“Olainfarm” mantinieču cīņās iesaistās bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš

Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām “Olainfarm” mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēkas Strēlnieku ielā 9 ceturtais stāvs pieder firmai “Strēlnieku nams”. Īpašnieki – maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms ar sievu Evu un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ar sievu Denēzu. Te Bērziņš strādā kā individuāli praktizējošs advokāts. Uz durvīm juristu biroja “Baltic Law Offices” vārds, kur viņš ilgus gadus bijis līdzīpašnieks. Bet aiz durvīm reģistrēti 95 uzņēmumi. Arī “Juridiskais birojs Remedium”.

Šo firmu 90. gadu beigās ar vārdu “Praktiskais jurists” dibināja Gaida Bērziņa sievastēvs. Tajā laikā Bērziņš ”Tēvzemei un Brīvībai” sarakstā startēja Rīgas domes vēlēšanās, nonāca Privatizācijas aģentūras padomē, vadīja Maksātnespējas administrācijas Konsultatīvo padomi. Firma ”Remedium” specializējās maksātnespējas jautājumos. Lielākie darījumi bija banku un valsts uzņēmuma “Jūraslīcis” īpašumu izpārdošana. “Jūraslīča” zemes tika pārdotas par neadekvāti zemu cenu. Tagad šīs vērtīgās zemes pie Lielupes ietekas jūrā pieder Andra Šķēles un Gunta Rāvja uzņēmumam.

Tad uzņēmuma profils mainījās. 2002. gadā tas ieguva pasūtījumu no valsts – organizēt 10 miljonus latu vērto “Latvijas Pasta” šķirošanas kompleksa būvniecību. Pastu pārraugošo Satiksmes ministriju tolaik vadīja Bērziņa partijas biedrs Roberts Zīle.

Trīs gadus vēlāk “Remedium” ieguva dāsnu juridisko konsultāciju līgumu ar Rīgas Centrāltirgu. Tolaik tirgus padomē strādāja tēvzemietis Vents Balodis. Drīz pēc tam Bērziņš nonāca tieslietu ministra krēslā. Viņa kompānijai “GIA” Centrāltirgus bez konkursa iznomāja daļu teritorijas, ko tālāk tirgotājiem īrēja par lielāku maksu.

Bērziņš bija aktīvs Saeimā, vēl divas reizes tika pie ministra amata. “Remedium” vārds pazuda no iestāžu līgumiem un ienākumi apsīka. Taču tas mainījās 2016. gadā.

Pirms četriem gadiem Eiropas Centrālā Banka atņēma licenci “Trasta komercbankai”. Par tās likvidatoru kļuva Ilmārs Krūms. Viņš no bankas pārskaitīja lielas naudas summas, arī “Juridiskajam birojam Remedium”.

Par juridiskiem pakalpojumiem “Remedium” saņēma 12 tūkstošus eiro. Arī citas firmas, kas reģistrēta Krūma un Bērziņa kopīgajā birojā no “Trasta komercbankas” likvidācijas nopelnīja. Tagad saistībā ar “Trasta komercbanku” Krūms sēž uz apsūdzēto sola.

“Remedium” tagad pieder diviem Bērziņa ilggadējā advokātu biroja juristiem Paulam Bulavam un Jurim Trofimenko. Bulavs ir uzņēmuma vadītājs un bijis Bērziņa biznesa partneris. Abi ir šķīrējtiesneši turpat Strēlnieku ielas ceturtajā stāvā reģistrētā šķīrējtiesā.

“Nekā personīga” rīcībā ir 2018. gada novembrī noslēgts “Remedium” līgums ar divām Valērija Maligina mantiniecēm – Niku Saveļjevu un nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas māti Signi Balderi-Sildedzi. Juristu birojam bija jāpalīdz viņām panākt, ka Uzņēmumu reģistrs apstiprina strīda centrā esoša uzņēmuma vadībā viņu uzticamības personu Milanu Beļeviču.

“Īstenībā bija piesaistīts Paula Bulavs kā jomas ekspertu, mantojuma tiesību eksperts. Viņš ir ļoti augsti kvalificēts speciālists šai jomā. Pasniedz Latvijas Universitātē ilgstoši. Viņš konsultē Notāru padomi, viņš ir darba grupas dalībnieks pie Tieslietu ministrijas mantojuma tiesību modernizācijas jautājumos. Un līdz ar to mums tik tiešām bija vajadzīgs profesionāls viedoklis, vēl viena eksperta viedoklis par specifiskiem jautājumiem,” norāda bijusī “Olmafarm” valdes locekle Milana Beļeviča.

Valdes nomaiņa šajā gadījumā nebija vienkāršs uzdevums. Kamēr mantojums nav sadalīts, visi īpašumi ir viena kopēja mantojuma masa. Ar to rīkojas mantojuma aizgādnis. Šajā gadījumā tā bija Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina. Viņai bija kontrole pār lielāko farmācijas milža “Olainfarm” akcionāri firmu “Olmafarm”. Irina to izmantoja un 2018. gada rudenī vienpersoniski nomainīja visu “Olainfarm” padomi. Abas pārējās mantinieces ar to nebija mierā. Lai tiktu pie “Olainfarm” bija jākontrolē “Olmafarm”, šim mērķim piesaistīja ”Remedium”

Līdzšinējā prakse nozīmētu, ka sākumā jāsadala mantojums. Tas var vilkties gadiem ilgi. Taču šoreiz Uzņēmumu reģistrs bija gatavs ierasto praksi mainīt. Nepilnu mēnesi pēc ”Remedium” un mantinieču līguma noslēgšanas Uzņēmumu reģistrs sasauca ekspertus, lai konsultētos par to, kā rīkoties. Tik lielu speciālistu interesi reģistrs nebija manījis kopš tranzītkara laikiem. Zvērinātu advokātu padome piedalīties deleģēja Gaidi Bērziņu. Viņš sapulcē nebrīdināja, ka ar viņu saistīta puse pārstāv vienu no pusēm.

“Šajā konkrētajā gadījumā bija runa sākotnēji par jaunas prakses veidošanu, būtībā par līdzmantinieku vairākuma tiesībām pieņemt lēmumu, kamēr nav notikusi šī mantojuma reālā sadale, par to, vai šie līdzmantinieki ir tiesīgi kaut ko lemt vai nav tiesīgi lemt. Tā vecā reģistra prakse bija tāda, ka, kamēr šī mantojuma sadale nav notikusi, tikmēr mēs faktiski viņus viņu gatavotos dokumentus pretī neņemam,” raidījumam norāda galvenās valsts notāres vietnieks juridiskajos jautājumos Sandis Karelis.

Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, kultūras ministra ārštata padomnieks Gaidis Bērziņš norāda, ka Uzņēmumu reģistra Konsultatīvā padome skata daudzus bezprecedenta gadījumus, bet skata no teorētiskā viedokļa. “Tātad jautājums neiet par kāda konkrētā gadījuma izskatīšanu, bet par kāzusa situāciju, un tieši tas ir tas formāts, kur tiek pieaicināti ļoti daudz dažādu jomu lietpratēji, kuri apspriežas un attiecīgi sniedz savu viedokli, kurš reģistram nav saistošs,” piebilda Bērziņš.

Uzņēmumu reģistrs nolēma mainīt līdz tam ierasto kārtību, ierakstīt pie “Olmafarm” īpašniekiem visas trīs mantinieces. Tagad divām bija vairākums un tiesības rīkoties ar uzņēmumu. Pusgadu vēlāk mantinieces Beļevičas vietā iecēla Pēteri Rubeni.

“Remedium” saņēma 36 tūkstošus eiro, par juristu pakalpojumiem samaksāja no “Olmafarm” līdzekļiem. Darba pieņemšanas aktā norādīts, ka padarītais ir konsultācijas un valdes izmaiņu reģistrēšana. Tas jaunajai vadībai rada aizdomas, vai samaksā iekļauta arī vajadzīgā viedokļa paušana Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē.

“Tika noslēgts līgums ar “Remedium”, pēc tam notika Konsultatīvā padome, un pēc tam notika reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā izmaiņu. Nu tad trīs secīgas darbības,” norāda “Olmafarm” valdes priekšsēdētājs Pēteris Rubenis.

Ir zināmas sakritības, kas izraisa zināmas pārdomas. Pērn šī te biroja “Remedium” pārstāvis 2018. gada otrajā pusē bija paudis viedokli “Delfos” tieši par “Olainfarm” mantinieču jautājumu. Pēc tam arī Uzņēmumu reģistrs savos materiālos, kur risināja jautājumu par “Olainfarm” un “Olmafarm” līdzmantinieču jautājumu, tā sagadās, ka atsaucās tieši uz šo “Remedium” rakstu “Delfos”.

Nekā Personīga: Vai kāds no “Olainfarm” strīdos iesaistītajiem ir jūsu klients?

Gaidis Bērziņš: Lai kā es jums gribētu atbildēt uz šo jautājumu, saskaņā ar Advokatūras likumu es jums nevaru atbildēt uz šo jautājumu bez klienta piekrišanas.

Nekā Personīga: Par šo konsultējāties ar Bulavu kungu kā speciālistu?

Gaidis Bērziņš: Es esmu konsultējies ikdienā ar daudziem cilvēkiem par daudziem jautājumiem. Tā kā šobrīd, ja jūs runājat par Konsultatīvo padomi, es pārstāvēju, attiecīgi, Zvērinātu advokātu padomi. Konsultatīvajā padomē paudu savu viedokli.

Pauls Bulavs intervijai ar ”Nekā personīga” nepiekrita. Kopš līguma ar ”Olmafarm” esot pagājis pārāk daudz laika, bet pamatojumi labvēlīgajam Uzņēmumu reģistra lēmumam izlasāmi Konsultatīvās padomes protokolos.

Gaidis Bērziņš ir viens no Latvijas politikas veterāniem. Tagad viņš ir Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks un kultūras ministra ārštata padomnieks.

“Viņš piedalās lielākajā daļā Nacionālās apvienības valdes sēžu. Es neteiktu, ka šobrīd viņš ir Nacionālās apvienības vēsturē visaktīvākajā pozīcijā, ņemot vērā, ka viņš līdz šim ir bijis parlamenta deputāts, pašlaik neesot deputātam, protams tā aktivitāte nav tik liela, kāda tā bija agrāk,” norāda Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Nekad neesmu runājis par viņa uzņēmējdarbību, man arī nav bijis pamata, nav bijis kaut kādas informācijas, kas radītu pazīmes, ka tas varētu kaut kādā veidā skart Nacionālas apvienības viedokļus, programmu, vērtības.

Foto: F64