Visiem vajag privātmājas Pierīgā
Nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji uzņēmušies iniciatīvu pateikt, ka pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas Latvijā “visam jāaiziet atpakaļ pa vecajām sliedēm”, vēsta NRA.lv.
Ļoti optimistiski vērtējumi par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas tika izteikti bankas “Luminor” vebinārā “Atslēgas jautājumi mājokļa iegādei”, kura ieraksts, meklējot vienkārši tā nosaukumu, brīvi pieejams visiem interneta lietotājiem. Vebināra iesākumā bankas mājokļu kreditēšanas eksperte Ingūna Krieva klientu vēlmi saņemt un bankas vēlmi izsniegt hipotekāros kredītus rezumēja ar vārdiem “viss turpinās, visam jāieiet atpakaļ vecajās sliedēs”. Aģentūra LETA viņas teikto citējusi ar pārspīlējumu, ka jau tagad (vebinārs notika pagājušajā piektdienā) “viss ir atgriezies vecajās sliedēs”.
I. Krieva un tieši tāpat nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte savas nozares atrašanos krīzes seku novācēju priekšgalā izskaidroja ar krīzes specifiku – cilvēku kustības ierobežošanas prasībām. Cilvēkiem nācās daudz vairāk laika pavadīt mājokļos un saskarties ar to trūkumiem, sākot ar vietas trūkumu attālinātā darba un mācību ierīču uzstādīšanai un lietošanai tā, lai mājsaimniecību locekļi viens otram netraucētu. Šīs pieredzes rezultātā tapuši lēmumi savlaicīgi pārcelties uz plašākiem mājokļiem. Kuri vien var atļauties, tie meklē privātmājas kaut vai ar tādu domu, ka Covid-19 atgriešanās un pašizolācijas prasību atjaunošanas gadījumā viņiem netiks liegta atrašanās uz savas zemes pie mājas. Ārpus vebināra to pašu Neatkarīgajai apliecināja “Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs ar piemēru par Saulkrastiem, kur pieprasījums pēc dārza mājiņām sasniedzis vēsturisku maksimumu.
Priekšroka plašākām nekā šaurākām telpām nav nekas pārsteidzošs, bet no kurienes cilvēkiem nauda nekustamā īpašuma pirkumiem? Ļoti iespējams, ka no nenotikušajiem ārzemju ceļojumiem un vietējo restorānu apmeklējumiem.
Tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas nozares, savukārt, atrodas krīzes upuru saraksta priekšgalā. Ja nekustamā īpašuma nozares, kā arī baņķieru aprēķini piepildīsies, tad nekustamo īpašumu pirkšana galīgi piebeigs tūrismu un ēdināšanu. Proti, ar izklaides izdevumu nobremzēšanu uz pāris mēnešiem pilnībā un uz nenoteiktu laiku daļēji tomēr nepietiks, lai cilvēki varētu nopirkt mājas. Ar šiem spaidu kārtā veiktajiem uzkrājumiem varētu pietikt labi ja pirmajai iemaksai, kas ļautu saņemt bankā kredītu uz 10-20 gadiem. Tik ilgi cilvēki gandrīz nekur neceļos un izklaides, tai skaitā svētku ēdienreizes, rīkos uz piemājas zemes.
Daudzos gadījumos mājokļu potenciālajiem pircējiem ar viņu tagadējiem uzkrājumiem nepietiks. Tad viņiem jādodas uz valsts finanšu institūciju “Altum” interesēties, vai viņi neatbilst nosacījumiem kādā no valsts kredītgarantiju programmām. Tās tika izdomātas, lai uzturētu vismaz kaut kādu mājokļu tirdzniecību pēc nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas 2008. gadā. Tagadējā krīze, turpretī, pašreiz tiek traktēta kā mājokļu tirdzniecības stimuls. Pagaidām valsts uz šo pavērsienu nav reaģējusi, t.i., nav atsaukusi “Altum” no tirgus veicināšanas, lai neuzpūstu jaunu burbuli. Valsts nogaidošā politika šķiet pamatota, jo krīzes īstās sekas un tālākie pavērsieni šobrīd nav pārskatāmi.
Līdzekļu pieplūdumu mājokļu tirgū “Latio” demonstrē ar cenu lēcienu šogad par 100 eiro kvadrātmetrā Rīgas blokmāju dzīvokļos, kurus gan “Latio”, gan visi citi mākleri dēvē par pašu nepievilcīgāko un neperspektīvāko mājokļu tirgus segmentu. Maijā sasniegtie 1000 eiro par kvadrātmetru tur gan nav nekāda sensācija, jo izcili labi novietoti un izremontēti dzīvokļi šādā cenā bijuši jau vairākus gadus. “Bet reālie darījumi notiek arī par 600-700 eiro kvadrātmetrā,” norādīja M. Laukalējs. 1000 eiro būtu jāsaprot kā “Latio” pašreklāma, ka firma var atļauties atlasīt klientus un neuzņemties kārtot darījumus, kur paredzamā cena un tātad arī procenti mākleriem ir salīdzinoši mazāki nekā privātmāju, jauno projektu un renovēto Rīgas centra dzīvokļu un tikai pašu dārgāko blokmāju dzīvokļu tirdzniecībā.
Arnis Kluinis
