Zinātnieks par “Covid-19”: Latvija pārāk ilgi bija kā caurbraucamā sēta
Valdībai saistībā ar koronavīrusu patiesībā nav nekāda plāna, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amata kandidāts Ivars Kalviņš.
Runājot par koronavīrusa bīstamību, viņš norādīja, ka “Covid—19″ izsauc plaušaudu iekaisumus, līdz ar to apgrūtina elpošanu, tad tāpat kā plaušu karsoņa gadījumā sākas skābekļa bads.” Ja ir sirdskaite un ja sirds nespēj piegādāt asinis, kas bagātinātas ar skābekli vajadzīgajā daudzumā, tad situācija kļūst dramatiska vai pat kritiska. Arī diabēta slimniekiem būs problēmas: viņiem ir vielmaiņas traucējumi, enerģijas ražošana no glikozes ir praktiski nobloķēta, un cukurs paliek asinīs. Šādiem slimniekiem vajag vairāk skābekļa, bet, ja tas netiks piegādāts, viņi var nomirt. No minētā vīrusa cieš arī tie, kuriem ir bojāta imūnsistēma. Bojājumi var rasties no pretvēža vai kādām citām zālēm, kā arī tiem cilvēkiem, kuriem pārstādīti orgāni, vai arī tiem, kuriem ir alerģiskas slimības. Organisms nespēj ražot tik daudz antivielu, lai neitralizētu vīrusu. Izveseļojas tie, kuriem ar antivielu ražošanu nav būtisku problēmu. Ja cilvēks ir izveseļojies, viņā ir antivielas: ja to nebūtu, viņš neizveseļotos. Vēl viena slimnieku grupa: pacienti ar smagu nieru mazspēju. Viņu organisms nespēj pilnībā izvadīt ārā toksīnus, kurus izmanto konkrētais vīruss, lai cīnītos par savu dzīves telpu un barības bāzi ar citiem vīrusiem, tajā skaitā nekaitīgiem, kuru cilvēkā ir ļoti daudz,” skaidroja profesors.
Vaicāts, vai šajā kritiskajā posmā Latvijas zinātnieki kaut ko mēģina atrast pret “Covid-19”, Kalviņš norādīja, ka “valsts attīstības politikas veidotājiem Latvijā, šķiet, nav vajadzīgs, lai mēs, zinātnieki, radītu kaut ko praktiski izmantojamu.”
“Lai kaut ko darītu, ir jābūt finansējumam. Bet tā nav – kā vienmēr. Valdība mūs orientē uz teorētiskiem, nevis uz pielietojamiem pētījumiem, mudina mūs publicēties prestižos žurnālos. Mums gandrīz vai nemaz nav uz mērķi orientētas valsts budžeta finansētas zinātnes. Valsts pētījumu programmas likvidēja gandrīz pilnībā, tieši tāpat kā uz tirgu orientēto pētījumu grantus. Mums tika atstātas iespējas pieteikt sīkus grantiņus, sadalot visu naudu sīkās šķēpelītēs un veidojot grupiņas pa trim četriem cilvēkiem… Kādus pasaules atklājumus tur gaidīt?” komentēja Kalviņš.
Pēc viņa sacītā, valdība jau no paša sākuma piekopousi strausa politiku: iebāž galvu smiltīs un – pie mums jau nekas nenotiek. “Bet jau laikus vajadzēja pārveidot tukšās slimnīcas un sanatorijas nākamajam koronavīrusa pacientu pieplūdumam. Pirmais, ko valstij vajadzēja izdarīt: noslēgt līgumus ar Latvijas lielākajiem hoteļiem, maksājot to summu, ko būtu maksājuši parastie klienti, bet viņu vietā likt potenciālos pacientus, kuriem jāiziet divu nedēļu karantīna. Lai tuvinieki nes viņiem pārtiku līdz durvīm, lai pasūta to restorānā, vienalga. Tādā gadījumā praktiski neviens netiktu aplipināts, un mēs zinātu, ka visi, kuri atbraukuši no ārvalstīm, ir mediķu kontrolē, nevis staigā pa skaistumkopšanas saloniem vai blandās pa lielveikaliem. Ja valdība tagad gatava tērēt miljardu eiro – atbalstam uzņēmējiem vai nezin kam vēl -, vai tad nevar hoteļus noīrēt tiem, kuriem ir jābūt karantīnā? Un vai valsts ir iepirkusi dezinfekcijas līdzekļus? Nav. Maskas tiem, par kuriem ir aizdomas, ka viņi ir slimi? Nav. Pat dakteriem un māsiņām nav pietiekamā daudzumā individuālās aizsardzības līdzekļu. Vai ir pietiekami daudz plaušu ventilācijas aprātu? Nav. Kad šajā laika periodā pirmo reizi biju TV24, tika uzdots jautājums: vai Latvijai draud Covid-19? Es teicu, ka pie mums noteikti būs, jautājums tikai – kad. Infektologi pēc tam sociālajos tīklos pavīpsnāja par Kalviņu, kurš taisa paniku… Tagad ir cita dziesma. Tagad veselības ministre Viņķeles kundze stāsta, ka intensīvi tiek strādāts pie tā, lai iegādātos individuālos aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus. Ko nozīmē «intensīvi strādā»? Kopš 2019. gada 31. decembra, kad parādījās pirmās ziņas par koronavīrusu? Un tikai tagad izsludinām vienoto iepirkumu! Un tas lēnīgums attiecībā uz pārvietošanās iespējām… Marta sākumā kāds vēl runāja par to, ka varētu tikai samazināt lidojumu skaitu uz Covid-19 skartajām valstīm, vēl nesen runāja par to, ka varētu lidostā ieviest koronavīrusa diagnostikas kontroli… Varētu! Ja jūs šodien gribētu pieteikties Gulbja laboratorijā uz koronavīrusa analīzi, tad pēc divām nedēļām jūsu rinda būs pienākusi. Mums nav diagnostikas līdzekļu pietiekamā daudzumā, mums pietrūkst arī aparatūras, ar ko veikt diagnostiku, nemaz nerunājot par elpināšanas iekārtām un filtriem,” norādīja Kalviņš.
“Baidos, ka mēneša laikā viss ies stāvus gaisā. Vēl taču tiks pievesti klāt repatrianti. Tūkstošiem,” uzsvēra zinātnieks.
“Latvija pārāk ilgi bija kā caurbraucamā sēta. Un vēl – par to, ka nedrīkst nosaukt ne pilsētu, ne ielu, kur dzīvo ar koronavīrusu slimais. Kas tas par ārkārtas stāvokli, ja nedrīkst izpaust pat ciemu, kurā kāds saslimis? Ja iedzīvotāji zinātu, ka namā, kurā tie dzīvo, ir arī kāds slimais, tad zinātu, ka obligāti jādezinficē zābaku zoles un trepju paroceņi, jāvēdina kāpņu telpas. Aizsargāsim ne tikai privātumu, bet arī līdzcilvēku tiesības uz veselību un dzīvību,” uzsvēra Kalviņš.
“Jāpanāk situācija, ka lielveikalā pie durvīm tiek novietotas īpašas silītes, kurās jāiekāpj, lai dezinficētu zoles. Lielveikalā katram jāuzvelk polietilēna cimdiņi, lai neapgrābstītu preci ar rokām un to neinficētu. Uz mutes jābūt maskai, lai neapdraudētu pārējos. Jāatsakās no darbībām ar skaidru naudu, jāmēģina iztikt ar bankas karti. Naudaszīmes un monētas ir visnetīrākās. Joprojām nav iespēju katram cilvēkam aptiekā iegādāties dezinficējošās salvetes, bet Latvijā spirta brūžu ir cik uziet, tāpēc jānodrošina iespējas veikalā vai aptiekā nopirkt puslitru 75% spirta, ko ar papīra salvetēm var uzklāt uz rokām. Un ģimenēm jāatceras: lielveikals nav pastaigu laukums, uz turieni nav jābrauc ar bērniem. Kādreiz bija tādi brīvprātīgie kārtības sargi. Kāpēc lai tagad tādi nebūtu, kaut vai par samaksu, ja ne citādi? Organizējiet patruļas kaut vai no tiem, kas ir bez darba palikuši! Lūkojiet, lai cilvēki ievēro noteikto kārtību un disciplīnu šajā krīzes laikā! Tas izmaksās lētāk nekā ārstēt tos, kuri varēja nesaslimt, ja tiktu nodrošināta sociālā distancēšanās un karantīna, kuriem tā ir noteikta,” rezumēja zinātnieks.
Foto: Valsts kanceleja
