Uzņēmēji saskaras par kvalificētu darbinieku trūkumu
Sabiedrisko procesu izpētes un žurnālistikas centrs veica uzņēmēju viedokļu apkopošanu, lai noskaidrotu, cik liela nozīme karjeras veidošanā un biznesā ir augstākai izglītībai un ar kādām problēmām darbinieku atlasē uzņēmumi saskaras.
Uzņēmēji atzīst, ka Latvijā vēl aizvien trūkst kvalificēti darbinieki, cēloņus meklējot Latvijas izglītības sistēmas atšķirīgajās augstākās izglītības programmās, kurās kvalitātes līmenis ir visai atšķirīgs.
“Svarīgs faktors, kurā augstākajā mācību iestādē diploms iegūts, jo izglītības kvalitātes līmenis Latvijā ir ļoti mainīgs. Iegūstot augstāko izglītību cilvēks ir izgājis cauri dažādiem uzdevumiem un eksāmeniem, kas, manuprāt paaugstina atbildības sajūtu un mērķtiecību, kas vēlāk izpaudīsies arī veicamajos darba pienākumos,” atzīst Sakret direktors Andris Vanags.
Tāpat darba devēji uzsver, ka šobrīd tiek strādāts ES kopējā tirgus apstākļos, tāpat Latvijā aizvien vairāk savu darbību uzsāk ārvalstu uzņēmumu filiāles, līdz ar to Latvijas izglītības sistēmai būtu jāsagatavo jaunie speciālisti atbilstoši ne tikai Latvijas darba tirgus prasībām, bet arī Eiropas darba tirgum.
“Aizvien nepieciešamākas kļūst kvalitatīvākas valodu zināšanas, kuras nav iespējams apgūt skolas solā, tāpat lai orientētos modernās ekonomikas vidē, cilvēkam ir jābūt kvalitatīvai augstākajai izglītībai un tas ir obligāts nosacījums,” atzīst SIA VAE Riga valdes priekšsēdētājs Arnis Leduskrasts.
Apzinātie uzņēmēji atzīst, ka Latvijas izglītības sistēmas stiprā puse vienmēr bijusi tieši eksaktās zinātnes, savukārt, ja nolemts studēt vadības zinības, vēlams īpaši izvērtēt gan pasniedzējus, gan konkrētās izglītības iestādes piedāvātās apmaiņas programmas, sadarbības ar citām augstākās izglītības iestādēm Eiropā un vieslektoriem.
Arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Gundega Rugāja atzina, ka darba tirgū prasības mainās un paliek aizvien augstākas, līdz ar to arī attiecīgajām augstākās izglītības iestādēm jāattīstās un jāpiedāvā studentiem starptautiskās iespējas. Atsaucoties uz mūsu pozitīvo pieredzi, varam teikt, ka studenti iepazīstot ES darba tirgus prasības tiek motivēti pilnveidot jau iegūtās zināšanas, iemaņas un prasmes, tādējādi kļūst aizvien pieprasītāki ne tikai Latvijas darba tirgū, bet arī ārpus Latvijas robežām.
“Es vēlētos redzēt jaunus cilvēkus, kuriem ir laba izglītība, bet arī apziņa, ka ar to vien nepietiek, ja neapgūst iemaņas un šo iemaņu apgūšanai nepieciešama papildus centība un darbs, sevišķi vadošajos amatos ir svarīgi būt atbildīgam 24 stundas diennaktī, tas nenozīmē, ka jābūt darba vietā, bet jābūt pārliecinātam par saviem darba rezultātiem,” atzina SIA Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle.
Augstākajai izglītībai, ja tas nav tīri teorētiskas zināšanas, jāiet roku rokā ar darba tirgu. Lai sagatavotu maksimāli konkurēt spējīgus profesionāļus RPIVA regulāri organizē studiju programmu novērtējumu. Tiek uzklausīti uzņēmēju viedokļi un studiju programmas veidotas atbilstoši prasībām. “Tā iespējams izvairīties no situācijas, kad sagatavotajiem speciālistiem ir grūtības uzsākt aktīvas darba gaitas specifisku zināšanu trūkuma dēļ,” skaidro Gundega Rugāja. Tāpat lietderīgas ir studiju prakses, ko novērtē gan darba devēji, gan studenti.
