Saeimas apakškomisija atbalsta kārtējo “Lemberga likumu”

Mēģinot steidzināt t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanu, valdošā koalīcija dzen cauri Saeimai grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ierobežo cilvēktiesības, ‒ “Neatkarīgā” pārliecinājās, vērojot attālināto Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdi.

Šā gada 28. aprīļa Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē tika diskutēts par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kurus izstrādājusi Tieslietu ministrija (TM) un kas paredz ierobežot debašu runas un pēdējā vārda teikšanas brīvību. Attiecīgie priekšlikumi sagatavoti uz trešo, t.i., galīgo lasījumu Saeimā.

Vairāki tieslietu eksperti (piemēram, bijušais ilggadējais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš) “Neatkarīgajai” viennozīmīgi ir pauduši, ka dzīšus dzītie grozījumi Kriminālprocesa likumā būtiski ierobežos tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt to, ka grozījumi veltīti speciāli t.s. Lemberga krimināllietai, pat nemēģina noliegt neviens.

Arī iepriekšējās Saeimas ir virzījušas dažādus likumu grozījumus, kuriem nepārprotami kājas aug vai nu no situācijām (kāzusiem), kas radušies tikai un vienīgi t.s. Lemberga lietas iztiesāšanas laikā, vai arī ir specifiski paredzējuši kādu pilsētas mēru tiesību ierobežošanu, kas folklorizējušies kā “Lemberga likumi”. Diezin vai būs kāds, kurš nu vairs varēs precīzi pateikt, cik šādu “Lemberga likumu” iepriekš ir bijis.

Diskusijas dalībnieki

Apakškomisijas sēdē tika skatīti ZZS deputāta Ulda Auguļa iesniegtie priekšlikumi konkretizēt nosacījumus debašu un pēdējā vārda ierobežojumiem, ko TM piedāvājusi kā pārāk vispārīgus. Sēdes gaitā izkristalizējās, ka vienādas pozīcijas ir ģenerālprokurora amata kandidātam Jurim Jurisam un Jāņa Bordāna vadītās TM Krimināltiesību departamenta direktorei Indrai Gratkovskai. Radās iespaids, ka grozījumus likumprojektā izstrādājusi nevis TM, bet gan t.s. Lemberga krimināllietas vadošais prokurors un apsūdzības uzturētājs J. Juriss, uz kuru, cita starpā, guļas vislielākā atbildība par bezjēdzīgi garo kriminālprocesu t.s. Lemberga lietā. Kurš gan cits sarakstīja šo vietām absurdo, vietām nesaprotamo apsūdzību; kurš gan cits sapakoja sākotnējos 154 krimināllietas sējumus, tostarp ar makulatūru, kuru paši prokurori nemaz neizmantoja apsūdzības pierādīšanai utt.?

Cita starpā J. Juriss, arī iepriekš aicināts Aivara Lemberga sena politiskā pretinieka Andreja Judina (“Vienotība”) vadītās apakškomisijas ekspertu pulkā, ir bijis viens no vairāku tā dēvēto Lemberga likumprojektu bīdītājiem Saeimā.

Ja J. Jurisa pozīcija pret iecerētajiem likuma grozījumiem bija prognozējama, tad pārsteidzoša izrādījās citas komisijas ekspertes ‒ Tiesībsarga biroja pārstāves Santas Tivaņenkovas nostāja. Jautājumā par cilvēktiesības ierobežojošajiem likuma grozījumiem viņa pauda pilnīgu atbalstu TM nostājai.

Balsojums apakškomisijas sēdē par U. Auguļa priekšlikumiem noritēja pēc A. Judina norādes. Pret balsoja vienīgi ZZS deputāti U. Augulis un Gundars Daudze, kā arī divas pieredzējušas juristes ‒ pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko un “Saskaņas” deputāte Ļubova Ševcova.

Priekšlikumi konkretizēt

Vienā no saviem priekšlikumiem U. Augulis uzstāja, ka jāprecizē TM redakcija, konkretizējot jēdzienu “atkārtoti”. Deputāts norādīja, ka formulējums “atkārtojas” ir ļoti vispārīgs: “Iespējama situācija, kad debašu dalībnieks ar vairākiem argumentiem mēģina pierādīt vienu un to pašu faktu, vai arī ar vienu un to pašu argumentu pierādīt vairākus faktus. Ja likuma norma vispār liedz viņam atkārtoties, pastāv risks, ka tiesa var pārtraukt viņa runu, tādējādi formāli piemērojot “atkārtošanās aizliegumu”, bet pēc būtības atņemot tiesības pierādīt vai atspēkot apsūdzību”.

U. Augulis arī uzstāja, ka jāprecizē jēdziens “lietas izskatīšanas novilcināšana”: “Tas ir ļoti nekonkrēts jēdziens, kā dēļ iespējamas tā dažādas interpretācijas dažādās situācijās. Jāņem vērā tas, ka gan valsts apsūdzības, gan aizstāvības pusei faktiski vienmēr būs viedoklis par to, ka otra puses novilcina lietas izskatīšanu.”
Stukāns pret TM

Auguļa priekšlikumus sēdē argumentēti atbalstīja G. Daudze, kā arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Viņš nebaidījās skaidri un gaiši paziņot sekojošo: “Mans viedoklis būs atšķirīgs no ministrijas viedokļa. Auguļa kungs ļoti pareizi visu paskaidroja. Piekrītu viņa precizējumam. Diemžēl “novilcināšna” ir ļoti plašs /jēdziens/. Tur var /iekļaut/ jebko, un vai mums vajag riskēt, lai būtu tik plašas interpretācijas. Ļoti svarīgi ir tas, ka likumā paliek šī /pašreizējā/ redakcija ‒ “kam nav sakara ar lietu”, un tad tiek papildināts ar tiem vārdiem, ko Auguļa kungs piedāvā. Auguļa kunga redakcija tiešām ir precīzāka un noņem bažas, ka /par to, kas ir novilcināšana/ var būt subjektīvs viedoklis.”

Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Līvija Millere vaicāja J. Stukānam, vai tiesa šobrīd pilnībā aptur debašu runu, ja konstatē, ka process tiek novilcināts. J. Stukāns skaidroja: “Nē! Nav tā, ka pārtrauc, un viss ‒ /debates/ beidzas. Tiesa norāda lietas dalībniekam, ka viņš jau par to ir runājis un ka šajā aspektā vairs nevajag izteikties, un saka: lūdzu runājiet par nākamo jautājumu. Citreiz debašu laikā piecas sešas reizes tiek norādīts, lai dalībnieks neatkārtotos vai neietu pa apli. Līdz ar to viņš netiek pārtraukts pilnībā. Bet ir vēl viens moments par labu Auguļa kunga redakcijai. Šodien ir neierobežots /debašu runas laiks/. Likums pasaka ‒ neierobežots! Punkts. Mēs tagad pasakām, un jūs jau nobalsojāt, ka, uzklausot lietas dalībniekus, tas tiek ierobežots. Tas jau ievērojami samazinās /debašu/ laiku, ja tiešām nav pamata plaši runāt. Šeit vēl šī ierobežošana ir saistīta ar šiem kritērijiem, un tomēr būtu labi, ja šie kritēriji ir skaidrāki un par tiem nav jādebatē. Paldies!”

Grozījumi konkrētam procesam

Ar vārdiem, “es lūgtu tomēr atbalstīt Tieslietu ministrijas viedokli», J. Juriss metās aizstāvēt savu pozīciju.

Pēc pagarās J. Jurisa runas G. Daudze norādīja: «Mēs nupat redzējām, kā iepriekšējais runātājs Juris Juriss klasiski novilcināja komisijas sēdi. To, ko viņš pateica, viņš varēja pateikt trijos teikumos. Otra lieta ir tā, ka es uzskatu, ka Auguļa kunga piedāvātā redakcija neļauj brīvi interpretēt, ko nozīmē “atkārtojas”, “novilcina” un tā tālāk. Tur skaidri uzsvērts, ka /novilcināšana ir tad/, ja min tos pašus argumentus to pašu faktu pamatošanai. Tur nav nekas par “labrīt” un par “labvakar”. Trešā lieta, ko gan es biju domājis vēlāk teikt. Vispār mēs te šobrīd nodarbojamies ar matu skaldīšanu.

Prezidents Levits “Jurista Vārdā” ir pateicis, ka Latvijā 96% no visiem kriminālprocesiem tiek noslēgti divu gadu laikā, kas ir Eiropā viens no īsākajiem termiņiem. Tad ir jautājums, par ko vai pret ko mēs cīnāmies?
Ja kādam vajag pabeigt kādus pāris skaļus kriminālprocesus, tad tas ir viens stāsts. Mums vajadzētu abstrahēties no kaut kādām personīgajām interesēm un ieklausīties it īpaši Stukāna kunga teiktajā tāpēc, ka viņš ir tiesnesis, kurš ikdienā ar to strādā. Es, protams, saprotu, ka Jurisa kungs arī ikdienā strādā, bet acīmredzot katram ir sava pozīcija.”

Augulis papildināja: “Aicinu atbalstīt priekšlikumu un neiet Tieslietu ministrijas, iespējams, kādā saskaņotā pavadā, lai atbalstītu kādu konkrētu kriminālprocesu. Mēs mainām likumu nevis vienai dienai, bet visiem laikiem. Aicinu kolēģus būt saprātīgiem un nepaļauties kādiem nesaprotamiem virzieniem.”

Apkopojot runātāju teikto, A. Judins uzsvēra, ka, lai nu kas, bet J. Juriss nekādi apakškomisijas sēdi neesot vilcinājis, un arī atzina, ka izskatāmie likuma grozījumi tik tiešām veltīti konkrētam kriminālprocesam: “Gribu piekrist Daudzes kungam, ka šai normai /debašu runas ierobežošanai/ nebūs lielas nozīmes vairākos procesos, kur viss notiek raiti, kur tik tiešām nav nekādu novilcināšanas pazīmju. Mēs tiešām runājam par atsevišķiem procesiem, kur darīts viss iespējamais un pat neiespējamais, lai pēc iespējas vēlāk sagaidītu spriedumu. Varbūt cilvēki cer, ka kaut kas mainīsies pa tiem gadiem, varbūt vēl kaut kas, bet tāda problēma pastāv.”

Tiesībsargs pret cilvēktiesībām

Turpinot skatīt U. Auguļa priekšlikumus konkretizēt, kādos gadījumos var ierobežot debašu runas un pēdējo vārdu, L. Millere norādīja, ka būtu labi par to dzirdēt arī Tiesībsarga biroja pārstāvja viedokli, jo grozījumi saistīti ar cilvēktiesību ierobežojumiem. S. Tivaņenkova paziņoja sekojošo: “Attiecībā uz ierobežojumiem pastāv pamatprincips, ka ierobežojumi ir samērīgi, ja tam ir lietderības mērķis un tas ir nepieciešams, bet /TM piedāvātajos grozījumos/ atņemt pilnībā kādas tiesības nebija. Līdz ar to šajā gadījumā es pievienotos drīzāk Tieslietu ministrijas viedoklim un šo /U. Auguļa/ priekšlikumu neatbalstītu.”

Attālināti notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas 28. aprīļa sēdē vairāk vai mazāk publiski pirmoreiz tikās ģenerālprokurora amata kandidāti prokurors Juris Juriss un tiesnesis Juris Stukāns . Prokurors J. Juriss aģitēja par cilvēktiesības ierobežojošiem likuma grozījumiem, kuros viņš acīmredzami personīgi ir ieinteresēts, jo visvairāk tieši viņa vainas dēļ nespēj kriminālprocesā ievērot saprātīgos termiņos. Savukārt tiesnesis J. Stukāns faktiski aicināja deputātus saglabāt veselo saprātu un pieņemt konkrētus, nevis atsevišķam kriminālprocesam domātus likuma grozījumus

Ritums Rozenbergs

Foto: F64