Ignorējot Covid-19 draudus, tiesā strīdas par neparakstītu papīru

Neraugoties uz ārkārtas stāvokli, 30. martā t. s. Lemberga prāvas procesa dalībnieki (desmit Rīgas apgabaltiesas zālē un trīs Ventspils tiesas zālē) bija spiesti klausīties tiesas uzsākto strīdu par to, kāpēc uzņēmējs Anrijs Lembergs pie tiesas nama sarga nav parakstījis papīru par kontaktiem ar Covid-19 skartajām personām, vēsta NRA.lv.

Ministru kabineta izsludinātais ārkārtas stāvoklis un liegums pulcēties publiskās telpās ne vairāk par diviem cilvēkiem, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vēlējums noturēt tikai tās tiesas sēdes, kurām ir objektīva steidzamība (piemēram, par personas atbrīvošanu no apcietinājuma), nebija šķērslis Rīgas apgabaltiesai lemt turpināt t. s. Lemberga prāvu. Sēde aizsākās ar kādas formalitātes skaidrošanu un izvērtās garās debatēs par Anrija Lemberga kustībām garām sargam un viņa vizīti Lietuvā.

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: – Šodien bija plānots turpināt debates, bet pirms tam bija jānoskaidro viens jautājums. Pagājušajā nedēļā aizstāvis Rode bija uzrakstījis iesniegumu…

Anrija Lemberga advokāts Oskars Rode: – Es neuzrakstīju iesniegumu! Es atbildēju uz informāciju, kuru man pieprasīja.

I. Jansone: – Tā viņš te nav nosaukts. Es nocitēšu: «Atsaucoties uz lūgumu sniegt ziņas, laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz šim brīdim Anrijs Lembergs ir bijis izbraucis ārpus Latvijas Republikas robežām. Informēju tiesu, ka laika periodā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 16. martam Anrijs Lembergs atradās ārpus Latvijas Republikas teritorijas.»

Tagad ir jautājums. Lejā pie apsardzes, pirms ieejot tiesā, visām personām, kas apmeklē tiesas sēdi, ir jādod apliecinājums par to, ka viņa nav persona, kas atbilst paaugstinātajai riska grupai, kas noteikta Ministru kabineta rīkojumā, un ka nav bijis izbraucis ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Apliecinājumi ir no visiem, izņemot no Anrija Lemberga. Anrij Lemberg! Kā jūs te ienācāt?

A. Lembergs: – Es laikam nepamanīju.

I. Jansone: – Ko jūs nepamanījāt? Apsardzi?

A. Lembergs: – Ka bija jāparakstās.

I. Jansone: – Kā tas ir, ka jūs nepamanījāt?

A. Lembergs: – Es nesaprotu, kāds ir jautājums. Es nezināju, ka ir jāparakstās.

I. Jansone: – Kā jūs pagājāt garām apsardzei?

A. Lembergs: – Varbūt bija vaļā. Es nezinu. Es ienācu vienkārši. Es nevaru jums uz to atbildēt. Es nezinu. Es ienācu iekšā vienkārši.

I. Jansone: – Otrais jautājums: jūs esat bijis ārpus Latvijas Republikas teritorijas?

A. Lembergs: – Es esmu bijis, bet nesaprotu…

I. Jansone: – Kur jūs bijāt?

A. Lembergs: – Kāpēc šāds jautājums? Nevienam citam tas netika prasīts – ne Ansim Sormulim, ne manam aizstāvim…

I. Jansone: – Anrij Lemberg! Tiesa jautā jums! Šobrīd jums, tieši jums tikai tāpēc, ka ir informācija no jūsu aizstāvja, ka jūs bijāt ārpus Latvijas. Par Aivaru Lembergu. Viņš nevar izbraukt bez tiesas atļaujas, līdz ar ko mēs secinām, ka viņš, ja nav patvaļīgi to darījis, tad nav bijis. No Anša Sormuļa mums arī šādu ziņu nav. Mums ir jautājums par jums. Kur jūs bijāt, kādi dokumenti apliecina to, ka jūs bijāt…

A. Lembergs: – Sormulim netika prasīts…

I. Jansone (kāpinātā tonī): – Par jums! Es jautāju jums! Kur jūs bijāt? Bijāt jūs ārpus Latvijas?

A. Lembergs: – Biju.

I. Jansone: – Kur jūs bijāt?

A. Lembergs: – Es biju izbraucis.

I. Jansone: (vēl dusmīgāk): – Kur jūs bijāt?

A. Lembergs: – Biju izbraucis.

I. Jansone: – Jūs atsakāties atbildēt?

A. Lembergs: – Es biju Lietuvā.

I. Jansone: – Jūs bijāt Lietuvā?

A. Lembergs: – Jā.

I. Jansone: – Kādi ir par to dokumenti, ka jūs bijāt Lietuvā?

A. Lembergs: – Pilnīgi nekādu nav. Es biju ar mašīnu izbraucis.

I. Jansone: – Kā jūs varat apstiprināt tiesai, ka jūs bijāt izbraucis? Tad jūs varat apstiprināt apliecinājumu tagad tiesai, ka jūs nebijāt?

A. Lembergs: – Nē! Es varu parakstīties, ka es neesmu riska grupā.

I. Jansone: – Ka jūs neesat riska grupa un ka jūs neesat izbraucis?

A. Lembergs: – Es varu to papīru parakstīt. Es vienkārši nezināju, ka tāds ir jāparaksta.

I. Jansone: – Kā jūs varat tad tiesai apliecināt to, ka jūs bijāt Lietuvā?

A. Lembergs: – Pierādījumu man nav. Protams, ka nav. Es ar mašīnu biju. Es nevaru to pierādīt.

I. Jansone: – Jūs nevarat pierādīt, ka jūs bijāt Lietuvā?

A. Lembergs: – Nē.

I. Jansone: – Tad kāds pamats tagad ir tiesai ticēt tam, ka jūs bijāt kaut kur izbraucis?

A. Lembergs: – Nē, man nav pierādījumu. Ja jūs neticat manam vārdam, tad nevar ticēt.

I. Jansone: – Kad jūs atgriezāties?

A. Lembergs: – Kaut kad pirms divām nedēļām. Biju uz īsu brīdi izbraucis ar mašīnu.

I. Jansone: – Kāpēc aizstāvis zina datumus konkrētus, kad jūs bijāt izbraucis, bet jūs…

A. Lembergs: – Es viņam teicu, apmēram, kad es varēju būt izbraucis.

I. Jansone: – Bet aizstāvis nenorāda «apmēram».

A. Lembergs: – Tā bija ļoti īsa saruna, un kā es varu atbildēt, kā viņš mani ir sapratis?

I. Jansone: – Tad man ir jautājums aizstāvim. Kāpēc jūs maldināt tiesu, norādot konkrētos datumus?

O. Rode: – Nemaldinu tiesu! Man teica, ka tas tā varētu būt bijis.

I. Jansone: – Te nav rakstīts «tas varētu būt bijis» vai vēl kaut kas. Jūs informējat tiesu, ka laika periodā no 13. marta līdz 16. martam jūsu klients ir atradies ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

A. Lembergs: – Tad viņš ir nepareizi sapratis. Es atvainojos. Tajās dienās es biju uz vienu dienu, vienā dienā izbraucis.

I. Jansone: – Vienu dienu jūs bijāt izbraucis?

A. Lembergs: – Vienā no tajām dienām izbraucis. Precīzi neatceros.

I. Jansone: – Un tajā pašā dienā atgriezāties atpakaļ?

A. Lembergs: – Jā. Es viņam teicu, ka kaut kur tajā laikā es biju. Jā! Bet kāds tam sakars ar procesu, man īsti nav skaidrs.

I. Jansone: – Tam ir sakars ar to, ka jums bija jāparaksta apliecinājums, pirms jūs nākat tiesā.

A. Lembergs: – To es varu parakstīt. Tā nav problēma. Es nezināju, ka tāds ir jāparaksta. Tas nebija speciāli. Es speciāli neizvairos.

I. Jansone: – Tā! Videokonferences režīmā mums ir Ansis Sormulis un Aivars Lembergs. Jūs neesat bijuši izbraukuši? Jūs devāt arī apliecinājumu, ka neesat izbraukuši un neesat kontaktējušies ar personām? Jūs dzirdat mani?

Ansis Sormulis: – Jā!

Aivars Lembergs: – Kuram jautājums?

I. Jansone: – Ansim Sormulim jautājums pirmajam.

A. Sormulis: – Es, godājamā tiesa, neesmu izbraucis no valsts pēdējo divu nedēļu laikā. Bet es gribētu vērst tiesas uzmanību, ka man diemžēl nācās darba jautājumos piektdien būt Rīgā, un Rīga šobrīd ir epidēmijas skarta pilsēta. Principā tas jautājums, kas ir uzdots tajā papīriņā, kurš ir jāparaksta, īstenībā šobrīd ir nekorekts tāpēc, ka Latvijas valstī šobrīd ir tāda pati epidēmija, un līdz ar to grūti parakstīt tādu, kāds tas ir šobrīd. Varbūt, ka var to pārtaisīt, bet ārpus valsts es neesmu bijis.

I. Jansone: – Nu, Aivars Lembergs! Jūs jau nebijāt ārpus valsts, jeb bijāt?

Aivars Lembergs: – Nē! Ārpus Latvijas es nebiju, bet atbilstoši Ministru kabineta 12. marta rīkojumam 14 dienu attiecas uz valstīm un arī uz Covid-19 skarto teritoriju. Atšķirībā no Ventspils Rīga ir Covid vīrusa skartā teritorija, un līdz ar to, atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam, es esmu bijis vīrusa Covid-19 skartā teritorijā. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, es esmu kontaktējies ar Saeimas deputātiem, kuri, iespējams, ir bijuši kontaktā ar vīrusa skartu deputātu. Treškārt, ir slimību kontroles un profilakses vadlīnijas par Covid-19, un pēc šīm vadlīnijām es esmu paaugstināta riska grupā, jo man ir virs sešdesmit gadiem. Es neesmu hronisks sirds slimnieks, bet man ir bijušas sirds problēmas un pie saslimšanas ar Covid-19 tas var būt par iemeslu komplikācijām. Tāda ir mana informācija tiesai. Bet es, protams, saprotu, par cik uz mani neattiecas Satversmes 92. pants, tad arī, protams, nekādi rīkojumi par ārkārtas situāciju un normatīviem, kas būtu jāievēro attiecībā uz mani, droši vien no valsts puses netiks attiecināti. Es esmu izņēmuma stāvoklī, jo tas būtu tikai normāls risinājums, ja es nomirtu no Covid-19, līdz ar to viss šitais garais stāsts ātri beigtos. Paldies!

Anrijs Lembergs: – Es uzrakstīju «iespējams neesmu ticies», jo, kā es varu zināt, vai es esmu ticies ar inficētu personu vai nē? Es nevaru parakstīt papīru bez tā «iespējams».

I. Jansone: – Bet 14 dienu laikā jūs neesat izbraucis?

A. Lembergs: – Izbraucis nē, bet vai neesmu ar kādu kontaktējies, to es nezinu. Tāpēc es rakstu «iespējams». Tas ir neliels labojums tajā parakstītajā. Paldies.

I. Jansone: – Jā. Sapratu. Bet tad es nesapratu no Aivara Lemberga teiktā. Jūs minējāt visus šos Ministru kabineta noteikumus, Satversmi. Jūs kaut ko lūdzat sakarā ar šo, vai jūs vienkārši konstatējāt faktu?

Aivars Lembergs: – Godātā tiesa! Jūs esat valsts amatpersona, un jums ir jāpilda ārkārtas situācijā noteiktie normatīvie akti, tāpat kā man. Šajos normatīvajos aktos ir pieminēta gan skartā teritorija, kas ir Rīga, bet Ventspils tāda nav, gan es jau pieminēju Saeimas deputātus. Bet viņi ir nodevuši analīzes un uz to brīdi bija veseli. Bet vai viņiem šis inkubācijas periods ir beidzies, es, protams, to nezinu. Manu vecumu jūs zināt no lietas materiāliem un arī veselības stāvokli jūs zināt no lietas materiāliem. Es jums tikai pateicu, kas jums kā valsts amatpersonām ir jāņem vērā. Bet, par cik ir politisks pasūtījums, tad es, protams, ļoti labi saprotu, ka tas nedarbojas attiecībā pret mani. Ne tikai Satversmes 92. un citi panti, bet nedarbojas arī ārkārtas stāvoklis. Tā ka es esmu gatavs, ka man ir izņēmuma stāvoklis, un es ar to esmu samierinājies. Paldies. Francijā, starp citu, cilvēki virs sešdesmit nedrīkst iet ārā no mājas, bet, protams, te nav Francija. Krievijā nedrīkst iet virs 65 – gan Maskavā tikai. Bet, nu labi, te nav Maskava.

I. Jansone: – Šeit ir Latvija, un šeit ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 103, kas regulē ārkārtējā situācijā esošo normatīvo regulējumu, un, ņemot vērā to, ka mēs lietu skatām videokonferences režīmā, jūs un Ansis Sormulis neatrodaties Rīgā, jūs atrodaties videokonferences režīmā Ventspilī. Kā es redzu, jums ir pilnībā nodrošināta iespēja atrasties vairāk nekā divu metru attālumā vienam no otra. Tāpat arī šai tiesas zālē ir nodrošināta šī iespēja, tad tiesa nesaskata nekādu šķērsli tam, lai mēs nevarētu turpināt lietas izskatīšanu šajā situācijā.

Aivars Lembergs: – Bet šajā telpā atrodas vairāk nekā divas personas un brīvdienās tika pieņemts lēmums, ka publiskās telpās…

I. Jansone: Tas neattiecas uz darba telpām. Darba telpās ir nodrošināts divu metru attālums un tas attiecas tikai uz to, ja jūs vairāk nekā divi pulcējaties ārpus.

Aivars Lembergs: – Nē! Tas attiecas uz publiskām telpām! Šī ir publiska telpa. Tā nav privāttelpa. Te var atrasties tikai divi. Tāds lēmums brīvdienās pieņemts. Es to izlasīju, un tā tur ir rakstīts. Izņemot darbinieki. Jūs trīs tiesneši drīkstat atrasties un arī prokurori var atrasties, bet visi pārējie nav darbinieki un viņiem ir citas prasības. Tā kā, godātā tiesa, jūs varat, protams, neievērot. Bet tad jūs pārkāpjat ārkārtas situācijas normatīvos aktus!

I. Jansone: – Tiesa dosies apspriest šo jautājumu.

(Pēc pārtraukuma.)

I. Jansone: – Sēdieties. Tiesas kolēģija nesaskata iemeslus, kāpēc mums būtu iemesls atlikt lietas izskatīšanu, ja tika ievēroti visi šie piesardzības pasākumi, nodrošinot personu izolāciju, nodrošinot videokonferenci un nodrošinot arī šos apliecinājumus par to, ka personas ir apliecinājušas, ka viņas nav izbraukušas no Latvijas Republikas teritorijas. Līdz ar to tiesas kolēģija uzskata, ka tiesas sēde ir turpināma ierastajā režīmā un mēs varam turpināt debates.

Pagājušajā trešdienā I. Jansone vērsās ar iesniegumu Valsts policijā noskaidrot, kur un kad Anrijs Lembergs bijis ārpus Latvijas robežām. Kā informē LETA, atsaucoties uz I. Jansoni, Anrijs Lembergs neesot vēlējies sniegt tiesai informāciju, sniedzis to nekonkrēti, proti, neapstiprinot ne datumus, ne laikus, kad viņš ir bijis izbraucis.

Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats

Foto: F64