Prokurora vēlme bērna dēļ sodīt Lembergu raisa augstas emocijas
Prokurora Aivja Zalužinska lūgums Rīgas apgabaltiesai piemērot procesuālas sankcijas Aivaram Lembergam par ierašanos tiesā kopā ar jaunāko dēlu Artūru uzjundīja emocijas. Tiesa prokurora lūgumu noraidīja, bet tā vietā piemēroja sankciju – mutveida brīdinājumu – par uzvedības normu neievērošanu, vēsta NRA.lv.
23. aprīļa tiesas sēdē A. Zalužinskis, nesagaidot no tiesas cerēto A. Lemberga sodīšanu par ierašanos tiesā kopā ar dēlu, pieteica lūgumu piemērot A. Lembergam «procesuālas sankcijas par tīšu likuma pārkāpumu». Prokurors apgalvoja, ka A. Lembergs neesot pildījis tiesas dotos norādījumus tikt galā ar savām ģimenes problēmām – bērna pieskatīšanu. Tiesa deva iespēju procesa dalībniekiem paust viedokļus par prokurora lūgumu.
Lemberga advokāts Māris Grudulis: – Es esmu priecīgs par šo prokuroru pieteikto lūgumu, jo šis lūgums kārtējo reizi ilustrē to beztiesiskumu, kas notiek šajā tiesas procesā, un beztiesisko attieksmi, kas tiek pausta no prokuroru puses. Tikko prokurors pateica, ka Aivars Lembergs pārkāpis Kriminālprocesa likumu. Burtiski sanāk tā, ka zemē bija kriminālprocess un Aivars Lembergs tam pārkāpa pāri. Neviena likuma norma, kas it kā tika pārkāpta, minēta netiek. Ja Aivaram Lembergam tiek inkriminēts likuma pārkāpums, kuru mēs varam kvalificēt kā tiesas sēžu apzinātu vilcināšanu vai kavēšanu, tad ir jāmin šī likuma norma, ko viņš pārkāpa. Prokurori kārtējo reizi min tikai kvalifikāciju, viņi nemin prettiesisko darbību. Tātad, viņiem bija jāsaka, ka, atvedot bērnu uz tiesas sēdi, viņš ir pārkāpis tāda un tāda likuma prasības. Prokurori juridiski nevar pamatot savu lūgumu. Es gribētu teikt – Aivars Lembergs nepārkāpa neko! Vienīgais pamats, ko mēs konstatējām vakardien, ka tiesas sēžu zālē nedrīkst ielaist personas, kuras ir jaunākas par četrpadsmit gadiem. Aivars Lembergs nav sargs pie tiesas sēžu zāles! Neviens procesuālais likuma pants neuzliek apsūdzētajam Aivaram Lembergam nodrošināt personu ierašanos vai neierašanos tiesas sēdē. Nevar pateikt to, ka Aivars Lembergs apzināti un tīši kaut ko ir vilcinājis. Tas jautājums ir raksturojams ar pierādījumiem, kas raksturo subjektīvo pusi. Neviens šāds pierādījums šajā tiesas zālē nav apskatīts. Neviens par to nav izteicis nekādu viedokli. Es gribētu teikt – Aivars Lembergs nav izdarījis neko pretlikumīgu. Ja kāds tiešām kaut ko pretlikumīgu ir izdarījis, tad tas noteikti ir Ventspils tiesas apsargs. Bet arī viņam neko nevar pārmest, jo ir amorāli un ir nožēlojami iztirzāt tādu situāciju, kāda vakardien tiešām bija. Visiem tika paskaidrots, kāpēc šāda situācija ir radusies. Paldies, godātā tiesa, par iespēju paust šo viedokli. Vakardien mēs visi rīkojāmies pareizi, ka šī tiesas sēde tika atlikta, un līdz ar to jebkādas prokuroru pretenzijas būtu noraidāmas. Paldies!
Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: – Aivar Lemberg! Izteiksieties par lūgumu par procesuālo sankciju?
A. Lembergs: – Jā, godātā tiesa, izteikšos. Paldies jums! Pirmkārt, es tiesai pieteicu lūgumu, ņemot vērā ģimenes apstākļus, ka mums nav kur atstāt četrgadīgu bērnu tajos apstākļos, kādi tie izveidojušies ģimenē. Es pieteicu lūgumu, lai tiesas sēdi varētu atlikt šo personīgo iemeslu dēļ. Tiesa pateica, ka ģimenes problēmas mums jārisina pašiem ģimenē un šie personīgie apstākļi, ka četrgadīgu bērnu nav kur atstāt, tiesu neinteresē. Tiesa nenoskaidroja nedz advokātu, nedz citu procesa dalībnieku viedokli par manis pieteikto lūgumu, ar to pārkāpjot Kriminālprocesa likuma attiecīgo pantu…
I. Jansone: – Par procesuālo sankciju, lūdzu, izsakāties, nevis par jūsu kaut kādu jau iepriekš izteiktu lūgumu!
A. Lembergs: – …pantu, kuru tiesa, pieņemu, attiecīgi arī zina. Tālāk, nākošais. Par cik mūsu ģimenei nebija kur atstāt uzraudzīt mūsu četrgadīgo bērnu, jo auklīte pagājušajā nedēļā salauza kāju un tiesas sēde netika atlikta, man nebija cita varianta. Man bija pienākums piedalīties tiesas sēdē, ņemot līdzi nepilngadīgu bērnu. Neviens Kriminālprocesa likuma pants nenosaka man, ko es varu vai nevaru ņemt līdzi tiesas zālē. Tā nav mana funkcija. Es, godīgi sakot, nezināju, ka kaut kādi ierobežojumi ir. Bet tie ierobežojumi nav man, apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Prokuroriem vajadzētu izlasīt Kriminālprocesa likumu, jo tas būtu viņiem tā kā profesionāls pienākums. Tur apsūdzētajam nav nekādu pienākumu, ko ņemt uz tiesas zāli un ko neņemt, vismaz attiecībā uz pavadošām personām. Tiesas sēdes ir atklātas, līdz ar ko tajās var piedalīties jebkurš no āra, no Lemberga viedokļa. Pieteiktais lūgums nekādā veidā nav tiesiski pamatots. Prokurors Zalužinskis neatsaucās ne uz vienu Kriminālprocesa likuma pantu. Viņš to neizdarīja ne jau tādēļ, ka aizmirsa, bet vienkārši tāda panta nav. Man nekāda procesuāla pienākuma kādu neņemt līdzi nav. Līdz ar to es neko neesmu pārkāpis. Es piedalījos procesā, un nekādā veidā mans dēls procesu netraucēja, kam pierādījums ir ieraksts, jo tiesa nemaz nemanīja, ka viņš te ir. Ja mans advokāts nebūtu pieteicis lūgumu, tad tiesas sēde būtu noritējusi, te manam dēlam klātesot un tiesas procesu nekādā veidā netraucējot. Pat vairāk! Prokurors vakar uzstāja, ka četrgadīgu bērnu vajag izlikt uz ielas, man paliekot tiesas zālē, un tad skatīt šo situāciju. Ar to prokurors pārkāpa Prokuratūras likumu, jo viņam jāuzrauga ne tikai process! Viņam jāuzrauga arī bērnu tiesības! Tieši otrādi, viņam vajadzēja kategoriski pieprasīt, lai bērns netiktu izlikts uz ielas viens pats bez pieskatīšanas! Bet prokurors Zalužinskis taisni to prasīja! Ar to viņš rupji pārkāpa Likumu par prokuratūru un arī prokuroru ētiku, jo četrgadīgu bērnu…
I. Jansone: – Aivar Lemberg! Jūs jau esat aizvirzījies no tēmas! Jūsu lūgums šāds nebija! Jūs vakar nepieteicāt nekādu lūgumu saistībā ar to, ka pret jums saistībā ar bērnu būtu kādas tiesības pārkāptas! Šobrīd mēs skatām lūgumu par procesuālo sankciju jums.
A. Lembergs: – Es pabeigšu!
I. Jansone: – Nē! Jūs nevarat pabeigt to, ko mēs jums tagad pārtraucām, jo jūs nerunājat par pieteikto lūgumu!
A. Lembergs: – Es runāju par pieteikto lūgumu! Un četrgadīga bērna atrašanās manā klātbūtnē, kā pieskatītāja, kā tēva, no sabiedrības viedokļa ir svarīgāka nekā tiesas sēdes notikšana. Četrgadīgs bērns, viņa dzīvība un veselība ir svarīgāka nekā viena tiesas sēde un viņa atrašanās vai neatrašanās tiesas zālē. Līdz ar to pieteiktais lūgums man uzlikt sankciju par to, ka es rūpējos par četrgadīgu bērnu, ka viņš netiek pamests viens un līdz ar to netiek pārkāptas bērnu tiesības, kas ir nostiprinātas ar Latvijas Republikas likumu, kas nepieļauj četrgadīga bērna atstāšanu bez uzraudzības – šāds pieteikts lūgums ir absolūti neētisks, neprofesionāls! Tiesai kā procesa virzītājam vajadzētu griezties pie ģenerālprokurora un norādīt, ka tāds prokurors kā Zalužinskis ir amorāls un nevar būt par prokuroru!
I. Jansone: – Tā, jūs atkal tiekat pārtraukts! Es jau iepriekš brīdināju procesa dalībniekus cienīgi izturēties pret procesa dalībniekiem, un jūsu izteikumi tādi, kādi tagad ir izteikti attiecībā uz valsts apsūdzības uzturētāju, ir absolūti nevietā!
A. Lembergs: – Absolūti vietā! Absolūti vietā!
I. Jansone: – Savu pēdējo vārdu jūs vēl neesat teicis! Tā ka nevajag teikt tagad pēdējo vārdu!
A. Lembergs: – Tas, ka jūs nostājaties pret mani, visu laiku nostājoties prokuroru…
I. Jansone: – Aivar Lemberg! Mēs jau vakar, atliekot…
A. Lembergs: – …prokuroru pusē, tas jums godu nedara. Paldies vismaz, ka jūs bērnu neizlikāt uz ielas! Es pat nobrīnījos. Nodomāju – nu brīnums gan, ka vismaz šai ziņā nepiekrita prokuroru viedoklim!
I. Jansone: – Aivar Lemberg! Jums tagad netiek dots vārds! Jūs tagad runājat kopā ar tiesu, kas nav pieņemams!
A. Lembergs: – Aizbāziet man muti! Jā! Protams! Tā kā nav nekāda tiesiska pamata mani te par kaut ko sodīt!
I. Jansone: – Jau vakar, kad lietu mēs atlikām, tiesa konstatēja, ka jūs rupji pārkāpāt savas procesuālās tiesības, aizbildinoties ar to, ka jums nav kur likt bērnu, un ieradāties tiesā. Tāds jautājums. Jā, tiesas darbinieks prettiesiski jūs bija ielaidis tiesas zālē ar šo mazgadīgo bērnu. Pēc idejas viņš nedrīkstēja jūs tur laist, un tad mēs lemtu jautājumu par to, ka jūs neesat ieradies uz tiesas sēdi. Vai tas būtu attaisnojošs iemesls vai nebūtu – mēs lemtu. Bet notika tā, kā notika, un jūs pat slēpāt to no tiesas, ka tas bērns zālē atrodas! Mēs video redzējām tikai jūs un Sormuli!
A. Lembergs: – Es neko neslēpu! Viņš šeit iekšā sēdēja!
I. Jansone: – Es bērnu no šejienes, piedodiet, redzēt nevarēju! Mēs viņu tikai sadzirdējām.
A. Lembergs: – Tā nav mana darīšana, ko jūs redzat! Es viņu redzu, viņš ir tiesas zālē.
I. Jansone: – Lemberga kungs! Jūs uzvedieties pieklājīgāk arī attiecībā pret tiesu, nevis sāciet te kliegt kaut ko pretī vai vienlaicīgi runāt.
A. Lembergs: – Es nekliedzu. Tas, ka jūs kaut ko neredzat tiesas zālē…
I. Jansone: – Tā, viss!
Turpinājumā tiesa ļāva paust viedokli vien valsts nodrošinātajam advokātam Genadijam Ivankinam un izsludināja pusdienas pārtraukumu.
Pēc pārtraukuma tiesa paziņoja savu lēmumu: prokurora lūgumā pieteiktā sankcija nav uzliekama, jo par bērna nokļūšanu tiesas zālē līdzatbildība esot jāuzņemas arī Ventspils tiesas darbiniekiem, taču par prokuroram veltītajiem izteikumiem un runāšanu vienlaikus ar tiesu tiek piemērota procesuālā sankcija – mutveida brīdinājums.
Ritums Rozenbergs
Foto: F64
