eiro. Sarunās man ir teikts, ka vairāki miljoni piešķirti arī studentu atbalstam. Taču, kamēr nav konkrēta lēmuma, tās ir tikai runas.
Cik ilgi studenti vēl var gaidīt?
Lēmumam bija jābūt pieņemtam jau vakar… Katrā ziņā tas bija jāpieņem daudz operatīvāk, nevilcinoties nedēļām ilgi. Bet te ir runa par politisko gribu, prioritātēm, spēju ministrijām sadarboties savā starpā.
Varbūt bez minētās akcijas ir plānotas vēl kādas aktivitātes, kur studenti paustu savas vajadzība? Gājiens, pikets?
Mēs jau pavasarī būtu šādi rīkojušies, ja nebūtu aizliegums par pulcēšanos. Skatīsimies, kā situācija risināsies tālāk. Turklāt studentu šā brīža situācija nav vienīgais jautājums, kas raisīs diskusijas un par ko būs jāpacīnās. Piemēram, nākamā gada budžeta veidošana var būt pārsteigumiem pilna, zinot šā pavasara tēriņus Covid sakarā.
Sliktākajā gadījumā – varas gaiteņos par solījumiem tālāk netiek. Kādas tam var būt sekas?
Tās būtu spekulācijas, taču var piepildīties studentu aptaujā ieskicētais scenārijs. Es ļoti negribētu piedzīvot vēl vienu emigrācijas vilni, kad jauni cilvēki pamet Latviju. Ne jau tikai Latvijas augstskolas rīko reflektantu uzņemšanu. Un arvien vairāk valstu atver savas robežas.
Studentu aptaujas rezultāti:
Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē pieaudzis bezdarba līmenis, īpaši skarot apkalpojošo sfēru, kurā nodarbināti piektā daļa strādājošo studentu;
Pieejamie finanšu resursi daudziem ir sarukuši, turklāt 25% respondentu atzinuši – ienākumi kopumā varētu sarukt vismaz par 50%;
11,8% respondentu plāno pārtraukt studijas, jo vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus. No kopējā studējošo skaita valstī tie ir teju 10 000. Vēl tikpat daudzi plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, lai studijas pārtrauktu uz laiku;
Studējošajiem grūtības rada ne vien dzīvošanas izmaksas, bet arī studiju maksa. Vairāk nekā puse studējošo paši maksā par savām studijām, un daļai nav pietiekami daudz līdzekļu studiju maksas segšanai. Daļa augstskolu atsakās atlikt studiju maksas maksājumus;
Pēc aptaujas datiem tika izveidota īpašā riskā esoša studējošo grupa – tie, kuriem ienākumi varētu sarukt vismaz par 50%, kuri nesaņem ne bezdarbnieka, ne dīkstāves pabalstu un norādījuši, ka citi izmaksu segšanas avoti – aizdevums, tuvinieku atbalsts utt. – nav pieejami, tāpēc būtu nepieciešams cita veida atbalsts no valsts. Šo riska izlasi veido 11% no visiem aptaujātajiem;
Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nupat izveidotā studiju un studējošā kreditēšanas sistēma vēl nav praktiski stājusies spēkā – pirmie pilnībā valsts galvotie kredīti varētu tikt izsniegti tikai augustā. Līdz ar to arī šis atbalsta mehānisms šobrīd nav pieejams;
Aptaujā, ko veidoja Latvijas Studentu apvienība sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, piedalījās 8661 respondents, izklāstot par aktuālo situāciju 42 augstākās izglītības iestādēs.
Līga Nestere-Nikandrova
