Tagad “Rail Baltica” projektu čakarē igauņu nacionāļi
Kārtējā aizķeršanās “Rail Baltica” projektā notikusi Igaunijā. Augstākā tiesa anulējusi teritorijas plānojumu dzelzceļam Pērnavas apriņķī, un komplektā ar divu valdības ministru neseno apgalvojumu, ka “Rail Baltica” projekts netiks turpināts, situācija izskatās pagalam nelāgi, vēsta NRA.lv.
Respektējot apkārtējo vidi un rūpējoties par dabu, topošā dzelzceļa “Rail Baltica” Igaunijas posmam tiks uzbūvētas 24(!) dzīvnieku pārejas, bet zaļajiem ar to nav gana. Projekta pretinieku skatījumā dzelzceļa līnijas būvniecība un ekspluatācija pasliktinās melno stārķu, jūras ērgļu un citu putnu dzīves apstākļus Pērnavas apvidū, Luitemā putnu rezervātā, kas ietilpst Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”. Tiesā vērsās divas sabiedriskās organizācijas ‒ “Avalikult Rail Balticust” (“Atklāti par “Rail Baltica””) un “Eesti Looduskaitse Selts” (Igaunijas dabas aizsardzības biedrība). Formālais iegansts bija fakts, ka, veicot ietekmes novērtējumu uz vidi, gala dokumentā netika iekļauts jauns izvērtējums ietekmei uz konkrēto “Natura 2000” teritoriju, bet izmantots vecais. Kaut arī tajā jau bija konstatēta saimnieciskās darbības (dzelzceļa) gaidāmā ietekme uz putniem. Tiesa lēmusi, ka teritorijas plānojums jāpārstrādā.
Problēma putnos un politiķos
Ekonomikas lietu un komunikācijas ministrija tagad triecientempā kārto dokumentus, cerot, ka šī aizķeršanās neaizkavēs projekta kopējo beigu termiņu. Lūk, kā situāciju skaidro galvenais projekta koordinators ministrijā Kristjans Kaunisāre:
““Natura 2000” putnu teritorijas novērtējums tika veikts, pamatojoties uz visiem zināmajiem datiem, saturiski pareizi, bet netika iesniegts ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras laikā. Diemžēl vēlāk šī kļūda atklājās, un es piekrītu, ka formāli visam jābūt pareizi. Jau šodien ir sagatavots pareizs novērtēšanas dokuments, ierosināti risinājumi un izpildīti visi citi nepieciešamie priekšnosacījumi, kas, iespējams, ļaus mums turpināt darbu, nezaudējot daudz laika un resursu. Šobrīd mēs neredzam nekādas problēmas, kas liktu mainīt “Rail Baltica” ieviešanas termiņus.”
Taču problēmas ir patiešām nopietnas, un to cēlonis nav meklējams tikai fanātisku putnumīļu birojos, bet gan pašā Igaunijas valdībā.
Viena no trim valdošās koalīcijas sastāvdaļām ‒ Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) šo Baltijas valstu kopprojektu ne pārāk atbalsta, lai neteiktu, ka to sabotē. Kaut vai ar tādiem paziņojumiem, kādi izskanēja 3. maijā radio “Tre Raadio”.
Parunāsim par to!
Partijas dibinātājs un Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme un viņa dēls – Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme raidījumā “Parunāsim par to!” ir pastāvīgie viesi. Šai reizē viņu parunāšana izraisīja starptautisku skandālu. Kontekstam jāpaskaidro, ka EKRE ir eiroskeptiski noskaņota nacionālistu partija, kas konceptuāli ir pret migrantu masveida pārvietošanos, ko neizbēgami sekmēs jaunais dzelzceļš.
Iekšlietu ministra vēstīto angliski pārtulkoja izdevums “Estonian World”: “Patiesībā “Rail Baltica” nekur nevirzās. Jā, tiek uzpirkta zeme, kaut kādi tipi sēž un saņem normālu algu, taču īstenībā projekts stāv uz vietas. Un lielā mērā tāpēc, ka mēs to esam apturējuši.” Savukārt finanšu ministrs tēti papildināja, ka par saņemto Eiropas naudu nevajag raizēties, jo tā tāpat tiks tērēta Igaunijas vajadzībām:
““Rail Baltica” projektā izdarītās lietas jebkurā gadījumā nāk par labu mūsu ekonomikai. Kur līdz šim ir iztērēts “Rail Baltica” finansējums? Par viaduktiem un tramvaja līniju Tallinā. Ja pārējā “Rail Baltica” nekad nematerializēsies, tramvaja līnija uz lidostu – domāju, ka tā mums nāk par labu. Tā uzbūvēta, izmantojot “Rail Baltica” līdzekļus. Mums nav “Rail Baltica” dzelzceļa, mēs pat neesam sākuši to būvēt. Ja iedziļināmies detaļās un aplūkojam, kur nauda ir iztērēta, – mēs cenšamies to tērēt lietām, kas mums ir noderīgas, bet patiesībā tās nepalīdz uzbūvēt to dzelzceļu.”
Kādā krāsā igauņu kaķi
Publiskajā telpā rezonanse bija nekavējoša. Par vērienīgā projekta faktisku norakstīšanu paziņoja nevis kaut kādi garāmgājēji, bet ietekmīgas partijas līderi.
Lai mazinātu satraukumu kaimiņos un jo īpaši Briselē, premjers Jiri Ratass nekavējoties nāca klajā ar atbildes paziņojumu, ka “visiem Igaunijas valdības ministriem ir jāstrādā, lai dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekts tiktu pabeigts, nevis jāsēj šaubas par valdības koalīcijā saskaņotajām kopīgajām saistībām”. Tā atstāsta ziņu aģentūra BNS: “Nav no svara, kādā krāsā ir kaķis, ja vien tas ķer peles. Mana valdība un visi tās ministri strādā pie tā, lai “Rail Baltica” tiktu pabeigts, par ko tika panākta precīza vienošanās, veidojot koalīciju. Ja finanšu ministrs aizstāv šīs Igaunijas pozīcijas sarunās par jauno ES daudzgadu budžetu, tad nav svarīgi, ka viņa personiskais viedoklis dažos atsevišķos jautājumos atšķiras.”
Mēs tos čaļus pazīstam…
Kaķi dažādi, valdība viena. Arī Latvijas pusei labpatīk uzskatīt, ka divu Igaunijas ministru paziņojums par jaunā dzelzceļa “Rail Baltica” projekta faktisku apturēšanu ir tikai “iekšpolitiska retorika”. Te gan jāatgādina, ka arī tādai iekšpolitiskai retorikai var būt visnotaļ taustāmas ārpolitiskas sekas. Sākotnēji Eiropas Komisija rosināja plašāku valstu pārstāvniecību projektā, taču kādā no ekspertu sanāksmēm Polijas delegāts par latviešiem un lietuviešiem tiešā tekstā pateica: “Mēs tos čaļus pazīstam, mēs ar viņiem vienā uzņēmumā neiesaistīsimies. Paši modernizēsim savu dzelzceļu, paaugstināsim ātrumu, bet ar tiem idiotiem kopā nestrādāsim. Viņi tikai runā un neko nedara.” Arī somi iesaistei kopuzņēmumā toreiz pateica taktiski ‒ nē, paldies. Un tagad pēc jauna “iekšpolitiskās retorikas” paraugdemonstrējuma Baltijas valstu izpildījumā var secināt, ka rīkojušies pilnīgi pareizi.
“Neatkarīgā” apvaicājās kopuzņēmuma “RB Rail” vadītājam Agnim Driksnam, vai konkrētajam “iekšpolitiskās retorikas” incidentam ir kādas sekas. Viņš atbild noliedzoši: “Nekādu seku, projekts to neizjūt. Koalīcija Igaunijā ir noturējusies. Igauņi nestājas ārā no projekta, un visas vienošanās paliek spēkā.”
Dažādu izmēru sprunguļi apsolītā vilciena ceļā birst nepārtraukti, tomēr “Rail Baltica” spītīgi turpina virzīties uz nosprausto mērķi – 2026. gadu.
Imants Vīksne
